Izgāžam dusmas un paliks vieglāk!

Man sāp sirds par šonakt pazaudēto/nozagto somu,tagad jūtos kā bez rokām,man nav pilnīgi nekas ne nauda,ne pase,ne telefons,ne playeris,ne etalons nu itin nekas.
Dusmojos,par to,ka viņu atradis kāds kroplis,kuram nav kauna paskatīties manus dokumentus,manas mantas un pēc pasē esošā vārda,uzvārda man piem. uzrakstīt,ka atradis,telefons ar protams izslēgt.Es vispār nevarēu iedomāties kā var atrast kāda somu un mierīgi pievākt un nēsāt cita cilvēka mantas.Es arī vienu x atradu iphone,ko dariju? Protams,piezvaniju kontaktam ''mamma'' un sarunāju tikšanos,lai varētu atdot.

mani kaitina tas,ka no sākuma biju domājusi,ka uzticēties nevienam nevar, tad sāku saprast,ka tomēr ir man vīriešcilvēks beidzot tāds,kurš iedveš uzticību... un še tev! :D ar draugu esam ārzermēs dotajā brīdi, ne ilgi. .. un ko atklāju (tas nav manā dabā stalkot),bet vakar uzgāju to,ka draugs meklējis portālā šajā angļu pilsētelē dzīvojošas meitenes( ne vienu vien...un tikai meitenes).. kāds nekauņa, es vēl esmu šeit,bet jau izpētiījis piedāvājumu,kas atrodas šeit... vienkārši uz mutes. man drīz jābrauc uz Lv un tiešām domāju,ka gaidīšu viņu.. phe. pavasarī arī plānojām kopā dzīvot.. muļķīgi jūtos.

- Man besī, ka naudas vienmēr ir par maz. Un tad, kad tā kļūst vairāk, tad ir vēl vairāk par maz.
- Man besī, ka esmu tik ļoti nepacietīga... nevaru sagaidīt, kad beidzot draugs mani bildinās, jo abi jau esam par kāzām un kopīgu nākotni runājuši.
- Rudenī gaidāmas lielas pārmaiņas manā dzīvē un es baidos, ka tās negatīvi ietekmēs manas attiecības ar draugu.

BlondeQueen, pamēģini soc. portālos pačekot, varbūt kāds meklē Tevi. Nereti var lasīt, ka atrastas mantas, kas pieder tādam un tādam cilvēkam, bet pats atradējs nemeklē un neraksta personīgi, jo ir, piemēram, vairāki cilvēki ar tādu vārdu, uzvārdu un vēl visādas atrunas.

marchixa Jā es jau šodien notwītoju par pazudušu somu,kādi 100 retwīti ir ceru,ka kāds varbūt pamanīs.Bet nu skatoties,kāds cilvēks atradis,es uzreiz atgriestu atpaka īpašniekam.
Tagad ceru uz to,ka varbūt tas cilvēks pēc piekdienas guļ un vēlāk piezvanīs vai kā.!

Mani kaitina, ka cilvēks izlasa vēstuli , bet neatbild! Un vispār nepatīk,ka rīt jāiet uz darbu!

BlondeQueen, jā, atliek cerēt, ka normāls cilvēks mantas atradis. :)

Man riebjas, nepatīk nacionālisti! Drīzāk izteikšos tā - ļoti nepatīk, ka cilvēki ir nacionālisti.

Piemēram. Vakar biju brīnišķīgā Bi-2 koncertā, šodien internetā bija bildes no koncerta un domāju palasīšu komentārus, kur būs arī pozitīvas atsauksmes par koncertu. Bļin, nē, atkal stulbie nacionālisti ielīduši un lej savu žulti ārā. pretīgi.

Vēl pie tam, ja būtu kāds sakars Bi-2 koncertam un tam, ko viņi visu laiku aizstāv, par ko cepjās. Te jau nu vispār nekāda sakara NAV!!

marchixa, visu laiku tikai mājaslapā iečekoju vakances. Vai kas mainīsies, ja aiziešu uz pašu iestādi?

