Mīti par grūtniecību un vīrieša attieksme pret bērnu?

weee- viņa piedāvāja, es kko tādu dzirdēju pirmo reizi, bet piekritu. Mazajai tagad aug forša ābelīte.

Labi, ka to uzzinu tagad, noteikti teikšu, lai viņi viņu man pat nerāda, es tiešām nevaru iedomāties, ka man viņu iesaiņo līdzi nešanai ....

Ar vājiem nerviem nevērt vaļā, vismaz, manuprāt, nevajadzētu:
http://mamabirth.blogspot.com/2013/01/placenta-encapsulation-how-it-is-done.html
Man šis ir baigais jaunatklājums, nezināju, ka cilvēki ēd placentu.

nezināju, ka cilvēki ēd placentu.

nevēru vaļā ... , bet esmu to dzirdējusi, tjipa mūžīgās jaunības eleksīrs , man tas liekas vairāk kā slimi ....

Margo?????Varbūt var izbeigt???

Es te tā aizdomājos, a ja bērns dzimst ziemā , tad gribēdams nevari iestādīt koku, ko tad !? Placentu uzglabās līdz pavasarim !?

čāča- tas, kā kurai. citai viņa iznāk viegli, citai- jāspiež, laikam mēdz būt pat tā, ka placenta negrib atdalīties un ārsts ar roku piepalīdz. Iedomājies pati, kur roka tiek iebāzta.

Nu jā...bet es domāju,ka ja pa turieni iznācis bēbis, to roku īsti nejūt...nu vismaz tā vajadztu būt..

Protams, ka tas ir asiņains process un nekā diži smuka tur nav. Bet, ja no runāšanas vien jau paliek slikti un pretīgi, kāpēc vēl bildes jāmeklē? :D Es zināju, kas dzemdībās notiek, zināju, ka būs asinis un vēl visādi nesmukumi, bet neko negūglēju un arī dzemdību zālē nealku to visu apskatīt. Biju ar mērķi piedzemdēt un to arī izdarīju, ne gribēju redzēt ne arī skatījos, kāda man tā placenta iznāca un cik daudz asiņu bija. Arī tagad nealkstu to visu redzēt, tāpēc arī neskatos un nejūtos neko zaudējusi. Kāpēc pašām sevi vēl traumēt vajag?

Margo?????Varbūt var izbeigt???

Es to rakstu rakstīju, vai?

Kāpēc pašām sevi vēl traumēt vajag?

Iespējams, ziņkārība, varbūt mazohisms. :D

Kāpēc pašām sevi vēl traumēt vajag?

Personīgi es labāk izvēlos vispirms apskatīt visas tās šausmas, lai zinu kā ir ... Piemēram, man pat prātā neienāca, ka māsiņa var man prasīt , vai es viņu aprakšu un koku stādīšu... Negribu lai mani pārsteidz nesagatavotu .... :)

Par placentu-pirmajās dzemdībās man to beigu beigās operējā ārā,jo bija pieaugusi pie dzemdes sieniņas(tas,protams,notika vispārējā narkozē),tā dēļ biju zaudējusi daudz asiņu,kuras man pēc tam pārlēja.
Otrajāš tā vienkārši pat pēc tam "piedzima", protams,tas ir papildus grūums pēc jau tā tik smagā un spēkus atņemošā bēbjas izspiešanas proces,bet tas ir tikai tā-piepūle,jo jāsakopo tie mazie spēciņi,un atkal jāspiež,sāp varbūt tikai tik,cik vecmāti ar roku vēderu paspaida,lai labāk iznāk ārā. Jā,pēc tam ar roku patīra tos asins kunkuļus vēl ārā,lai nesakrājās-labāk jau lai viss ir tīŗs ātrāk,nekā ka pēc tam lēnām tur krīt tas viss ārā.
Es laikam esmu savādāks cilvēks,manā pretīgumu izraisa,piemēram,pašreizējāš šausmas Sīrijā, vardarbība pret bērniem un dzīvniekiem un tādas lietas,viss šis man ir vnk-nulle emociju,protams,aiz laimes nekūstu uz visiem šiem izdalījumiem skatoties,bet,lai pretīgumā skurinātos un vilktu uz vemšanu-bišķi pārspīlēti,manuprāt.

Negribu lai mani pārsteidz nesagatavotu ....

Sasmējos par šo. :D

Nē nu, ja man kkas liekas pretīgs - neskatos, liekas interesanta tāda sevis mocīšana. No vienas puses saprotu ziņķāri, no otras puses - nu nafig vajag to zināt/redzēt? :D

Es domāju, ja man māsiņa ko tādu pajautātu, es ierēktu ne pa jokam. Turklāt februārī tiešām jādomā par placentas saglabāšanu līdz pavasarim :D

Dzemdības ir dabīgs process un dzemdētāja tāpat neredz, kas viņai starp kājām darās.

Turklāt,pieņemsim,ja kādai no Jums kādreiz nāktos kopt kādu tuvu cilvēku,piemēra,Mammu.
Vai arī tad Jūs pa forumiem šausminātos-fuj,kādi pretīgi izdalījumi no manas mammas nāk ārā?
Kas tik man nav jāredz-vē.

a,kā ir...
Bēbim iznākot, viņu uzliek uz punča un pārgriež nabassaiti..tad bebi nez prom un turpinās placentas dzemdēšana? kur tajā brīdī liek mazuli un kad viņu atkal es varēšu apskatīt?

Būtu jāglabā saldētavā. :D

Pat nejutu ne roku ne spiedu kko, liekas, ka pati iznāca, neatceros arī, ka man vēders spaidīts būtu, bet nu - iespējams, ka vnk. neatceros vai arī tas notika brīdī, kad man ap katetru čakarējās, tās bija ellīgas sāpes.

februārī var arī pie mājas ārpusē pakārt, jo ārā sals :D

Dzemdēju pirms neilga laika, bet jau gandrīz esmu aizmirsusi visas dzemdību sāpes un pārējās lietas , par kurām Jūs te runājat. Nav nekā briesmīga tur, tas viss ir dabiski un normāli. Man arī sākumā bija bail. Pirms tam citas meitenes bija sastāstījušas visādus briesmu stāstus, bet uztvēru to visu mierīgi. Tās pāris (man bija 11) stundas mocību uzreiz aizmirstas kā ieraugi mazo bumbulīti, kas 9 mēnešus dzīvojis puncī. Un placentu neviens mums gar degunu necilāja..
Par grūtniecības laiku vispār nevaru neko sliktu pateikt, tas bija īpašs un skaists laiks.. :)
Vīrs piedalījās dzemdībās, redz kā baroju bērnu ar krūti, liekie kg nav vēl pazuduši, parādījušās strijas, BET viņa attieksme pret mani nav mainījusies. Esam pat palikuši tuvāki. Nezinu, kas būtu, ja manam vīrietim, tas šķistu pretīgi, viņš varētu iet 3 mājas tālāk...
Līdz Mammas un Tēta būšanai ir jāizaug.. un dažiem tas nav domāts...

Manu mazuli tajā brīdī apkopa, nosvēra, nomērīja, saģērba, tur pat blakus, vēl arī novērtē pēc tās Apgares skalas, apskata, vai viss ok un dod barot. :) Uz punča uzlika tikai saģērbtu, tur gan vēl sūca mazajam augļūdenus, jo bija sarijies un ziema, tāds pavēss telpā, tāpēc plikiņu nelika.