par un ap kaķiem

Čāčas minka tiešām izklausās dikti smieklīgs. :D

Runājot par kaķu raksturu...Par suņiem ir princips, ka kāds saimnieks, tāds suns, bet šis gadījumā neattiecas arī uz kaķiem?
Jo vismaz es esmu pamanījusi, ka manējais baigi līdzinās man, manai uzvedībai (jeb drīzāk es pielāgojos kaķim).

Cheryl- JĀ, tā mēdz teikt arī par kaķiem un viņu saimniekiem. Arī man saka, ka manam kaķim ir mans raksturs. Kad iepazinos ar savu otru pusīti, tad man kaķis jau bija un kad viņš "iepazinās" ar manu kaķi, tad tieši tā arī pateica, ka uzvedas ļoti līdzīgi man .. tiesa gan viņš pamana mūsu sliktās īpašibas :D

Par suņiem ir princips, ka kāds saimnieks, tāds suns, bet šis gadījumā neattiecas arī uz kaķiem?

+++++
man daudzi ir teikuši,ka mans kaķis paņēmis manus paradumu un es viņējos :D

Es kaķi negribētu, viņi tikai ēd, guļ, di** un pa laikam kaut ko saplēš :D
Bet ja tik ļoti gribas tad vajag, draugs noteikti iemīlēs.

Nebija īpašs veids,kā izvēlējāmies kaķi.

Dzīvojot laukos kaķene dzemdēja kā negudra. Tajos laikos tētis nesa kaķēnus uz "jūras skolu"... cik nežēlīgi.

Bet bija viens skaists, tiešām skaists īsts lauku runcis,kuru gribējās atstāt.
Atstājām.

Auga runcītis, auga radziņi un nadziņi. Nu raksturs bija neciešams. Izdarīsi viņam kaut ko ne pa prātam, aizrādīsi, tad tieši Tavas čības vai kādas citas kurpes tiks apčurātas vai piekakātas.

Kaķis jau bija izaudzis un niķi nemainījās, līdz vienu brīdi mincis no tēva dabūja tā ar čību pa dibenu, ka divas dienas vēl baidījās. JĀ, tas bija nežēlīgi, bet pēc tāda gājiena kaķis prasījās laukā, čībās vairs nečurāja un bija ūber mīļš. Tāds jaukums mums nekad bija bijis. Un mājās vienu varēja atstāt ne tikai uz dienu, bet arī uz divām un vairākām.
Kaķim ēdiens bija salikts, lai gan pats ļoti labi zināja, kur atrodas un prata arī paņemt. Dzēriens vienmēr bija pietiekoši un nokārtoties varēja kastītē.

Bija pat atgadījums, ka atbraucam mājās un minci nevaram atrast. Meklējām divas dienas, bet šis ielīdis SUŅA barības maisā , pārēdies gulēja. Tik apmierinātu nekad bijām viņu redzējuši :D

Nodzīvoja kādu gadus 7-8... Līdz vienu ziemu izgāja ārā un kļuva lapsām par barību :(

Ir bijuši visādi kaķi, bija arī tādi,kas nadziņus mīlēja paasināt, bet to darīja pret grīdu vai kādu malkas pagalīti .

"kaķi ir dumji. Kaķi skrāpē mēbeles, aizkarus, čurā un kakā pa stūriem. Kaķiem vajag uzmanību un nevar atstāt vienu uz dienu, divām."

Daļa taisnības ir :D Piemēram, mūsējai ar to čurāšanu vien vesela epopeja bija - piemīza man slotu un šaupeli, regulāri aizmīza kastītei garām. Tad nopirkām slēgto kastīti - jā, kā tad, kaķis padomāja ''challenge accepted'' un izmīza ārā pa durtiņām :D Turklat, brīžiem skatoties uz viņu liekas, ka arī īpaši gudra viņa nav :D Vnk tie izgājieni ir vnk vāks.

Turklāt, rēķinies, ka pastāv iespēja par naktsmiegu vispār aizmirst. Tas, protams, no kaķa atkarīgs - varbūt tas, ko paņemsi būs jauks un kluss. Vismaz mūsu kaķis naktīs uzvedas nenormāli - staigā bļaudams, trokšņo utt. Pirmo mēnesi ilgākais laiks, ko naktī gulēju bija 3-4h. Tagad guļam ar ausu aizbāžņiem un es vēl dzeru tabletes, jo citādi gulēt nav iespējams.

Kā izvēlēties "īsto" minku?

