Emmanuelle, Tu šobrīd runā par ko citu. Atklāšu Tev un tām citām, kuras, redz, uzskata, ka esmu piekasījusies par izmesto apģērbu, ka mums apkārt ir pilns ar cilvēkiem, kuriem nav nekā, pat savēlušās/saplīsušas drēbes, ir patversmes dzīvniekiem, kur apģērbs nepieciešams, ir ģimenes laukos, kuras ar drēbēm aizbāž caurumus sienās/pie logiem, lai nenosaltu, ir cilvēki, kuriem nav palodžu, jo tās tiek sadedzinātas. Ir cilvēki, kuri dzīvo dārza būdās, meklējot vecas avīzes, lai būtu ko lasīt (satiku tādu sievieti nesen slimnīcā, gulējām vienā palātā, biju pārsteigta, ka viņai nav māju). Ir cilvēki, kuri nēsā divas kreisās kājas kurpes, jo citu nav, pat ne vecu, vienkārši nav. Ir cilvēki, kuriem katra jauna drēbīte, lai arī cik tā kādam no mums liktos veca un nevajadzīga, ir svētki. Ir pansionāti, kur cilvēkiem krūzes ar apsistām maliņām, kuru tik un tā visiem nepietiek. Tas viss ir mums apkārt, šoreiz tas nav stāsts par Emmanuelli, kura meklē atbilstošo krāsu kāda apģērbam.