Pašai bija ķeizargrieziens decembrī.
Iemesls - bērniņš nāca pa dzemdību ceļiem ar zodu pa priekšu, dzemdējot pati, varēju meitu satraumēt.
Nu, ko lai saka? Bija akūts ķeizars, pats trakākais, ka nomocījos līdz 8cm atvērumam.
Ļoti līdzīga pieredze Amazing, aptuveni nojaušu arī to, ko viņa noklusē un nevēlas šeit rakstīt.:)
Mums bija viena un tā pati ārste, varu pateikt, ka Zane ir cilvēks savā vietā.:)
Pēc operācijas man bija ļoti grūti, nevarēju ne bērnu pabarot, ne uz tualeti normāli aiziet. Izstaipītā āda "karājās" uz rētas, līdz ar to pa slimnīcu gāju stutēdama sienas. :( Tagad (kad pagājuši jau 8 mēneši) uz visu šo skatos ar domu: "Labi, ka tā, labi, ka ārsti ātri noreaģēja, labi, ka biju Stradiņos." Ja man nāktos vēl kādu reizi dzemdēt, tad tikai ar ķeizaru un vispārējo narkozi.
Labāk ir izciest dabiskas dzemdības, nekā atkopšanos pēc operācijas. Man izpalika bebis uz punča kā tas ir pēc dabiskajām dzemdībām, meitu ieraudzīju tikai nākamajā dienā pēcpusdienā.