Ņem to, kurš uz tevi skatās. Nopietni. Nu,vismaz tā mēs pie sava tikām. Draugs atnesa mūsu vienaci, jo ''nevarējis tur atstāt''. Un es nekad neesmu gribējusi kaķi. Man vispār nepatīk kaķi(esmu suņu cilvēks). Jā, un tagad man ir kaķis, kurš mani vnk dievina. Mani, nevis draugu, kurš vispār viņu no patversmes paņēma un atnesa. Kā dadzis pielipa pirmajā dienā un neatkāpjas ne soli. Un tas ir īpaši besīgi, kad atrodies dušā(jo aiz vannasistabas durvīm sēž raudošs kaķis). Arī tagad - pielīdis dīvānā blakus, piezvēlies un guļ.
Attiecībā uz raksturu - man liekas, ka var izaudzināt. Vismaz es mūsējo audzinu un viņa ļooooti labi saprot, ko var atļauties ar mani un ko ar manu draugu. Atnāca kā ratiņš - iedomājās, ka nu tikai visur kāps un visu darīs. Nebūs tā. Problēmas parādās vien tad, kad drauga māte pieskata, jo viņa ļauj visu un tad vēlāk kaķis negrib ieiet sliedēs :D

vai ir iespējamība viņu pieradināt pie nagu neasināšanas pret tapetēm un dīvānu un nerāpošanu pa aizkariem?

Vari mēģināt. Mums ir tā, ka kaķis asina nagus pret paklāju, dīvānu un speciālo asināšanas mantiņu. Tā vnk iegājās un viss. Mums paveicies, ka uz paklāja un dīvāna vispār nepaliek nekādas pēdas. Vienkārši neļauj kaķim plēst tapetes vai aizkarus. Es mūsējai arī diezgan daudz lietas neļauju un viņa ir pieradusi. Uznāk melnie, tad mēs parunājam zem trijām acīm un ir miers kādu laiku :D

Tā jau viņa ir jauka. Atsaucas uz vārdu Kaķis, laiza duškabīni, karājas atvilkņu rokturos, guļ man cieši blakus.
Es nenormāli gribu suni. Labi, ka draugs saprotošs un atbalsta manu gribēšanu :)

Lasu par kaķiem un smejos kāds mincis čāčai ir. :D
Jo vairāk lasu, jo vairāk arī gribu kaķēnu, rižu. Un nebūtu arī viena dzīvoklī.

Es zinu gan stulbus kaķus, gan tādu mīļumu kā manējo :) Mēs kaķīti paņēmām mazu, kādi 2 mēneši, krievu zilais, bet bez doķiem. Sākumā bija jāiemāca kakāt kastē, nomainījām vairāku veidu smiltis, līdz viņai patika. Kamēr iemācījām, dažas reizes pačurāja un pakakāja arī ārpus kastes... Nagus asina pret asināmo "zivtiņu" no zoo veikala un maaazliet pret dīvānu :D Nevienu sienu vai stenderes nav skrāpējusi. Vienīgais, kas man nepatīk, ir, ka viņa lec uz galdiem un neļauj normāli paēst, kā arī nevar atstāt neko uz galda, kas kaķim varētu garšot. Bet visādi citādi - mīļuma iemiesojums, guļ klēpī, prasās opā, grib mīļoties pēc ilgākas neredzēšanās. Svarīgi ir arī ar kaķi paspēlēties katru dienu.
Savukārt krustmātei ir kaķene, kas vispār nevienu citu neakceptē un neļauj pieskarties, kā tikai krustmātei, uz citiem šņāc, mazus bērnus necieš. Kaķene tika izglābta no miskastēm, barota ar pipetīti utt, bet ir nepateicīga kundzīte :D
Bet vispār, kad paskatās raidījumu Cats from hell, tad saprot, ka katru kaķi vari padarīt par normālu kaķi, arī visus tos bļāvējus un skrāpētājus.

kaķi ir dumji. Kaķi skrāpē mēbeles, aizkarus, čurā un kakā pa stūriem. Kaķiem vajag uzmanību un nevar atstāt vienu uz dienu, divām."

kaķii nav dumji, viņi ir ļoti gudri, tik dažreiz melnie varbūt uznāk.
SKrapē mēbeles+ turi majās kādu vecu mēbeli vai dēli lai itkai to skrāpē
ja laicīgi iemāca, tad čurās tikai savā kastē, cietīsies kamēr tiks mājās.
Tiešam vajag uzmanību, ja vienu dienu neierodos mājās, šis paliek nervozs, sāk mani meklēt. Un kad esmu mājās, ja kkur esmu pazudusi sāk ņaudēt.
Ja nenāk miegs, ļoti ātri iemidzina.

