Es tik ļoti gribu kaķīti, ka nevaru izteikt vārdos! Draugs to zin, bet neatbalsta, jo "kaķi ir dumji. Kaķi skrāpē mēbeles, aizkarus, čurā un kakā pa stūriem. Kaķiem vajag uzmanību un nevar atstāt vienu uz dienu, divām."
protams, šie argumenti nav korekti un nav atbilstoši visiem gadījumiem.
Te nu derētu kāds stāsts iz savas dzīves par to, kā tomēr palikāt pie savas nostājas/vēlmes un kā tikāt pie jauna mājas iemītnieka, "pierunājot" savu draugu.
Kā arī.. Nezinu, kā īsāk un pareizāk noformulēt sakāmo. Kā izvēlēties "īsto" minku? Un kā lai "netrāpās" uz tāda, kuram būs riebīgs raksturs? (kā zināms, ne tikai audzināšana to nosaka) gribas mīīīļu, murrājošu, paklausīgu rupuci.
Paņemot 2 mēn.jaunu kaķēnu, vai ir iespējamība viņu pieradināt pie nagu neasināšanas pret tapetēm un dīvānu un nerāpošanu pa aizkariem? :D jeb tas ir neizbēgami? Mamma saka, lai labāk ņemu kaķi-pusaudzi..
10604
