Man ir panika!

Stacy, galīgi nē :) Man nekad nav bijuši kādi starpgadījumi tur :)

Ar maskačku pilnīgi noteikti nevar salīdzināt.

Redz, es, piemēram, esmu ļoti bailīgs cilvēks. Tikpat ļoti cik tev, iespējams, ir bail sastapties ar maskačkas naksnīgo publiku, man ir bail vienai vakarā laukos uz vilcienu iet. Atšķirība ir tāda, ka pilsētā vienmēr tuvumā būs cilvēki, savukārt laukos, ja kāds no krūmiem izlēks, tad liecies, kur gribi, neviens var nebūt. Līdz ar to tās bailes ir tādas relatīvas - vienmēr baidāmies no nezināmā un tā, pie kā neesam pieraduši.

Jebkurā gadījumā - veiksmīgu iedzīvošanos! Ar laiku gan jau apradīsi un, cerams, kaut nedaudz Rīgu iemīlēsi! :)

Jutu lidzi, man Riga riebjas :)

Beibe.Marta - paldies :D

Nu, es Juglā dzīvot negribētu. Vienkārši nepatīk tur. Bijām nesen ar draugu skatīties dzīvokli Juglā 3 - paldies,atteikšos. Kaut vai tāpēc, ka nepatīk man būt tik tālu no centra.
Taču, drošāks par Maskačku ir. Tas gan.

Šobrīd Tavu paniku rada jaunība un dzīves (ne)pieredze.
Cilvēkam ir lieliskas adaptēšanās spējas - vienam ilgāk, otram mazāk vai pavisam maz. Bet pierast var.
Tas, ka tagad cel paniku un klausies šausmu stāstus, situāciju neuzlabo. Ir tāds teiciens: "Sargi sevi, un Dievs Tevi sargās". Tā nav nekāda akla ticība vai paļaušanās utml, bet tīrākā likumsakarība.
Es ieteiktu no panikā čokurā sarāvušās meitenes, "pārslēgties" un jaunai dzīve, notikumiem un piedzīvojumiem atvērtu sievieti.

Rīga ne tikai grusta un lamā bet vēl apsaukaa . Trauma uz visu muzhu: eh

Beibe.Marta - paldies Nenem launa, bet es tur vienmer esmu jutusies neeri, nedrosi kaut taja pasa laika vienai atrodoties Dublina nebija problemu :D :)

Lasu komentārus par savu Rīgu un nevaru saprast, vai nu es esmu tik ļoti pieradusi pie visa tā, vai arī tiek pa daudz sabiezinātas krāsas. Velns nav nemaz tik melns, kā viņu mālē. Atdzīšos, stacijas laukums man ievieš maksimālu diskomfortu, jo tur apgrozās miksēta sabiedrības daļa. Bet ne jau visa Rīga ir tāda. Var atrast tādas vietas, kur ir klusi, mierīgi, neviens neko negrūzta, nelamā.
Autore labāk, lai nomierinās, citādāk jau pirmajās dienās piedzīvos nervu sabrukumu galvaspilsētā.

Rīga ir ļoti skaista pilsēta. :) Iespējams, uztraukumam nav pamata un arī to iemīlēsi.
https://www.facebook.com/Rigailoveyou/photos_stream

Man, ja godīgi, Rīgā bija grūti iedzīvoties. Nu jau kā 6 gadus vandos šajā lielpilsētā. Vēl tagad atceros sevi zaļu, kūtru un nevarīgu pārvācamies uz Rīgu no savas mazpilsētas. Esmu izgājusi diezgan pamatīgu dzīves skolu šeit, Rīgā. ;) Bet nu... viss reiz pārsāp.

stacy, hey, es arī no mazas pilsētas uz Rīgu, tieši Juglu došos. Arī neko nepārzinu, taču ar laiku jau viss taps skaidrs un pieradīs. Ja esi viena un baidies, dod ziņu, varbūt sanāks kopā iepazīt šo lielo, visu iespēju pilsētu.

Lasu komentārus par savu Rīgu un nevaru saprast, vai nu es esmu tik ļoti pieradusi pie visa tā, vai arī tiek pa daudz sabiezinātas krāsas. Velns nav nemaz tik melns, kā viņu mālē. Atdzīšos, stacijas laukums man ievieš maksimālu diskomfortu, jo tur apgrozās miksēta sabiedrības daļa. Bet ne jau visa Rīga ir tāda. Var atrast tādas vietas, kur ir klusi, mierīgi, neviens neko negrūzta, nelamā.
Autore labāk, lai nomierinās, citādāk jau pirmajās dienās piedzīvos nervu sabrukumu galvaspilsētā.

Bet vispār var jau saprast, man kā rūdītai rīdziniecei laikam būtu līdzīgas sajūtas, ja būtu jāpārvācas uz mazpilsētu. Bet gan jau būs labi, iedzīvosies, pa brīvdienām varēsi uz mājām braukāt. Veiksmi! :)

tiem kam rīga liekas nez kāda metropole, laikam nekur diži ārpus latvijas nav bijuši, nav tak nekāda lielpilsēta :D
bet arī esmu no tām kam rīga ne visai.

Atceros sevi pirms gadiem, no mazas pilsētas uz Rīgu pārvācamies. Man īstenībā tas likās tik aizraujoši. Bija apnikusi mazpilsētas dzīve. Sākumā maldījos vnk briesmīgi! Regulāri PRasiju cilvēkiem celju, lai vsp maajas atrastu :D Tagad chilaa, ja kko nezinu, laikus atrodu transportus, ir 100 un 1 aplikaacija tel. ar karteem, marsrutiem. Tiesa pa gadiem tā burzma ir diezgan apnikusi.. Bet parasti uz ielas uzlieku austinjas, saulesbrilles un aidaa. Protams skatos kur eju, lai kādu nenonestu, vai kaads man virsu neskrietu, bet tā vēl joprojām patīk daudz labāk nekā mazpilsēta, kur visi viens otru paziist un baazas virsu.

Par cik esmu uzaugusi laukos, tad studiju sākumā biju izslāpusi pēc lielas pilsētas. Protams, sākumā par Rīgu biju sajūsmā kā par lielpilsētu, patika tā ''lielā burzma'' (tagad, protams, pasmaidu par to). Tieši skolas gados apnikušais klusums mani dzen dzīvot kādā no Eiropas lielākajām pilsētām, lauki mani ļoti nomāc.

Tik jocīgi lasīt šos komentārus par Rīgu.:D
Rīga man šķiet maza, provinciāla pilsēta un tajā pašā laikā dievinu Rīgu. Manā skatījumā ļoti skaista pilsēta. Izvēlos redzēt labāko tajā.

Domāju, ka autore pieradīs, vajag tik iedzīvoties. Un Jugla-normāls, zaļš rajons.

Es pati Rīgā jau piecus gadus, kad pārvācos man arī šeit nebija draugu, tikai mamma. No sākuma man ļoti nepatika Rīga, bet esmu iemācījusies to iemīlēt, it īpaši naktī, staigājot pa Vecrīgas un centra ieliņām :)

A kā Juglā ar tiem virinātājiem, aiz Jugla 3 galapunkta tajā mežā, vēl ir dzirdēts kkas? :D

kopš pārvācos no dziļiem laukiem uz rīgu pagājuši 10 gadi-tagad kad nonāku laukos MAN IESTĀJAS PANIKA :D