Mīti par grūtniecību un vīrieša attieksme pret bērnu?

Piekrītu Ancei. Te dažus komentārus palasot ,tiešām liekas,ka dažiem cilvēkiem vienkārši nevajag tos bērnus taisīt. Ja jau ir tā jāsatraucās par sevi, savu labumu,savu izskatu dzemdību laikā, par to vai pēc dzemdībām uzreiz varēs seksot un vēl visādām lietām, tad labāk tiešām nevajag to bērnu taisīt.
Es jau rēķinos ,ka mana ikdiena šad tad smirdēs pēc piena , vemekļiem un kakām :D Mans vēders noteikti pāris mēnešus būs ar 4 vai 5 riepām, kā arī ar šausmām sagaidu to,ka kājstarpe būs pagalam izārdīta un sāpēs un man pirmās dienas būs jālien pamperā un blaaa blaa blaaaa..
Bet mums būs mazulītis un tik ļoti gribās viņu satikt un apmīļot (l)

wee

Es vairs negribu, bet atpakaļ ceļa nav ... bimbāju darbā, kā lose .... !

Jā, esi gan Tu lose, es atvainojos , bet pati sevi tā pirmā nosauci.
Tā, ka nopietni?? Tevi tas viss šokē?
Atceros, ka bieži rakstīji,ka nesanāk tikt pie bērniņa, un bēdājies,BET kad beidzot tiec,
Tu tikai tagad sāc DOMĀT!!!


Ja jau plānojāt pailgi mazo, Tev nešķita piiilnīgi loģiski uzdot šādus te jautājumus; par plancentām, par to,ka b]NU NEDRĪKSTLIETOT tamponus pirmās 6 nedēļas, jo tās NAV MR.utt.
Man citreiz liekas, vai tev loģiskā domāšana strādā??

khkh, nu nav tā, ka es negribu, cilvēkam , kuram ir pat paniski bail no zobārsta, šādas lietas ir diezgan grūti saprast ... Man ir bail pat asins analīzes nodot ... Paniskas bailes no sāpēm ... skolā pat bimbāju, kad bija no pirksta asinis jānodod.
Un nē , es neinteresējos pirms tam , kā būs un labi vien ir , savādāk nekad mūžā nebūtu uz ,ko tādu parakstījusies... bērns ir mūsu mīlestības auglis un tā tam būs būt. Tas ir apliecinājums mūsu patiesai mīlestībai ar šādām domām viņš tika ieņemts un ar šādām arī nāks pasaulē.
Viss kas mūs nenogalina padara mūs tikai stiprākus. Baidīties no nezināmā , manā skatījumā ir tikai loģiski...


Cik , esmu runājusi ar savām draudzenēm un paziņām visām ir bail dzemdēt arī tām , kas to dara otro reizi...

Es nedomāju, ka kādai gabals nokrita no tā , ka es pajautāju... Kur tad Jūs visas ņēmāt savas priekšzināšanas ? Piedzimāt jau ar informācijas bagāžu. Kauns ir nezināt , neviss kādam kaut ko pajautāt ... ;)


Es ļoti atvainojos visām meitenēm, kurām kāds manis uzdotais jautājums raisīja nepatīkamas emocijas ... Šeit vairs par tādām lietām nerunāšu, nav man īstais brīdis uzņemt negācijas ... ;)

Tu tikai tagad sāc DOMĀT!!!

Par vēlu domāt, es tam ļaujos ;)

weee, tu nu gan esi ņuņņuks :D
Es arī skolā raudāju kad uz potēm bija jāiet, visi lieli bērni jau, bet es vienīgā raudu. Bet es kaut kā esmu izaugusi un ar galvu saprotu,ka tas nav nekas, saprotu kam tas ir domāts un ka no tā reāli neviens nav nomiris! (Es par analīzēm)
Bet man tā liekas... varbūt es kļūdos.. bet pēc pāris mēnešiem tava domāšana mainīsies un pašai liksies stulbi tas, ko tu tagad esi teikusi.

weee Patiesībā, tuvojoties "noteiktam datumam" tu būsi nogurusi no grūtniecības, tās pēdējiem simptomiem, gribēsi tik ļoti turēt rokās savu bērniņu, ka sāksi skaitīt katru mīļu dienu, lai beidzot, tā diena būtu klāt. Kad tas moments pienāks, neko vairs nevarēsi mainīt, atpakaļ ceļa vairs nebūs.
Tā viņš noteikti būs. :)

