Arī man tie kādreiz nozīmēja tikai vārdus. Visparastākos. Līdz brīdim, noteiktam. Kad iet laiks un saprotu, ka katru dienu jūtos... Nevis labāk. Kad organisms cīnās, bet netiek galā. Līdz brīdim, kad vienīgā iespēja ir ticība... Ka tas nav nekas tāds, kas liktu man padoties...
Tajā brīdī aizdomājos par to, ka vēl negribu aiziet... Man ir tādi cilvēki, ar kuriem vēl gribas kopā pabūt, dāvāt savu mīļumu, vēl reizi VIŅIEM likt pasmaidīt... . Gribas vēl cieši pieglausties un sajust viņu sirds siltumu, gaišumu, mieru... Gribas cieši apskaut un ilgi nelaist vaļā. Nelaist! Gribas paturēt - mīlestību sev tuvu cieši klāt.
Šķiet, ka dienu dzīvojam tā pašsaprotami, ka tā tam jābūt un ka labāk dzīvosim kaut kad vēlāk, kaut kad pēc tam.... Bet diemžēl, šādi brīži nepienāk.
Un aizejam savus sapņus nepiepildījuši, nemīlējuši, baidoties - par sevi, par citiem, par dzīvi kā tādu.
Cik daudz mēs atveltām laiku ikdienā sev? Savai sirdsbalsij? Tajā ieklausoties, uz to paļaujoties...?
Cik vērtīgs ir biezs maks? Statuss? Cik? Tas pat nav salīdzināms ar gramu mīlestības. Tikai mīlestībā dzimst patiess prieks, dvēseles miers un laimīgas attiecības, kas ir patiesās dzīves vērtības!
Cik daudz mēs katra aizdomājamies par to, kā attiecamies pret sevi? Savu ģimeni? Līdzcilvēkiem, kas mums svarīgi? Vai mēs pret viņiem attiecamies maksimāli tik labi, cik to spējam? Vai viņiem ar mums ir labi? Vai mēs protam dot? Vai tikai ņemt un bieži aizmirstot pateikt paldies? Vai mēs tieši šobrīd novērtējam mirkli, ka mums ir iespēja dzīvot, baudīt, mīlēt? Vai mēs apjaušam, ka mums patiesībā pieder tik ļooooti, ļoti daudz?
Patika šī citāta doma:
"Visi zina, ka mirs, bet neviens tam netic. Ja mēs ticētu, mēs daudz ko darītu citādi. Bet ir labāka pieeja. Zināt, ka tu mirsi, un būt tam gatavam jebkurā brīdī. Tas ir labāk. Tādā veidā tu patiesībā vari būt iesaistītāks dzīvē, kamēr dzīvo. Dari to, kā budisti dara. Katru dienu uz tava pleca nosēžas putniņš, kas vaicā: "Vai tā ir šodiena? Vai esmu gatavs? Vai es daru visu, kas man jādara? Vai esmu tāds cilvēks, kāds vēlos būt? Vai es miršu šodien? Tiklīdz tu iemācies nomirt, tu iemācies dzīvot. Nāvei piemīt tāda spēja."
90
