Vienigais, kas man palidz ta justies, ir dzivosana harmonija ar sevi, respektivi, saviem principiem. Paspietiekamibas sajuta veidojas ar laiku, gribetos salidzinat to ar kalnu, ko kads plano uzbert. Si sajuta attistas, un man ikkatrs lemums, ko pienemu, balstoties uz principiem, kas varbut ir nepopulars, reizem skarbs un citu apbrinots, palidz to paspietiekamibas kalnu izveidot.
Tikai aktīvi kaut ko darot izjūtu pašpietiekamību, tas ir nejūtu vajadzību pēc citiem, neizjūtu ilgas, nomāktību, aktīvi sevi jānodarbina gan fiziski gan emocionāli.
Es juutos loti labi tad,kad kaut kas ir izdevies no maniem projektiem.Es juutos taada loti pacilaata,ja izdevies kaut ko atrast no mantaam -taadu iipasu saviem radiem,kaut kas taads ,kur skaidri zinu,ka loti priecaasies!
Esi pats sev interesants - izglītots, zinātkārs, cerību un mērķu pilns, fiziskā un emocionālā harmonijā, piepildītu dzīvi, neatrodies dīkstāvē. Kā nekā ar sevi kopā jādzīvo visilgāk - ja tā ir laba kompānija, ar to arī pietiek, visi pārējie ir tikai papildus porcija.
Tāds , kurš var visu pasākt arī viens, nekrīt depresijā , ja otrs nav blakām, izdomā pats ko darīt. Un šķiet , ka arī tāds , kuram nav vajadzība pēc citu atzinības.Viņš pats jau zin , ka ir vērtīgs, nav vajadzības , ka citi to skandina.
Man vislabāk palīdz citu komplimenti /atzinība Tad uzreiz jūtos forša ,skaista un visādā ziņā pašpietiekama!
WTF, tas taču ir pilnīgi pretēji pašpietiekamības definīcijai. Pašpietiekams cilvēks nav atkarīgs no citu novērtējuma un viedokļa!
Kā attīstīt sevī pašpietiekamību - nodarbināt sevi. Uzstādīt sev mērķus un strādāt pie to sasniegšanas. Izglītoties. Strādāt. Novērtēt sevi un citus. Priecāties par visu labo. Nesavtīgi dot labo citiem un vairot pozitīvo enerģiju pasaulē.
pašpietiekamība ar pirmo komentāru tiešām iet galīgi pretējā virzienā! cilvēks sevi par tādu var saukt tad, ja viņam tā citu slavināšana un ucināšana nav vajadzīga, lai justos labi.
man ir patīkami, ka paslavē, protams.. bet vai tāpēc es justos tajā mirklī foršāka un labāka? nē. es labi jūtos principā visu laiku, citu atzinības mani tikai stimulē censties, es ļoti daudz ko daru bez citu palīdzības, saviem spēkiem un ikviens šāds paveikts darbs to pašpietiekamību tikai audzina. un vēl viens svarīgs faktors tam visam - ir jāmāk priecāties.. vienkārši priecāties - par saullēktu tāpat kā par izcili nokārtotu eksāmenu, par citu veiksmēm tāpat kā par savām! p r i e c ā t i e s :)
+ Gurri, tā ir - galvenais darīt, iet, iemīlēt dzīves ikdienu ne tikai ar citiem, bet arī ar sevi. Taču nenoliegšu, lai gan pati pelnu u.t.t. - pēc visām pamācībām esmu pašpietiekama, taču būt vienam tomēr ir būt vienam - uz papīra rakstīts tas šķiet jaukāk nekā ir :)
Manuprāt, pašpietiekamību ir ļoti viegli sajaukt ar augstprātību, jābūt uzmanīgai, lai pilnveidojot sevi nesāc norobežoties no apkārtējiem.
Pašai ir bijusi situācija, ka citi domāja, ka esmu kļuvusi iedomīga tikai tāpēc, jo daudz laika pavadīju vienatnē un tā jutos ērti.
Vai atšķiras vieds kā mēs saprotam šo vārdu?! Es to saprotu apmēram tā: neatkarīgs, rezervēts, domas un emocijas pārsvarā patur pie sevis.
Es domāju, ka tā nav ne pozitīva, ne negatīva iezīme... cilvēki vienkārši ir dažādi. Ja saka, ka ''viņa ir pašpietiekama''... manuprāt, tas parasti nozīmē, ka ''izskatās, ka viņai vienai pašai ir labi un vīrieti varbūt blakus nemaz nevajag''.
Domāju, ka mainīt tur daudz ko nevar...vai nu ir vai nu nav.
Man pašpietiekamība nozīmē savu domu patstāvība,nemainība. Tas ir, ja man ir savs viedoklis,es nemainīšu to pat tad,ja citi domā savādāk.Tas nozīmē,ka apkārtējiem ir maza teikšana indivīda dzīvē.Tas skar arī tādus sīkumus kā piemēram kleitas pirkšana. Manas draudzenes paziņa neko nedara bez viņas ziņas, reāli pat krekliņu nevar nopirkt,vajag manas draudzenes akceptu un ko viņa par to domā.
612
