Dakteri, zini, man arī ir zināmi puiši, kas tā no malas skatoties tiešām ir forši - gudri, uzticami, nepīpē, arī labi izskatās, utt. Bet gadiem (tā "pa lielam" skatoties) - vieni. Un es kā "viena no draudzenēm" varu godīgi teikt, ka ir pamatoti iemesli, kāpēc es pati gribu tikai draudzēties, un nevis grābt ciet. Un pat savas draudzenes nemēģinu sapazīstināt.
Vienā gadījumā iemesls ir it kā idiotisks - puisis ir pārāk intelektuāls. 99% smadzenes, 1% puisis. Kā draugs - ideāli. Kā potenciālais mīļotais vīrietis - man vajag kaut ko dzīvāku, vienkāršāku, dzīvespriecīgāku, vairāk dzīva vīrieša, mazāk tīra intelekta. Tas tā, viens piemērs. Ir jāsaprot, ka draudzēties pa brīvdienām kafejnīcā un būt kopā sadzīvē, mājās, gultā, diendienā, priekos un bēdās - tās ir divas dažādas lietas.
Un vēl es nesaprotu - kur tā izmisīgā vēlme, lai draudzene būtu tūlīt un tagad? Tiešām, kā jau tev ieteica, turpini meklēt, kamēr trāpīsi uz riktīgi kolosālas dāmas. Vai tiešām ir svarīgi, lai kaut kāda nebūt būtu jau rīt?