Labvakar, dāmas!
Ļoti sen lasīju kādu gramatu, kas toreiz uz mani atstaja lielu iespaidu. Pēdējā laikā šī gramata atkal uzpeld apziņā un gribētos to atkal pāršķirstīt, bet neatceros ne autoru, ne nosaukumu....
Varētu būt kāds klasiķis, bet ne ļoti slavens....
Sižets ļoti virspusējos vilcienos sekojošs:
20. gs sākums. Jauns, tikko apprecējies nabadzīgs paris apmetas uz dzīvi(iespējams Londona) kādā īrētā istabā un kaļ nākotnes planus. Vīrietis ir jūtīgs, neirotisks, bet ambiciozs. Kaut kā nevedas nokartot dzīves materiālo pusi un viņu dzīvē ienāk bagāts vecāks vīrietis, kurš sāk lenkt jauno meiču. Viņa ir uzticīga, bet atļauj vecajam piedalīties viņu dzīvē. Jaunajam vīrietim rodas neskaitāmas dilemmas un emocionālie karuseļi. Vēlēšanās izmantot situāciju, greizsirdība, visvisādas kaislības. Pamatā viss stāsts par un ap jaunā vīrieša ego, kurš viņu aizved no mīlestības un sevis paša uz vientulību, izmisumu un pilnīgu iekšēju tukšumu. Kad viņš piepeši attopas un grib situāciju vērst par labu, ir par vēlu. Viņa sieva pašās beigās nomirst - noslīkst.
Varbūt kāda ir ko līdzīgu lasījusi un var man palīdzēt....