Varu noticēt tam, ka pēc 30 gadu vecuma sasniegšanas sākšu nopietnāk domāt par bērniem, bet 21... Studiju vidus, no dzīves vēl nekas nav līdz galam nav skaidrs.. Nez, kas tur tāds var būt.
Manuprāt tas jau vairāk atkarīgs no audzināšanas, varbūt tām, kas visu laiku dauzījušās apkārt, tajā vecumā pielec, ka ir ne tikai ballītes, bet arī pienākumi, man nekā tāda nebija. Atliek vien cerēt, ka man bērnu audzināšana izdosies tik pat labi, kā manai mammai...