Es te iestarpināšu vēl vienu sev interesējošu lietu. Vai kādai ir grūtniecības laikā bijušas problēmas ar gūžu locītavām? Kā to risināt?
Lasiju visur kur,ka ap 30.nedēļu var sākt sāpēt gūžas ,jo stiepjas saites utt utt, ķermenis gatavojas.
Man šausmīgi sāp kreisā gūžas locītava! Nejau visu laiku, bet ja es pieliecos, tad atpakaļ atliekties ir šausmīgi sāpīgi. Velkot bikses paceļu vienu kāju -uzvelku, ok - otru nevaru ! Vai nu nevaru pacelt vai arī nevaru nolikt atpakaļ pie zemes.
Domāju - varbūt kalcijs līdzēs. Sāku pastiprināti dzert kalcija vitamīnus - nekā. Vingrinājumi arī nelīdz, tikai vairāk samoka to gūžu un sāp trakāk.

Marylin, tas normāli. Kalciju gan trešajā trimestrī labāk nedzert. Paapļo gurnus uz bumbas vai izpildi kādas jogas pozas (internetā var atrast grūtniecēm piemērotas), būs druksu vieglāk.

Paapļo gurnus uz bumbas

āā'!! bumba!! jānopērk bumbu, tik tiešām ! :) Paldies!

Es vispār esmu diez gan jūtīga grūtniecības laikā, tādā ziņā,ka man viss sāp. Kā kaut kas ,tā man sāp vēdrs vai vēl nez kas. Mazāk paguļu, sāp vēders. Pārāk daudz pastaigāju, sāp vēders un gūžas,pārāk daudz guļu - tirpst rokas, sāp pleci.. utt :D Nekad tik daudz problēmu nav bijis ,kā tagad. Viss sāp.

Marilyn Es neatminos, vai man bija problēmas ar locītavām. Man vairāk palicis atmiņā ir bezgalīgās grēmas, kuņģa žņaugšana, gulēju pēdējās trīs nedēļas sēdus, dedzināja visu barības vadu. Arī tūska man parādījās, pēdējās grūtniecības nedēļās.

Es nezinu kāda ir sajūta,kad dedzina kunģi, bet pēdējā laikā jūtu tādu jocīgu sajūtu ap kunģi un līdz augšai,līdz rīklei.. tāda nepatīkama.. tā kā siltums. Visu laiku gribās dzert kaut ko aukstu, ar ledu. Tā laikam arī ir tā kunģa dedzināšana, ne? :-/
Mans ķermenis vispār visādus brīnumus taisa, kauns skaļi teikt :D Bet man grūtniecība iet pa pilnu programmu. Labi,ka nevemju.

Tie varētu būt grēmu pirmie simptomi. Kuņģa sula nāk atpakaļ, jo kuņģis ties saspiests. Tādos brīžos, man ļoti izlīdzēja - Reni.

Reni drīkst grūtniecēm,ja? Pārsvarā jau neko nedrīkst grūtnieces :D

Reni drīkst grūtniecēm,ja

Ginekoloģe toreiz ieteca. Domāju, ka jā. Pie tam, bezrecepšu medikaments.

Weee - es tev iesaku ar steigu meklēt kādu dūlu vai citu atbalsta personu... Nevis tādēļ, ka esi tā vai savādāk mazāk zinoša, bet tādēļ, lai dzemdības tev nekļūtu par mūža traumu un sēklu dusmām pret mazuli.
Ticu, ka ar tevi viss būs kārtībā, bet dzemdībām es uzskatu, labāk ir morāli nobriest. Nekreņķē un vēlu veiksmi.

Zāļu instrukcijā rakstīts, ka drīkst.
http://www.farmacija-mic.lv/zales_instrukcija.php?ID=37

stellaglmr, es to pašu iedomājos.

jā, ja ir ļoti bail, tad jāņem līgums ar vecmāti, kas patstāvīgi ir klāt un vada dzemdības vai arī ķeizars. Jo paniskas bailes var novest pie dzemdību traumām.
tad, kad pienāks mans laiks bērniem, esmu jau izlēmusi, ka gribu ķeizaru. Ar visu slikto ģimenes pieredzi un savām bailēm es dzemdībām cauri nevēlos iet gan bērna, gan sevis saudzēšanai.

Es teikšu tikai vienu, lielākai daļai sieviešu visi principi, bailes utt. pazūd kad reāli esi visā procesā iekšā, tagad ir tikai teorija. Un nebrinos, ka tās kuras grib saņemt tīru bērniņu, pašas to tikko dzimušo bērnu izraus ārstam no rokām ārā un spiedīs sev klāt, un bučos par spīti tam, ka netīrs.

P.S. tas starpcitu, patiess stāsts;)