Sanāca aizdomāties par ..

Ar savu vīrieti esmu kopā 6 gadus. Esmu laimīga, neskatoties uz to, ka pa retam pagadās kāds strīds par sadzīviskām lietām, vai bērnu audzināšanu, bet tas jau tikai veselīgi.

Esam 3 gadus kopā ..uz šo brīdi šajās attiecības saskatu vairāk - nekā + ... galvā liels mudžeklis, par to, ko es gribu vai negribu .. Viņam raksturu es mainīt nevaru..neko es nevaru mainīt.manis dēļ arī nemainās.tapēc un aizdomājos,vai ir vērts tālāk turpināt,ja pat drusku manis dēļ cilvēks nevar savu riebīgo raksturu mainīt..
Pirms sagājām kopā, viss bija jauk, cilvēks mainijās uz 180 ..bet tagad viss vecais cilvēks nāk atpakaļ..tomēr taisnība vien būs,ka cilvēki nemainās..

Vēl jautājums - Bieži strīdaties?

nu tev der izdomāt, vai ar lietām, ka tev viņā neapmierina, var samierināties vai nē?
ja nē un viņu, pie tam vēl ir daudz, manuprāt, ka jums nekas nesanāks, jo lai kurš būtu vainīgs un kurš nē, tava neapmierinātība jebkurā gadījumā augs, un galā rezultātā jums būs tikai strīdi un kašķi.

mēs strīdamies ļoti reti. tā ar nelielu balss pacelšanu laikam tikai vienreiz. ir bijušas reizes, kad sadusmojamies un nerunājam viens ar otru (kopā laikam kādas 3). bet tas ir bijis kaut kādu stulbu situāciju dēļ, pārpratumu dēļ utt, nevis tāpēc, ka mums nesakristu viedokļi par kaut kādām lietām.

tā pa lielam laikam esam kopā un domāju, ka arī būsim, jo mums nav tādu īpašību, kas otru vispār neapmierinātu. ieradumi mums ir +/- vienādi, brīvā laika pavadīšana arī, naudas jautājumi arī atrisināti, mājas uzkopšanas darbi arī.. nav arī īsti par ko strīdēties. varbūt atšķirtos domas bērnu audzināšanas jautājumā. par to gan nezinu, jo, tā ir vēl viena cilvēka puse, kuru mēs nezinām, kamēr tas brīdis nav pienācis, jo teikt jau var vienu, bet reālajā dzīvē var iznākt savādāk.

drīz būs seši gadi, strīdamies ļooooti reti. esmu laimīga.
autorei - jā, tā ir , cilvēki nemainās. Vecu suni nepāraudzināsi. Jo vairāk gribēsi audzināt pa savam, jo vairāk iespītēsies un darīs pretēji

Esam gadu kopā. Saskatu ļoti daudz +, par mīnusiem pat jāpadomā vai tiešām tie ir mīnusi vai manas kaprīzes.

Neesam strīdējušies. Ir tikai no sērijas - es apvainojos :D bet tāda balsu pacelšana nav bijusi.

Un jā, esmu laimīga :)

Tuvojas 1,5 gads un esmu laimīga :) Nevar jau zināt kā būs nākotnē.. bet līdz šim man prieks, ka neesmu ar viņu sajutusies nemīlēta.. nav radušies filozofiskie jautājumi par attiecību jēgu.. Mani ļoti respektē un cenšas iepriecināt..
Pieņemu 2. pusīti tādu kā ir :) Esam diezgan atšķirīgi raksturos, bet laikam tādējādi mēs papildinam viens otru. Es daudz ko no viņa varu mācīties, ņemt par piemēru, ir arī lietas, ko viņš aizguvis no manis :)
Katrā ziņā.. ja attiecībās ir svarīgi, ka cilvēki viens otru ceļ uz augšu, ne gremdē, tad varu būt mierīga :)
Par strīdiem - tāds liels kašķis nemaz nav bijis. Ir reizēm viedokļu nesaskaņas.. bet tad diskutējam un nonākam pie kopsaucēja :)

9gadi ,ir gajis visadi ,loti milu savu viru un velos ar vinu nodzivot lidz muza galam

Ļoti liela nozīme ir pašai sievietei, viņas uztverei. Gan par strīdiem, gan par filosofisko aizdomāšanos par attiecību/dzīves jēgu.

