Emmanuelle, Tu pati ar piemēru par "dārznieku" tomēr mazdrusciņ apgāz priekšstatu, ka miljonāru var atpazīt, lai cik askētiski viņš arī izskatītos. Ja tam Hawaii miljonāram būtu tā sajūtamā bagātnieka aura, tad diezin vai Tu domātu, ka viņš ir dārznieks vai mājas pārvaldnieks. Man šķiet, ka gluži ne vienmēr,bet bieži gan, uz kādu sākam skatīties īpašāk, pēc tam, kad jau uzzinām, kas viņš ir. Tad tā kā otrreiz, paskatāmies uz viņu citām acīm:D
Pilnīgi piekrītu Tev, ka visi bagātie nav viendabīga masa, gluži tāpat kā starp vidēju, mazu ienākumu cilvēkiem, mēdz būt visdažādākie cilvēki, tāpat arī visi turīgie nav un nekad nebūs vienādi. Vide, sociālais fons, izglītība, katra individuālās rakstura īpašības ļoti daudz tomēr nosaka attieksmi pret naudu un izturēšanos. Un, jā, būtisks ir arī naudas iegūšanas ceļš un veids. Domāju, nesalīdzināms ir kāds jaunlaiku pērku-pārdodu nekustamo īpašīamu u.tm.l. tirgonītis, kura attieksmi pret dzīvi var aptuveni formulēt " tā būs vissmagākā apgrēcība, ja visi ballītes viesi neuzzinās, cik maksāja tā vīna pudele, ko atnesu namamātei, vai tie zelta putekļi uz maniem svārku atlokiem ir no mana unikālā ceļojuma uz pasaules malu" no uzņēmēja, kam ir veselīga attieksme attieksme pret naudu un nesirgst ar dižmanību (kas, protams, nenozīmē otru galējību - kautrēties par naudu runāt vispār, teiksim, nerunāt par ceļojumiem, jo, redz, klātesošajā sabiedrībā var būt kāds, kas vispār nevar atļauties ceļot). Visa sāls ir prasmē sevi pasniegt, neieslīgt neviena veida galējībās, un tā robeža dažkārt dažiem ir visai trausla:)