colombiana, man mamma mēdza teikt "ja pati neiemācīsies, dzīve iemācīs!"
Par tēmu- man liekas, ka galvenais ir tā apzināšanās, ka neesi pārāk labs cilvēks, aprunājot citus un darot tamlīdzīgas lietas. Man ikdienā darbā apkārt cilvēki, kas ir augstprātīgi, visu laiku nonstopā var smieties par kādu, klačoties un paši nesaprot, cik slikti no malas izskatās. Ļoti daudz enerģijas paiet tādam pretoties, kad tev nāk un stāsta un klačojās cik tas ir tāds un tas šitāds. Vieglāk pasmieties un piekrist, bet tad jau daļēji kļūsti par tādu pašu. Un tad jāsaka savs viedoklis, ka patiesībā viss forši, tu nedomā ka tas cilvēks ir slikts, ko viņš aprunā. Jebkurā gadījumā vieglāk būtu ar tādiem nekontaktēties. Es domāju, ka cilvēks pats par sevi jau nav slikts, viņš tikai neredz, ka var būt citādāks.