Man arī ir sakrājies šis tas :D Man kaitina, ka esmu saslimusi savā brīvdienā un jāsēž gultā visa diena. Tad man vēl kretinē vīrieši :D Ir viens, ar ko mēģinu kko izveidot, bet viņš ir riktīgs sēne nu. Saka vienu un dara citu :@ Pēdējā laikā jau vispār sākas neitrāla ignorēšana - saprotu, jā, ka man jāliekas mierā, un tur nav jēgas nekam, bet nu ieskaidrojiet to manai sirdij, kas nez kāpēc tik ļoti pieķērusies tam mērkaķim :@
Tad vēl kkādi slimošanas smadzeņu bojājumi uzradušies :D sāku pat domāt par savu bijušo, ka vajadzēja man viņam dot iespēju un mēģināt atkal (kaut gan pirms tam viņš mani piekrāpa) redz, kas notiek, kad sēž mājās un par daudz domā par nevajadzīgām lietām. Dusma pašai uz sevi :D