Pēdējā grāmata, ko tu izlasīji.

mcgh - nē, nebija Tev, jau sapratu savu kļūdu - tekstu adresēju Tev, bet uzrunāju Quince.
Pamatā Tev taisnība, bet ir gan svarīgi izlasīt daudz (ar noteikumu, ka daudz laba), jo tas ietekmēs to, ko no teksta sapratīsi.

Nu šoreiz mans teksts bija vairāk adresēts Quince, es esmu lasījis, ļoti daudz, pēdējā laikā nav sanācis gan. Bet zinu ka laikam ko jaunu nemeklēšu, pārlasīšu veco. Vienmēr pārlasot var ko jaunu gūt no vecā zināmā, kādu niansi ievērot utt. :)

Nezinu vai vispar ir latviski. Smaga bet ļoti laba. Par Rolana Bikova bernibu.

skolas laikos, bet tagad pārlasot joprojam patik.


un turpinajumi patika.

Quince maliet trešdaļu izlasiju, bērnudārza murgs.;-)

Mjā, pavieglā literatūra, piemēram:


Uz priekšu, lasīt oriģinālvalodā! Bet vispār lasīju to krieviski pirms vēl bija tulkots latviski.

Bet Eko ir arī šobrīd pēdējā izlasītā grāmata:

Es tieši pretēji uz tādiem cilvēkiem skatos ar vieglu smīnu.
Paskatieties uz izlasītajam grāmatām- tās visas ir daiļliteratūras grāmatas turklāt latviešu valodā, respektīvi, cilvēks bezjēgā notrulināti ar vieglu literatūru. Daiļliteratūru dzimtajā valodā tiesām lasās loti ātri.
Bet tiklīdz no grāmatas ir ko mācīties informatīvajā vai lingvistiskajā ziņā, tā uzreiz tas prasa lielāku smadzeņu piepūli un laika patēriņu.

kaut kādi muļķīgi argumenti, es atvainojos. Ir cilvēki, kas lasa atslodzei un baudai, un neredzu tur neko sliktu, pat ja tā ir izlasīta grāmata nedēļā! Katrs atpūšas un no darba, skolas, citiem pienākumiem atslēdzas citādāk - cits skatās filmas, cits iet uz bāru dzert, bet cits lasa grāmatas. Ja lasa daudz, tas uzreiz nozīmē, ka kaut kādus mēslus un lubu romānus? Muļķības! Varbūt tam cilvēkam lasīšana ir sirdslieta un mīļākais vaļasprieks! Ja cilvēks lasa daudz, nevar automātiski apgalvot, ka tātad viņš nelasa Gēti, Raini, Dostojevski, utt!
Quince, esmu novērojusi tieši pretējo - tie, kuri maz lasa, izslasa tikai Krēslas, Bada spēles un Greju, jo nekam vairāk nespēj saņemties!

bet ir tak cilveki te kas filmu tēmas - ko skaties ir lēta-tu esi tupa
gramatas ko lasi ir banalas ari Rainis-tu esi tupa. Njaa :D

Ļoti dīvaini, ka šajā diskusijā daiļliteratūra tiek uzskatīta par kaut kādu lamuvārdu, ka tikai vecas tantes to lasa. Kāda starpība, kādu nodomu vadīts un ko cilvēks lasa? Viens lasa, lai kaut ko uzzinātu, cits - uzlabotu svešvalodas, vēl kāds, lai vienkārši atpūstos vakarā, bet secinājums ir viens - jebkāda lasāmviela pilnveido mūs kā personības - kā zinātniskā, tā daiļliteratūra. Tā liek mums uz lietām paskatīties ar mazliet citām acīm, pilnveido mūsu valodu krājumu (jā, arī latviešu valodas), lasot mēs izjūtam autoru, izjūtam viņa domu stīgu, bieži vien, pāršķirot pēdējo lapu, mēs saprotam, ka kaut kas ir izmainījies mūsos. Var izlasīt zinātnisko lit. un nepamirkšķināt ne aci, var izlasīt vieglu romāniņu un teikt: "Wow, kaut kas manī ir mainījies, es atklāju kādu šķautni sevī!"
Varbūt mana doma aizplūda, bet ar to es gribēju pateikt, ka lasīt VAJAG, vajag lasīt jebko, kas mums sagādā prieku, baudu, vēlmi to darīt vēl un vēl, protams, jālasa arī tas, kas ne tik ļoti šķiet interesants, jo tā vienkārši vajag, tas arī jāatzīst, bet arī tādā literatūrā varam atrast kaut ko, kas aizķeras! Lasiet daudz! 21.gs. tehnoloģiju ieskauti, mēs esam aizmirsuši par to burvību, kas uzvirmo vakarā pie tējas krūzes, lasot kāda cilvēka garadarbu! (l)

Turklat tie clceki ereti neko neparāda ka skatāsvai lasa. laikam jau kauns:D Jo ja pajautas tak atbildi nezinas:D

Apple_pie, skaistāk nevarēja vairs pateikt. Superīgs komentārs no tavas puses!

Attiecībā uz Quince teikto, no sevis dodu pretī tieši tādu pašu smīnu. Redzu, ka aizraujoties ar svešvalodām, par latviešu valodu esi aizmirsusi, visu priekšā pasaka rakstība. Jā, reti kurā svešvalodā tiek izmantotas garumzīmes tā, kā latviešu valodā. Tas tā, dzēlībai par augstiem intelekta līmeņiem, jo gan jau kādu latviešu gramatikas grāmatu var sadabūt arī ne-latviešu mēlē.