Dusmojos,ka esmu tizla. Nevaru nodzīvot dienu,ja nekas neizkrīt no rokām. :@@@

EnergyDrink, ja godīgi - nezinu. Bet, man liekas, ka viņiem ir arī vakances, kuras mājaslapā nemaz nav publicētas, vismaz, pie tās sienas, kur darba devēji paši savus sludinājumus liek. Bet viņi piedāvā arī dažādas konsultācijas, varbūt kādos kursos tiec, kamēr meklē darbu? Ja reģistrēsies tur kā darba meklētājs, varbūt kāds pamana un piedāvā darbu?

Es dusmīga, ka drauga bijusī jau n-tos gadus par mani izdomā apmelojošus stāstus. Tas sāp.

EnergyDrink - ja ietilpsti vecuma grupā, tad NVA var pieteikties programmai Darbs jaunietim (līdz 25gadi). Tad viņi paši sameklē tev darbu un dod ziņu. Tiesa darbs par minimālo algu.

Varbūt pastaigā pa pilsētu, gar mazākiem veikaliņiem, iestādēm, kuras nomaļāk no centra, bieži vien pie durvīm vai skatlogā ielikta vnk. lapiņa, ka meklē darbiniekus.

ja šodien rakstīšu,tad iznāks pārāk gari! vispār esmu nolēmusi savas dusmas atstāt sevī

BlondeQueen, kā tev tā izdevās pazaudēt somu?

Es arī vienu x atradu iphone,ko dariju? Protams,piezvaniju kontaktam ''mamma'' un sarunāju tikšanos,lai varētu atdot.

Atgadījums no dzīves - pirms mēneša ar draudzeni aizbraucām uz Rīgu. Draudzene mani palika gaidīt ārā, bet es iegāju autoostas wc. Pēc pāris metriem pamanīju, ka man no somas, meklējot salvetes, izslīdējis telefons.

Paņēmu no draudzenes telefonu, lai sev uzzvanītu, un fiksi metos atpakaļ, bet -->
pirmkārt, sieviete pie kases man lika vēlreiz maksāt 20 saņus, kaut gan teicu, ka man vajag tikai paņemt telefonu. Whatever.
otrkārt, aizejot uz kabīni, protams, telefona vairs nebija, nedaudz panikas, nedaudz puņķu, ejot prom ar nokārtu galvu pamanīju, ka pie izlietnēm stāv sieviete ar manu telefonu. Atpazinu pēc uzlīmes un buktēm uztelefona - jūs taču arī atpazītu savu telefonu?

Mūsu diologs:
* Pavisam mierīgi un maigi palūdzu sievietei - Vai Jūs lūdzu varētu atdot manu telefonu?
* Viņa man krieviski rupji atcirta - eto moj.
* Atbildēju - Jaunkundzīt, es taču redzu, ka tas ir mans, lūdzu atdodiet.
* Viņa jau nedaudz niknāk - Ņet moj, un tip kā es varu pierādīt, ka tas mans.
* Tā kā man bija draudzenes telefons rokās - es viņai saku, es tagad zvanu uz savu telefonu, ar to nepietiek?
* Beigās viņa man ar killeru skatienu atdeva, bija sajūta, ka es viņai nieri izrautu no vēdera.

Pietam sieviete nebija nekāda vecā - kkur 30 gadu robežās. Tāda pieredze.

*Man besi mans darba grafiks.
*Man riebjas ka man atkal uznaca slinkums un loti daudz darama ir ko es nedaru, nevaru sevi piespiest.

Man besī tas,ka es nevaru sakārtot savu dzīvi,jo iet ļoti grūti,cīnos pati par visu,par studijām par darbu,bet beigās vnk saprotu,ka tas nav 'īsti mans ko es daru,visādas dīvainās idejas nāk prātā par to,ka jaapvieno divas skolas,kas ir reāli,bet tad man nav darba un naudas un nevaru maksāt par skolu,bet tik ļoti gribētos,vispār esmu tizla šodien!
Besī,ka mans draugs šad tad pārmet par to,ka man vecāki vispār nemaz nepalīdz,ka pašai ar visu jācīnās,tas tik ļoti sāp,jo arvien vairāk saprotu,ka tā ir taisnība.
Daudz,kas besī,bet nezinu kā lai ar visām problēmām tieku galā.

RIEBJAAAAAAAAAAAAAS,ka pat šitādā laikā man padusēs parādās NENORMĀLI slapji pleķi no svīšanas. Tik kaitinoši!!!