Vairāk kā piecus gadus esam kopā. Ir kopīgs dēliņš. Kad piedzima mūsu dēliņš iemīlējos viņā no jauna. (l) Protams, ka strīdi neizpaliek, bet cik ātri sastrīdamies, tik ātri salabstam. :)

8 gadi, kā suns ar kaķi, bet vēl turamies kopā. Bert strīdamies reizi nedēļā noteikti, ja ne biežāk. Citreiz visu dienu varam nostrīdēties. Bet mīlam viens otru. Ir bijusi doma šķirties, bet nespējam. Ļoti gribās harmoniskas attiecības, kā citām te. Prieks par jums visām. Es esmu baigi emocionālā un apvainojos par visu - ka paskatās uz citām, ka grib kaut kur iet bez manis utt. Nezinu, kā tikt galā ar sevi, bet zinu, ka ja tā turpināšu, viss beigsies :(

es berniba augu ar vecmaminu un vina ar vectevu bija daudz dauz gadus kopa lauliba,tikai vecteva vairs nav ,nomira no insulta,tadel es ari piederu pie tiem cilvekiem,kam svariga ir drosiba,stabilitate ar vienu cilveku ,nevis apemrem no vilka bedz,lacim nagos

3 gadus kopā un oktobrī svinēsim pirmo kāzu gadadienu.
Strīdamies ļoti reti, par sīkumiem.

Magnolija, jums ir disfunkcionālas attiecības. Problēmas jārisina, nevis jāstrīdās.

attiecibas ir smags darbs,kuras ir jastrada,ir jamak dot neprasot ,pec tam tas simtkartigi atgriezas laba nozime,ja nebutu stridu,dzive nebutu interesanta

Esam kopā pusgadu.
Ja strīdamies, tad no sirds un kārtīgi, bet tieši tāpēc reti.
Bija viens brīdis, kad šķita, ka nav jēgas turpināt, bet tad mainījās dažādas lietas dzīvē un ir pavisam savādāk.

Kopā esam četrus gadus. Esmu laimīga. Ja nebūtu laimīga, tad šīs attiecības neturpinātu.

Gandrīz 3 gadus. Esmu laimīga. :) Strīdamies diezgan bieži, bet ne nopietni. Pārsvarā dēļ viņa greizsirdības un mana smagā rakstura, jo esmu ļoti emocionāla, asi reaģēju uz visādiem sīkumiem u.c., bet abi pie tā strādājam, jo mums šīs attiecības ir ļoti svarīgas - pārāk mīlam viens otru, lai tās pārtrauktu savu ''dēmonu'' dēļ, labāk iznīcināt tos nekā to, kas ir starp mums. :)

Cilvēks var mainīties, bet tikai tad, ja pats to ļoti grib, sevis vai otras pusītes dēļ, un nepārtraukti pie tā strādā, jo līdzko vairs pie tā nestrādā, tā viss tas jaunais ''es'' aizmirstas un atgriežas vecais, jo pašam ar to sadzīvot tomēr ir vienkāršāk, jo pats jau pie tā ir sen pieradis. Tas nav neiespējami, vienkārši ir jābūt ļoti lielam gribasspēkam.

Esam kopā mazliet vairāk kā 3 gadus. Esmu ļoti laimīga un ar katru dienu iemīlos un novērtēju viņu arvien vairāk.
Tā nopietni strīdamies ļoti reti, vairāk gan sanāk pakašķēties par dažādiem sīkumiem, bet tas nekad nav ildzis vairāk par pāris stundām.

Esam gadu kopā. Saskatu ļoti daudz +, par mīnusiem pat jāpadomā vai tiešām tie ir mīnusi vai manas kaprīzes.

Vārds vārdā mana situācija.