Mīti par grūtniecību un vīrieša attieksme pret bērnu?

Man savelk vēderu ikreiz kad lasu šīs tēmas un nevaru saprast,kā labāk- kā tagad,kad ir informācijas pārbagātība vai kā padomijā,kad neko nezini.Atnāk dzemdību diena un dzemdē!Nekādu pārdomu un šausmināšanās.

Visi cilvēki jau nav vienādi, lai visiem derētu viena pieeja. Vienam der dzemdēt bez pārdomam, citus biedē nezināmais. Līdz ar ko viņiem ir nepieciešams saprast, uzzināt utt., lai justos drošāk.

Ai, tāpat jau neviens nevienai dzemdētājai neprasīs- cik stundas gribi dzemdēt? Cik plīsumus un kādas problēmas gribi? Kā būs, tā būs, vienīgais ko var darīt - iet uz kādiem kursiem,kur pamācīs pareizi elpot utml.

uuu.. kas par diskusiju. :D

Pirms mēneša pati dzemdēju, draugs bija klāt un visu redzēja, gan "smukos" ūdeņus, kas manā gadījumā nebija caursmīdīgi dzidri kā rāda filmās, bet gan tumši duļķaini zaļi, gan kā bēbis nāk ārā, gan placentu, asinis un varonīgi pārgrieza nabas saiti. Tā kā man bija epidurālā anestēzija, tad nekas nebija aizklāts, jo dakterei vajadzēja visu redzēt un norādīt uz vietām kur un kad jāspiež. Un neteiktu, ka draugs tagad ir mainījies uz slikto pusi un tagad mani neiekāro, mūsu attiecības gluži pretēji ir kļuvušas daudz tuvākas un mīļākas. Viņš jau bija psiholiģiski tam sagatavojies, jo topošo vecāku nodarbībās mums rādījā visādas dzemdību vilmiņas, ar visādām pozām un arī to kā placenta nāk ārā un kā izskatās. :)

Kamēr nāca placenta (to vispār nejutu, jo vēl darbojās EA) mazai bija pie manis, laimīgs ēda un uzreiz pie manis aizmiga, tāpēc svēršanu un mērīšanu nācās atlikt uz 2h, jo dakteri negribēja viņu modināt, ka ne kā smagu darbu paveicis, lai atpūšas. :)

Jociigi, bet mani visi shitie asinju stasti nebiedee, pat taa placentas bilde liekas driizaak interesanti jociiga, nekaa pretiiga :D Man shii diskusija driizaak dod pozitiivas emocijas, par tiem uz veedera uzliktajiem beebiishiem un taa, tik miilji :) staastiet veel.

Es nekad neesmu sapratusi kā vīrieši iemīl savus bērnus,man škiet , ka sievietēm tas sanāk dabiski, jo bērniņš bija vēderā un sieviete bija tajā procesā klāt.Kāda bija jūsu vīru/draugu a

Vīrietim arī tas ir dabiski. Bērns jau veidojās no abu gēniem.

no kurienes radies priekšstats, ka ķeizars ir kkāda Dieva dāvana? tās, kuras tīko pēc šī prieka, varat paskaidrot, no kurienes tādas domas?

Ķeizargrieziena operācija ilgsts 25-40 min.. , kas nu nekādīgi nevar salīdzināties ar n-tajām stundām dzemdējot. Pie ķezargrieziena Tu skaidri zini, ka Tev būs viena rēta, nebūs nekādu plīsumu bla bla bla. Pieļauju, ka anestēzija darbojas stiprāk un ilgāk ... Līdz ar to tīri teorētiski tas ir mazākais no ļaunumiem, man jau šķiet, ka sūdīgi pēc tam būs jebkurā gadījumā ...
Mēs jau nezinam , kā būs un ja tās dzemdības ilgsts 20h - nu nē tad jau labāk ķeizaru.
Šausmīgākais man liekas, ja sāc dzemdēt pati, tur plīsumi un vēl sazin, kas , bet beigās tik un tā ķeizars ....

It kā dzemdību namā dušu nebūtu.

Duša jau ir , bet vai būs spēks un varēšana līdz viņai tikt !?

Ieraudzīju placentu, pateicoties šai diskusijai, bet nekā pretīga nemanīju. Vienkārši sarkans receklis. Pretīgi tas nav, jo zinu, ka tas saistīts ar bērna radīšanu - tātad tas ir kas pozitīvs, nevis dzīvībai bīstams. Tad kas tur pretīgs? OK, ēst gan to negribētu.

Man savelk vēderu ikreiz kad lasu šīs tēmas un nevaru saprast,kā labāk- kā tagad,kad ir informācijas pārbagātība vai kā padomijā,kad neko nezini.Atnāk dzemdību diena un dzemdē!Nekādu pārdomu un šausmināšanās
Es esmu no tiem cilvekiem kuri grib zinat VISU, ari negativo un visu pec iespejas vairak. Savadak mani moka stress. Jo vairak zinu jo labak gulu.

