Mani, piemēram, "degradē" tādi teksti, kā "Mīļā, tu man patīc tāda kā esi. Nē, tev neko nav jāmaina. Viss ir skaisti". Tādā veidā arī mazliet palaidos - našķi vēlu vakarā, daudz saldumu uzturā un ēšana ārpus mājas noveda pie pāris liekiem apaļumiem, lai gan tad arī dienā 2 darbos strādājot, sēžot pavadīju vairāk kā 10 stundas. Pati sāku apzināties un pukstēt, ka vajag kaut ko darīt, ka jūtos resna, bet toreizējais draugs to noliedza, turpināja teikt, ka tā nav un viss ir savās vietās.
Kādu laiku atpakaļ saņēmu kritiku, ka dupsis pārāk liels un grauza pašai tas, ka puncis nav tāds, kādu gribētos un to visu saliekot kopā, radās motivācija sportot. Tāpēc tagad cenšos regulāri vingrot un skriet vai tikai skriet, +uz dejām sāku iet, tur arī fizisko labi var uztrennēt un šķiet, ka ir arī nelieli rezultāti. :)) Darbs arī man sēdošs, tāpēc cenšos ar fiziskajām aktivitātēm nodarboties. Šad tad arī no darba(3 km jāiet) ar kājām mājās dodos, ja nav nekādu plānu pēc darba, jo apziņa, ka visu dienu gandrīz esi sēdējis un tad vēl sēdi braucot mājup, atnāc mājās - atkal sēdi, pieej pie pc - atkal jāsēž. Ja nesportotu, tad droši vien būtu apaļīga. Lai gan aizbraucu pie mammas uz laukiem un tad dabonu dzirdēt, ka esmu pārak tieva un tad viņa mani cītīgi baro :D Tad smejamies, ka tagad uz nedēļu jāpaēd, lai Rīga var atkal neēst :D
Tā kā, ja es nejustos īsti labi savā ādā,ja pati manītu, ka man šur tur ir šis tas lieks un vēl draugs par to ķircinātu, tad es ātri vien sāktu kaut ko lietas labā darīt.