Draugs to zin, bet neatbalsta, jo "kaķi ir dumji. Kaķi skrāpē mēbeles, aizkarus, čurā un kakā pa stūriem. Kaķiem vajag uzmanību un nevar atstāt vienu uz dienu, divām."

1) kaķi ir ārkārtīgi gudri dzīvnieki, ko pierāda kaut vai tas, ka viņi jebkādos apstākļos var atrast ceļu uz mājām.. un tamlīdzīgi it kā sīkumi.
2) skrāpē mēbeles, aizkarus - jā, bet var nopirkt to speciālo skrāpējamo kaķu mantiņu (nezinu, kā saucas) un katrreiz, kad redz, ka skrāpē kaut ko aizliegtu, audzināt. Gan jau ar laiku apjēgs.
3) čurā un kakā pa stūriem - nekad. Man liekas, kaķi ir ļoti tīrīgi dzīvnieki. Protams, ir runa par pieaugušiem, nevis maziņu, tikko paņemtu kaķēnu.
4) kaķiem nevajag uzmanību. Viņi nāk un iet, kad paši grib, bet tas galīgi nav bieži. Te atkal ir runa par jau pieaugušiem kaķiem. Mazais, protams, gribēs spēlēties ar saimniekiem utt. Pieaugušais, piemēram, pats atradīs, kā spēlēties.
5) tieši kaķus var atstāt uz vairākām dienām. Kaķi ir neatkarīgi dzīvnieki, viņi nav kā suņi, kuriem vajag cilvēkus-draugus.

Tavam draugam ir absolūti greizs priekšstats visos punktos.

Nepiekrītu, ka kaķis līdzinās saimniekam. Manējie nelīdzinās, gribētos viņus mīļākus - kaķēnu vecumā, protams, bija, bet tad pārgāja.

varbūt paņem rudu kaķi, šķiet ka tie ir mierīgi.
Bij man melns kaķis, gāzap odus visu kas pa ceļam, šitais ļoti uzmanīgi paiet kkur ja redz vāzi, nekad nav neko apgāzis.

Problēmas parādās vien tad, kad drauga māte pieskata, jo viņa ļauj visu un tad vēlāk kaķis negrib ieiet sliedēs

Heartkiller, šādi stāsti regulāri dzirdēti par bērnu atstāšanu pie vecvecākiem. :D

-

Turklāt, rēķinies, ka pastāv iespēja par naktsmiegu vispār aizmirst.

mans kaķis nevar sagaidīt vakaru, sagaida kad esmu gultā un tad šis lien gulēt noguļ tikmēr kamēr pamostos. 6-7dienās ceļās tik tad kad es pieceļos, ja nu vienīgi kasti pakasa kad paadirš, pārējais ir ok.

Zinu, ka balti kaķi mēdz būt kurli no dzimšanas. Rudie esot veiksmes kaķi. Mūsu ģimenes pieredze ir tāda, ka rudie biežāk slimo ar actiņām un veselība kopumā vājāka. Varbūt sakritība, nezinu.
Tas pats par šķirnēm runājot - kas ir dzirdēts/lasīts/piedzīvots par kādu konkrētu šķirni? Kuri mīļi & smieklīgi/interesanti, kuri agresīvie, egoistiskie?

Man ir balts/pelēks kaķis un ruds. Vismaz pagaidām nav novērojams ne kurlums, ne acu problēmas. Šķirņu aprakstiem iesaku neuzticēties, mani pievīla tie. :D

Ja no mazām dienām pieradināsi, tad ies tikai kastītē darīt savas lietas.
Var atstāt uz divām dienām vienu mājās bez problēmām.
Var amputēt nagus un neko neskrāpēs.

Un vislabāk paņem mīluli no patversmes. Būs mīļš. Un būsi devusi vienai nabaga radībiņai mājas.

Tad skaties pēc actiņām,cik ņiprs utt :D un pēc uzvedības

tad kad kaķis meklē vietu kur čurāt, jānes uzreiz uz kasti. Tad ar laiku sapratīs. Tik no sākuma nobijos, ka nesāk ēst tās kaķu smiltis.

vēl viena no mierīgajām šķirnēm ir britu zilie riktīgs spilvens- tikai guļ, ēd un mīļojas.

nevienmēr.. :( man draugiem ir šīs šķirnes kaķis.. rokās nepaņemsi uzreiz šņāc virsū.. un zobus rāda.. :D

Var amputēt nagus un neko neskrāpēs.

Man liekas,ka LV to nedrīkste darīt.