Ko jūs darījāt, lai pārdzīvotu šķiršanos? Pagaidām vienīgais, kas man palīdz ir žēluma pilnas sms no bijušā, tas liek man justies tā, it kā viņš par mani domātu, viņam būtu manis žēl, nožēlotu izdarīto, bet apzinos, ka tā ilgi nevar turpināties, un ir stulbi gaidīt kādu ziņu no viņa. Nenormāli daudz cigaretes dienā, nav apetītes, guļu gultā, klausos mūziku, ik pa laikam eju izvēdināt galvu. Apzinos, ka viss tas ilgtermiņā vēl vairāk salauzīs mani. KO LAI DARA? Strādāju un tūlīt atsākšu mācīties, brīvā laika ir maz, bet tas viss brīvais laiks tiek pavadīts žēlojot sevi. Kā lai aizmirst, ja ar sirdi negribu, bet ar prātu saprotu, ka tas jādara? :((( Es pat negribu tikties ar draudzenēm, iet iepirkties, neko no tā negribu. Vienīgais, kas domāju varētu palīdzēt ir jauna iepazīšanās, bet atkal sāpes, ja nesanāks iepazīties, nebūšu kādam pietiekama laba, vilšanās.