Vienigais, kas man palidz ta justies, ir dzivosana harmonija ar sevi, respektivi, saviem principiem. Paspietiekamibas sajuta veidojas ar laiku, gribetos salidzinat to ar kalnu, ko kads plano uzbert. Si sajuta attistas, un man ikkatrs lemums, ko pienemu, balstoties uz principiem, kas varbut ir nepopulars, reizem skarbs un citu apbrinots, palidz to paspietiekamibas kalnu izveidot.