Tātad stāsts īsumā - draugs šobrīd ir palicis bez darba. Tā nu diemžēl sanācis... Es,savukārt, strādāju savas 8h, 5dienas, bet ļooooti maiņā, darbs beidzos 23.00. No paša sākuma,kad draugs sašņucis staigāja apkārt,centos viņu mierināt,uzmundrināt,atbalstīt kā vien spēju. Tā kā dzīvokļa rēķinus pamatā apmaksāja viņš, šad tad,kādu lielāku siltuma rēķinu dalījām uz pusēm, tad teicu,ka par to nav jāuztraucas,esmu gatava samakāt,kas maksājams. Labi,nepelnu arī nez kādos tūkstošus,bet man ir mazi iekrājumiun vajadzības gadījumā bez ierunām varu samaksāt. Nenopirkšu sev kāroto, bet palīdzēšu mīļotajam. Tāpēc jau laikam to cilvēki saucot par kopdzīvi....
Lai nu kā... Ik pa laikam,nezinu kāpēc, arī pirms darba zaudēšanas, viņam patīk izmest "jociņus",respektīvi,ka es savās divās brīvajās dienās neko nedaru,sēžu mājās,esmu slinka utt. Ja pirms tam visu laiku ākstījos pretī,tad šodien mans mērs bija pilns.. Es nekad viņam,ne uz sekundi, pat domās neesmu pārmetusi to,ka viņš pašlaik ir bez darba. Viņš sēž,kājas sacēlis,skatās futbolu,kas ir svēta lieta, grauž siemienes un pa vidu ieminas,ka grib ēst,uz ko atteicu,ka pabeigšu darīt,to ko daru,tad, ko viņš gribētu ēst... Uz ko sekoja ( un šoreiz nopietni,nevis parastajā pusāksta manierē ) - nu jā,ko var gribēt,tu jau sēdi katru dienu mājās,neko nedari, slinko visu laiku,vārties pa dīvānu utt. Nu tādā garā. Man mute palika vaļā... Es nespēju noticēt,ka viņš kaut ko tādu var pateikt! Protams, atteicu,ka nedomāju,ka viņš ir īstā persona,kas man var ko pārmest par nekā nedarīšanu un mājās sēdēšanu manā brīvdienā utt. Ņemot vērā,ka viņš redz,cik nogurusi parasti nāku mājās, jo neviens man pēc darba nejaudā atbraukt pretī.. Un vēl iedomājas man pārmest,ka es neki nedaru un esmu slinka! Labi,viņš rīt kā no rīta iziešot no mājas,tad tikai vakarā pārnākšot! Protams, un tas attaisno to,ka es savā brīvdienā gribu neko nedarīt ! Pateicu dažus augstus vārdus,kuri tāpat viņam neizies un sēžu otrā istabā,jo negribu vairs viņu redzēt.... Nu kas tas ir?!!
102
