Kā jūs iepazīstaties?

Vienkāršāk kā būtu uzsākt sarunu ar saviem kursabiedriem - Runā par mācībām!

man arī būs pirmais gads augstskolā un esmu par šo domājusi! bet domāju, ka aizies jau automātiski - ja ne tu uzsāksi sarunu, uzsāks kāds cits un tas viss noritēs dabiski :)

es ļoti viegli iepazīstos ar cilvēkiem, bet, tagad aizdomājoties par to, kā notika pirmās sarunas, tiešām neatceros :) droši vien runājām par budžeta vietām, dzimto pusi un dzīves vietu Rīgā, iepriekšējo skolu utt.

Nedomā, vienkārši ļaujies situācijai.
Parasti augstskolām ir jauniņo iepazīšanās pasākumi. Tev nav?
Jebkurā gadījumā, satiekot kursa biedrus kaut pirmajā dienā pie lekciju telpas, vari pajautāt, vai esi nonākusi īstajā vietā un arī pārējie ir tāda un tāda kursa studenti. Pajautā, vai visi jau sapazinušies, vai kādam ir nojausma, kas notiks, vai kādam ir kaut kas līdzi. Eh, ir taču tik daudz jautājumu, par ko sākt runāties! :D

no brāļa pirmā septembra augstskolā:

viņš nevarēja atrast auditoriju, pajautāja čalītim, vai viņš nezina, kur tā atrodas.

Šis atbildēja ar "oooo, tu arī?! Aleksandrs, prieks iepazīties"

Biedē mani arī tas, ka viena draudzene aizejot uz augstskolu mainījās, sāka tēlot savādāku personību, gan runas veidu gan visu uzspēlēti runāja, ieguva draugus un tad palika tāda kāda bija iepriekš, otra draudzene veselu semestri nomācījās, un neiepazinās praktiski ne ar vienu, jo bija daudz cilvēku. Bet parasti bija atvērta, sabiedriska. Gadi man arī vairs nav maz, gribētu draudzenes, bet drošvien ne jau 18 vai 19 gadīgas. Parasti gadus jau nešķiroju, bet cik esmu iepazinusi, daudzas tādas bērnišķīgas.

Mūsu kursam jau pašā sākumā bija neliels grupu darbiņš, tas arī ļāva vairāk iepazīt vismaz daļiņu no kursa. Bet visvienkāršāk ir runāt par mācībām.
Ar vienu kursabiedreni iepazinos sapīpējot. Apmēram - oo, tu arī?! čau :D

Ak un vēl jautājums man radās, 2. septembrī mums būs svinīgā daļa, uz skolu taču puķes vairs nenes, ja? Es tiešām nezinu :D

Ar savu labāko draudzeni sapazinos, jo man blakus bija brīva vieta, viņa apsēdās man blakus, sākām runāt un iepazināmies, vienai citai draudzenei piegāju klāt un sāku runāt, jo biju redzējusi, ka viņa no manas grupas un staigāja viena, tad nu vismaz bijām divas. :)

ar pārējiem arī kaut kā palēnām un dabiski viss aizgāja.

Nav puķes jānes.

Nevajag baidītes iepazīties :) Visi sākumā ir nedaudz sabijušies, nedaudz neziņā u.t.t. Tas visus vieno :) Iepazīsies sākumā ar vienu, pēc tam ar vēl vienu un tad jau aizies :) Pirmajiem kursiem ir dažādi pasākumi, kas saliedē. Pat kopīga telpu (auditorijas) meklēšana var būt ļoti vienojoša :D Nav tik traki :) Es arī sākumā domāju, kā būs, bet bija ok.

Es augstskolā pirmo draudzeni iepazinos pirms pirmās lekcijas, kur jau bija jānodod pirmas darbs. Nebiju pārliecināta, kurš bija īstais kabinets un vispār vai pareizi mans darbs ir veikts, piegāju pie vienas meitenes un uzsāku sarunu ar tekstu, vai viņa ir no tāda un tāds grupas. Tad arī sākām runāt par "nezināmo" jeb uzdoto mājas darbu, kas mums visiem bija kā "kaķis maisā". Tā katru dienu kopā pirms lekcijām papļāpājām, vēlāk iepazinos ar viņas draudzeni, un kaut kā mistiski piepeldēja vēl viena meitene (vismaz es neatceros kā :D). Tā mēs bijām 4 meitenes, kuras turējās kopā. Tiesa, tagad esam palikušas vien trīs, un joprojām esam labas draudzenes pēs skolas beigšanas :)

Un ar citiem kursa biedriem viss aizgāja automātiski- pašplūsmā.

Parasti sākumā esmu kautrīga

Sākumā var notēlot ka neesi kautrīga, uz kāādu laiku dabūsi draudzenes, bet pēc tam tikuntā pazūd. :D

Mācos neklātienē, tādēļ daļa manu kursabiedru ar ir jau ap gadiem 30+. Man ir 21, manai draudzenei kursā ar kuru visvairāk laika pavadu kopā un kopīgi gatavoju projektus skolai meita ir 3 gadus jaunāka par mani :) Aiziet tās sarunas pašas no sevis, visi jau ir jauniņie :)

Tas gan bija sen, bet pašu pirmo meiteni ar ko augstskolā sāku runāt, vēl tagad atceros. Biju aizbraukusi uz iestājeksāmeniem un pamanījos sagriezt pirkstu. Nopirku plāksteri un atgriezos istabā, kuru kopmītnēs bija ierādījuši tiem, kam uz tiem eksāmeniem tālu jābrauc. Tad tur bija ieradusies vēl viena meitene un es viņai palūdzu, lai palīdz man to pirkstu aplīmēt. Tā arī sākās... :)

♡ - nez kā var notēlot, ka neesmu kautrīga ? :D

Es ar pāris kursabiedriem iepazinos parakstot līgumu jūlijā, tad augustā caur draugiem.lv (domubiedri) un citiem portāliem, arī caur Cosmo. Pirms pirmās lekciju dienas bija pasākumi, tur arī kaut kādus pirmos iespaidus guvu un pāris vārdus pārmiju. Tad visu septembri sanāca reizēm parunāt meklējot auditorijas, bibliotēkas, pavadot logus starp lekcijām u.tml. Top jautājums visiem bija - "kāpēc izvēlējies šo programmu?", vēl parasti runāja par to, vai studē budžetā vai maksā, ar kādiem līmeņiem tika, no kuras pilsētas atbrauca, vai dzīvo kojās (kurās? kā patīk?) utt. utt. Jāsaka, ka parunājos ar daudziem, pāris mēnešus sanāca arī forši pavadīt ar pāris cilvēkiem, bet, piemēram, vasarai iestājoties, tāda draudzība īsti neturpinās.

nez kā var notēlot, ka neesmu kautrīga ?

Patiesībā labs ieteikums - vienkārši ņem un tēlo. :D Man kāds cilvēks vienmēr teica, ka jāsāk tēlot, ka esi pašpārliecināta, nekautrīga utt. un tad pati sāksi tam ticēt.