Man nekad mūžā nav paticis Rainis, bet izlasot piezīmi par lubu literatūru un zeķu adīšanu, es ar muguras smadzenēm sajutu, kā viņš, nabadziņš, apgriežas kapā uz riņķi. Vai tiešām viņa dzīves augstais, cēlais mērķis bija uzrakstīt izcilu lubu romānu un neko vairāk? Tad gana daudz asaru viņš, cietumā sēžot, ir izlējis, ka tā arī nav to sasniedzis...
Acīmredzot, cilvēks, kurš var teikt, ka daiļliteratūra sastāv tikai no lubu romāniem, neko vairāk par lubu romāniem arī nav lasījis. Un pat lubu romāniem ļoti bieži ir augsti standarti, jo kas gan ir "Dziedoņi ērkšķu krūmā" vai "Bovarī kundze"?
Quince, es tev iesaku palasīt Faustu vāciski. Ja nav pie rokas, varbūt vari paņemt Šekspīra lugas angliski. Pamēģini patulkot, tāpat - augstā intelekta kaldināšanai. Manuprāt, Raiņa "Fausta" tulkojums ir sliktā kvalitātē, bet šis tulkojums, fakts, ka viņš to iztulkoja, jau vien ir laikmeta aina, latviešu intelekta vēstures aina. Kas tagad ir mūsu laikmeta aina? Greja 50 nokrāsas? Šo grāmatu man pat kauns saukt par daiļliteratūru, nekā daiļa tur nav un nekad nebūs, lai arī, cik daļas tai vēl iznāktu! Grāmatu tulkojumi jebkurā valodā ir tās dienas atspulgs, kurā tie izdoti. Tādu tulkotāju, kuri Greja 50 nokrāsu vietā izvēlēsies tulkot Virdžīniju Vulfu un uzskata to par goda jautājumu, Latvijā ir ļoti maz. Piemēram, man grūti noticēt, ka Silvijas Brices tulkotie darbi ir tikai kaut kādi atražojumi no oriģinālvalodas. Tāpat nedomāju, ka es justos bagātāka, ja viena darba vairāku tulkojumu vietā, izlasītu darbu tikai oriģinālā. Bet es piekrītu tam, ka ja cilvēka valodu zināšanas to atļauj, tad pirmais ir jālasa oriģināldarbs un pēc tam tulkojumi. Vismaz es tā darītu.

Before I Go To Sleep
S. J. Watson

Es lasu samērā daudz, nevaru iedomāties dienu, kad nelasītu kādu grāmatu. Tās ir mana miera oāze, kā cita pasaule, kas mani absolūti relaksē. Rūpīgi izvēlos, ko lasīt un man ir savi konkrēti žanri, kuri mani interesē. Šobrīd lasu "Sievietes, kuras skrien ar vilkiem."
Man kaitina sievietes, kuras piemēru pamanīju šajā diskusijā- tās, kuras netieši cenšas norādīt, cik viņas ir inteliģentas un pārākas par citām. Tas izskatās tik smieklīgi no malas.(t)

Lasu visas Greja grāmatas!

Neesmu sen izlasīju pilnu grāmatu, man tādas pusaizlasītas ir kādas 3 , Sievietes kas skrien ar vilkiem, Arāja komanda Lettonia, Dubļi, sviedri un asaras. Bēra Grilla autobiogrāfija, visas kaut kur pusē. Pēdējo grāmatu vajadzētu izlasīt, par Lettonia pārāk daudz negatīvā, un Sievietes kas skrien ar vilkiem mani neuzrunāja nekādi.
Kambalu laikam tā no vāka līdz vākam izlasīju, viegla lasāmviela, bet nekas īpašs. :-P

Gurri1, ja nu gadījumā izdomā tomēr pabeigt Lettoniu, tad atraksti man. Gribu padiskutēt par šo grāmatu! ;)

Atzīšos esmu palikusi kūtra uz grāmatu lasīšanu. Tagad tāds periods daudz lasu darba vajadzībām. Mans mīļākais žanrs ir vēsturiskie romāni. Maz lasu latviešu autorus, taču izskaidrojums ir gaužām vienkāršs, jaunajos izdevumos ļoti slikti orientējos. Nav skaidrības, kas man patiešām varētu patikt.
Iesākta un tā joprojām nepabeigta uz naktsgaldiņa guļ Lielulības tirgus un Sātana Bībeles sargi. Abas ļoti interesantas grāmatas!

Mjā, nemitīgi sevi paslavēt un citus noniecināt, tā tiešām ir inteliģences augstākā pakāpe(s)

Neiekarota Pilsēta, jāsaņemās jo vienmēr jau kaut kas cits ir kas jādara un neatliek laika, man patīk reālu notikumu lasāmvielas, biogrāfijas utm., īpaši kara tēmas man ir tuvas.

Man pēdējās iesāktā ir Dievišķā komēdija un Oņegins, bet nu jau kādu laiku neesmu lasījusi ne vienu, ne otru, jo kā vienmēr aktuālāks, kas jālasa ir juridiskā literatūra.

Bet man tieši gribas izlasīt veco labo klasiku, jo tā tomēr ir vērtība, kas jāzina katram.

Donna Tartt "The Goldfinch".
Grāmatu mīlēju, tik grūti atrauties katrreiz, kad turpināju lasīt.
Grāmata par zēnu, kuram māmiņa iet bojā terora uzbrukuma dēļ muzejā un tālāk jau izrietošie notikumi.

Pateicoties šai diskusijai veidojas saraksts, kuras grāmatas labprāt izlasītu, tāpēc gribas arī pacelt šo tēmu.

Pēdējā ko tagad izlasīju -

Man ļoti patīk viņa grāmatas,- lasot sapratu, ka šo un citas vajag mājās.
(l)