Es atkal nesaprotu, kāpēc ir tāda agresija no daudzām esošajām mātēm pret meitenēm/sievietēm ar citādāku skatījumu uz dzemdībām un bērniem.

Tādēļ, ka, lielākoties, ir sajūta, ka to raksta aprobežotas pusaudzes, kurām ar prātiņu švaki un galvenais, ka tikai nadziņu nenolauztu un tikko dzimušais bērniņš Dolce & Gabbana dzemdību tērpu nenosmērētu. Nu tādas princeses, cacas un kas tik vēl ne, daža pat stāvoklī nav, bet par dzemdībām tik gudri d...st māk, ka nelabi paliek. Neviens taču neliek ar varu kādai dzemdēt un meklēt informāciju, kas kur un kā notiek. Bet nē - bāž savu degunu, lai pierādītu, ka smadzeņpodā pilnīgs tukšums.

Tāda labsirdība staro no pēdējā komentāra, ka bail. :D

Manuprāt, ir tikai normāli, ka mums katrai ir savādāka attieksme , nevienu nepārsteidz, ja kādam negaršo bites, tad tas nevienu nepārsteidz , bet ja placenta liekas pretīga, tad tīrākās šausma ... Dīvaini....

Vienam patīk māte, otram meita, trešajam vispār kleita .... ;)

Labāk , ka cilvēks apzinās un ir godīgs , nekā liekuļo un tēlo , ka viņam patīk lietas no kurām patiesībā vēmiens nāk .... Neviena jau šeit neteica, ka neprūpējās par savu bērnu vai dara viņam pāri ...

ja jāveic ķeizaru piespiedu kārtā tad tā ir cita lieta varbūt, bet no mātēm kas ir man apkārt, neesmu dzirdējusi neko sliktu par ķeizaru, māsai bija 2, un nekādas baigās rētas nav un no sāpēm ar nesprāga nost, un pat ja ir tā rēta, ir tak 21 gadsimts, no rētām atbrīvoties nav nekādu problēmu. aizmiedz un pamosties jau ar savu smuko, nenomocīto bēbuku blakus, nav nekāda mocīšanās stundām, nekādu dzemdību traumu un citas šausmas. Ja kāda grib iet cauri tam visam nezin cik stundas, man ir vienalga, bet netaisos mocīt sevi, kāda grib var nosodīt un gudri dirst ja grib, manas domas tas nemainīs :D

Piekrītu wee, ka visam nav jāsakrīt uzskatiem.Jā, daudzām meitenēm interesē process un pēc dzemdību norises. Un kāda vaina būt cacai? Dažas grib būt arī sievietes ne tikai mammas savam bērnam.

Piekritīšu peekabo par plānotajiem ķeizariem- manas paziņas ar neko sliktu nav teikušas par plānotajiem, parasti jau tie neplānotie ir sarežģītāki un ilgāks atveseļošanās periods. Jo pēc plānotajiem keizeriem, māsa nākamajā dienā jau staigāja un daudz maz kustējās.

Ehh,es te lasu un man taaaaaa gribas bēbi.. ehh..

Njā, palasot visu kas jāpiedzīvo grūtniecei un pēc tam jaunajai māmiņai, tik tiešām nerodas nekāda vēlēšanās kļūt par māti. Visvairāk mani biedē, kā pēc bērna piedzimšanas mainās attiecības ar vīrieti, jo man kaut kā liekas, ka tuvākas tās noteikti nekļūst, jo ir vēl viens trešais.

Lovisa, es to visu uztveru, kā pārejošu lietu, vakar bijām ciemos, pie draugiem, kam ir divgadīga meita, nu pieaudzis , liels cilvēks :) Bet divi gadi jau pēc būtības nav daudz ... :)

Visvairāk mani biedē, kā pēc bērna piedzimšanas mainās attiecības ar vīrieti, jo man kaut kā liekas, ka tuvākas tās noteikti nekļūst, jo ir vēl viens trešais.

Ir trešais, bet, ja šis trešais ir tik ļoti gaidīts jau no paša sākuma, tad normālās attiecībās tas ir tikai pluss.
Protams, savs egoisms uz laiku ir jānoliek malā, tā nu tas ir :)

Pret stulbiem cilvēkiem labsirdīga neesmu, tam man nervi pārāk vāji. :D Nē, ikdienā tāda neesmu, bet šeit ir tādas lietas, kas tāāāāāā nokaitina, ka vnk. nespēju nepateikt visu, ko domāju. Bez visiem uci puci pateicu, ko par to domāju. :P

Citādāks skatījums ir ok, ja vien to nepasniedz kā cālis bez smadzenēm.