Meitenes te uzreiz mudina uz konktētību un liek to prasīt arī no puiša. Bet nez kādēļ pašām ar to konkrētību pieklibo reizēm. Jūtu pasaule ir sarežģīta, reizēm kaut kas uzjumdī, atgriežas, uzrodas, mainās. Reizēm gribas redzēt, kas mainās otrā.. Reizēm gribas pašam izprast, ja nu tomēr.. Jo pēc tik ilga laika daudz kas var būts saprasts, izdomāts, pārdomāts. Domāju, ka mainījušies var būt abi. Viens - tas var būt pieraduma pēc, kad grūti Tevi vēl pagaidām atlaist vai arī bailes, vēlme pārliecināties, vai tikai neesi atradusi ko labāku (paurot Tevi kā atpakaļceļu vēl). Otrs variants tikpat labi var būt tāds, ka viņš tiešām nesaprot, kas viņā notiek. Mēs nezinām, kas tieši bija attiecībās, varbūt viņš bija sācis gaidīt no Tevis ko citu, bet nespēdams saņemt un domādams, ka nekad nesaņems, izvēlējās spert šādu soli. Tagad varbūt domā, ka tomēr esi spējīga to dot.