Mīti par grūtniecību un vīrieša attieksme pret bērnu?

Mana mamma par dzemdībām tā neitrāli izsakās - jā, viegli nebija, bet tās sāpes taču neilgst mūžību, galvenais, ka bērni sveiki un veseli. :)
Manai māsai bija smagas dzemdības un vispār traki gāja, to visu zināju jau krietni pirms paliku stāvoklī, taču mani tas nekā neietekmēja, ja nu vienīgi biju gatava arī tam, ka var tā notikt. Vispār nesaprotu kā tik individuāla lieta kā dzemdību norise var iespaidot kādu citu tik briesmīgi, ka jāmeklē profesionāļa palīdzība, ko tik šausmīgu var sastāstīt? Tā pat par zobārstu, neesmu sāpju fans, taču, dzirdot, cik sāpīgi bijis citiem un, ka labāk nomirtu nekā ietu atkal, manī tas nekādas emocijas neraisa. Zinu, ka arī man sāpēs, bet iešu - arī tās sāpes ir īslaicīgas, bet pēc tam viss ok. :)

Man nekādu problēmu ar muguras sāpēm nebija, bet uz bumbas kontrakciju laikā - cik ātri uzsēdos, vēl ātrāk biju nost. :D Nežēlīgas sāpes tajā brīdī bija.

Paldies meitenes!

Jasak sportot, gaidu pirmo tiksanos ar ginekologu, tad parunasim, jo pirms tam gaju oie gim. arstes. Vispar Kanada viss skersam notiek, nav te tadas dulas un vecmates. Ginekologs un viss, ja vinai maina patrapisies, kad dzemdesi - paveicas, ja ne, tad dzemdesi ar personalu, kuru nekad neesi nedzejusi.


Aj, man ari ta pushas veders, ka nacas prieksniekam pateikt, ka esmu stavokli, jo sis jau skibi skatijas uz manu lielo vederu :) Laigan no ritiem plakanaks neka pirms paliku stavokli.

Krutis ari sap, bet trakakis, ka paliek lielakas. Krusturi jau spiezh, nu ko man iet F izmeru pirkt? Nez vai ir tads 34F :)

Vel man sap olnicas, kad strauji kustos, piecelos, klepoju vai skaudu. Bet tas ari esot normali. Karoce man teica, ka kamer neasino, viss ir normali haha :)

Ceturtdien man skriinings, nemshu savejo lidzi, lai skatas usg ;)

Dominika, tu reiz rakstīji, ka elpa krīt ciet līdz metro aizejot? nav zems dzelzs vai spiediens?

Pirmā sieviete - man bija ūber vieglas dzemdības un lielākās sāpes visā pasākumā es atceros tieši ar brīdi, kad uzsēdos uz bumbas kādas 30 minūtes pirms izstumšanas. :D Lūk, tajā brīdī es domāju, ka ielekšu ar galvu griestos. :D
Cik sievietes, tik pieredzes. :)

Dominika, pamēģini sporta krūšturus, tajā varētu būt ērtāk.

Es ari dzemdēju ar personālu, kuru satiku pāris h pirms dzemdībām, bija ļoti forši, palaimējās laikam. :) Tajā brīdī gan man bija vienalga, gribējās ātrāk mazo laukā dabūt. :D

lielākās sāpes visā pasākumā es atceros tieši ar brīdi, kad uzsēdos uz bumbas kādas 30 minūtes pirms izstumšanas. Lūk, tajā brīdī es domāju, ka ielekšu ar galvu griestos.

Precīzi, vēl tagad atceros, cik ļoti nožēloju to izvēli pamēģināt bumbu. :D

Zini, man vispar visur elpa krit ciet. Ka eju ar suni pret kalnu - ta jutos ka ome. Par dzelzi nezinu, analizes tikai 13.09., bet ar spiedienu man vienmer problemas bija, ka par zemu. Laikan pedejo reizi merijot bija idelas 80/120 vai ka tur 120/80 pareizi.

Es domaju, ka tas del nesportosanas, jo es neesmu kustejusies jau vairak ka 2 men, turklat ar visu grutniecibas nogurumu es baigais slinkonis paliku - tik horizontali atrodos. Pat dusha neeju, tik vanna mazgajos.

Vispar kapec uz bumbas jasezh? Apgaismojiet? :)

Es arī nekādu aktīvo dzīvesveidu nepiekopu pirms tam, pirmos gr. mēnešus bija gandrīz gulta-skola-gulta.
Jā 120/80 ir ideāls spiediens, varbūt tas nokrities tagad, nebūtu brīnums. Pamēģini vairāk tīru ūdeni dzert, laikam 2l dienā bija jādzer, granātābolu sulu, ābolus, kko tādu. Dzelzs trūkums arī nogurumu rada un spiedienu pazemina.

