Dažus mēnešus atpakaļ man bija iespēja izvēlēties starp divām darba iespējām.
1) Pirmajā alga pārbaudes laikā viduvēja, pēc tam sola palielināt (pārbaudes laiks beidzies, laikam pašai būs par to jārunā), atrodas ļoti ērtā vietā, blakus viens no maniem dzīvokļiem kur pusdienas pārtraukumā var iet atpūsties, darbs ir vienveidīgs(kaut arī no malas nezinātājiem šķiet prestižs) un viegls. Pārrunas 2 kārtās notika 2 dienu laikā, ātri dabūju konkrētu atbildi.
2) Alga vismaz 700ls netto. Darbs ir līdzīgs, nedaudz mazāk vienveidīgs. Prestižs. Atrodas ne tik ērtā vietā. Diemžēl man savi darba pienākumi būtu jāveic ciešā cita cilvēka uzraudzībā. Pārrunas ilga ļoti ilgi, paredzētas vismaz 3 kārtas, pagāja vairāk kā mēnesis, skaidrība nekāda. Šī iemesla pēc atteicu, jo pirmajā jau izteica man piedāvājumu. Kopš viņi sāka meklēt sev cilvēku uz šo vakanci, pagāja gandrīz pusgads, mēdz joprojām man rakstīt un piedāvāt šo darbu. Manuprāt, man nevajadzētu nožēlot to,ka atteicos no labāk apmaksāta darba, jo ja pusgada laikā viņi nevar atrast darbinieku un velk nenormālā garumā atlases kārtas, tad viņi nav nopietni, vai ne? Kas jums svarīgāk - attieksme vai alga? Man laikam attieksme, jo šis nav vienīgais ienākumu avots, kaut ienākumi kopā ir 500ls netto(dzīvokli apmaksā draugs).
680
