Sveikas!
Sirds pilna,tad nu gribas nedaudz parunāties, izkratīt sirsniņu.
Tad nu tā - vakar satikos ar puisi,lai klātienē parunātos,ka starp mums tā kā vairs nav pāru attiecības,bet paliekam ļoti labi draugi. Daudz runājāmies, visu ko apspriedām. Bija man citas domas,kāpēc viņam tāds lēmums,bet tad izrādījās-attālums,kas bija starp mums ik pa laiciņam, tā laikā tā dzirkstelīte it kā pazuda. Jā,forši bija satikties, pavadīt laiku kopā,bet vairāk kā draugiem. Ehh...putra!
Protams,kā cilvēks viņš ir ļoti foršs-interesanti,jautri,piepildīti kopīgu laiku varam pavadīt kopā (vakar pat tas pierādījās). Mums ir tik viegla komunikācija, brīva uzvedība vienam otra klātbūtnē, varam pat bez kautrēšanās arī atļauties otra klātbūtnē uzvesties nedaudz bērnišķīgi... Tiešām ir forši.
Ja GODĪGI-es nespēju pieņemt to apziņu,ka tā vairs ir tikai draudzība.Draugi.Protams,viņš atzina,ka varbūt viņam šobrīd vajag tādu kā apskaidrību par visu un nav garantijas,ka pēc mēneša vai diviem nepasaka to,ka tomēr vēlas visu atjaunot! (es jau pat vakar pamanīju,ka viņš ļoti man pievērš uzmanību-pieskārieni, apskāvieni utt.) Pats atzina,ka viņš nav pārliecināts,ka negribēs visu kā agrāk ar mani,bet viņš jau zinot,ka es viņu neņemšot, uz ko es atbildēju-nemēģināsi,nezināsi!!!
Citā vārdā man atkal tik saka-nu būs tev jauns draugs, savādāks nekā es utt. To tik sāpīgi bija dzirdēt,ka man šuj jau citus klāt,kamēr man vēl ir jūtas. Bez ar zemtekstu,ka nekas tomēr nebūs mums nākotnē. Neko nesaprotu... Izplānojis jau visur,kur mēs varētu aizbraukt kopā ekskursijās,kuras viņš man bija apsolījis,bet iepriekš nebijām īstenojuši.Protams,jauki!
Vakar pat braucot uz Rīgu ik pa laikam lija asaras...satikāmies, viss forši - smiekli, runāšana...
Šodien sēžu mājās, domāju par vakardienu un raudu, raudu, raudu....raudu.... :( :( :(
Nezinu,ko tieši gribu no jums - varbūt kādu komentāru,kas patiesībā (pēc mana rakstītā) notiek puiša sirdī, aiz viņa izteiktajiem komentāriem...