Kontrakciju laikā? tā vieglāk esot laikam. :D Uz krēsla, gultas man teica nesēdēt, jo es bērnam tā uz galvas sēžot.

Nu man patiešām bija vieglāk un arī uz tā soliņa sēdēju. Tad it kā arī viss ātrāk veras vaļā.

Cik , esmu runājusi ar savām draudzenēm un paziņām visām ir bail dzemdēt arī tām , kas to dara otro reizi...

man šķiet, ka tām, kas dzemdē otro reizi ir tieši vairāk bail. jo pirmajā reizē baidās no nezināmā un līdz galam nespēj iztēloties, kā tas būs. bet otrajā reizē tu jau zini, kas tevi sagaida. un ne tas patīkamākais. :D

Marilyn, jā, kalciju uz beigām nevajadzētu pastiprināti uzņemt, jo, cik saprotu, bērnam tad būs pārāk stingri kauli un pašai būs grūtāk dabūt ārā.

Mani arī nemitīgi mocīja dedzināšana un Renie es burtiski ēdu. Ja nebija nopirkts, dzīvoju stresā, jo zināju, ka priekšā briesmīga nakts.

Man mamma nekad nav negatīvi izteikusies par dzemdībām, bet, kad man bija jādzemdē, viņa bija panikā. Mana mamma, kura vienmēr par visu ir mierīga, kura dzīvo pēc principa- domā labas domas, un labi būs. Man beigās jau likās, ka varbūt viņa tiešām kaut kā instinktīvi sajūt, ka man ies ļoti grūti, ka būs sarežģījumi. Bet nekā- tiku viegli cauri. Un pat pēc šī viegli es ar milzu bailēm gaidītu nākamās dzmedības.

Pavisam godīgi - ja vajadzētu tikai dzemdēt, man būtu jau daudz bērnu. Varbūt tiešām paveicās, ka nebija baigi grūti un tā, bet tiešām - man tas neliekas nekas tāāāāāds. Ja dzīvītē viss ies kā plānots, tiešām gribētu dzemdēt vairākus bērniņus. :)

Pedeja laika sap asteskauls, ta, ka nevaru noliekties, bet diez vai del grutniecibas, jo man vel ne vedera neka.

Man arii saapeeja. Aarsts teica, ka auglis spiezj uz nervu.

Vispar Kanada viss skersam notiek, nav te tadas dulas un vecmates. Ginekologs un viss, ja vinai maina patrapisies, kad dzemdesi - paveicas, ja ne, tad dzemdesi ar personalu, kuru nekad neesi nedzejusi.

Shis bija gala iemesls, kaapeec es naakotnee noteikti izveeleeshos kjeizaru! Manaa miestaa straadaa 2 tik ljoti slikti ginekologi, ka tur labaak WC aiziet klusiiteem piedzemdeet nekaa ljaut vinjaam ar saviem pikja nagiem skarties klaat.

Jā, salīdzinot ar Latviju, Kanādā tā attieksme un profesionalitāte ir ļoti zemā līmenī saistībā ar grūtniecību. Karoče, atliek vien cerēt, ka grūtniecība un dzemdības noritēs veiksmīgi paši par sevi, savādāk - var nemaz necerēt, ka ārsti darīs visu iespējamo, lai glābtu bērnu...

Labāk nebūtu lasījusi šo... ārprāc... tik daudz aizspriedumu, visāda crazy info un bailes, bailes, bailes. Mīļās meitenes, grūtniecība un dzemdības ir dabīgs stāvoklis un process ikvienai sievietei. Ja jūs baidāties, bērniņš taču arī baidās un negribēs nākt ārā, un tad gan dabūsiet dzemdināšanu pēc pilnas programmas.

chanely, bet zini kā ir, tas ko domājam ir viens, bet ne vienmēr tas strādā. Tēva sieva - nodarbojas ar hipnozi NLP, tā sieviete tiešām nebaidījās no dzmedībām, bija ļoti pozitīvi domājoša, sevi noskaņoja uz vieglām dzemdībām, bet viss notika pretēji, dzmedības bija ārptrātā grūtas un sāpīgas. Ne vienmēr teorija saskan ar praksi.

Paris, protams, sanākt var visādi. Ja arī ir tās grūtās dzemdības, tad vismaz ir labi zināt, kas ar tevi notiek, ko darīt un kā darīt. Tāpēc ir ļooooti kritiski jāvērtē pašam informācija. Pat ārstu dotā info ir jāfiltrē, kur nu vēl Cālī saklausītā.