No hobbies - no friends

Man principā ir daudz draugu, tostarp kādas 5 labas draudzenes, bet draugu (tāpat kā drēbju :D ) nevar būt par daudz. Dzīvoju Jūrmalā, bet mācos Rīgā, tā ka, ja kāda no jums (vecumā ap 20) vēlas satikties uz sarunu kādā kafejnīca un, kas zin, vabūt sadraudzēties, varat uzrakstīt. :)

Marylin, ej valodas kursos, iepazīsies ar ārzemniekiem citiem, un samācīsies vāciski :)

tas jau nu nav kruti iet, piemēram, uz klubu ar bērnu!

A uz pludmali nevar? Uz kafejnīcu paklačoties? Šopingā?

apmēram 1h apnīk klausities "zini, vakar savam sīkajam nopirku jaunu putriņu, tu pat iedomāties nevari"

Es starp savām draudzenēm neesmu pirmā, kam ir sīkais ar putriņu. Un zini, mana draudzene, kas bija tā pirmā māmiņa, viņa putriņrunas netaisīja. Turpināja sarunāties par tādām tēmām, kā parasti. Par mazo stāstīja tikai tik, cik jautājām. Uz klubu arī viņa jau atkal iet - ar mazo mājās tajos vakaros paliek vīrs. Es savu vīru arī drīz iedresēšu sēdēt mājās ar bēbi, kamēr es klubā :) Tā kā pirms lielā "nē, ar māmiņām - nekad!!!" jāskatas, kas par cilvēku. Ja visas runas tikai "mums jau ir zobiņš", "mēs mācamies iet uz podiņa", "mēs bijām skatīties čuk čuk", nu tad tiešām labāk mukt pa gabalu :). Bet ne visi nonāk tādās galējībās.

ar meklēju,draugu super maz palikuši, nu jā ir tādi ar ko parakstīties un moš vienreiz gadā saskrieties, bet ikdienā tikai draugs draugs, vai forever alone, meklēju kādu no centra - man 19, pašlaik nestrādāju, mācīšos tālmācībā, nesen sāku iet uz treniņiem,sāku veselīgu dzīvesveidu, bet varu arī norauties uz burgeriem :D Interesē viss, bet Coyote fly, vai kas tāds nē :D

Es jau kādu laiku esmu UK, un arī tā pati problēma- nav draugu. Darbā kolēģes ir no dažādām valstīm, arī Latvijas, bet attiecības tādas koleģiālas, papļāpājam šad un tad, bet visām savas ģimenes, draugu bariņš un tā, arī intereses atšķiras. Negribas baigi bāzties virsū un aicināt kaut kur, jo nu redzams, ka cilvēks negrib tusēties ar Tevi...
Tāpēc visbiežāk brīvdienas pavadu esot mājās ar draugu.
Bet nu viņam jau laikam drīz sākšu uz nerva krist. :D

Diemžēl pazīstama situācija.. sev par nelaimi, ļoti strikti atšķiru "draugus" no "paziņām". Par īstām draudzenēm uzskatīju vien divas.. Viena no tām pārcēlās uz dzīvi ārpus Latvijas un, lai arī kontaktu uzturam, tas tomēr vairs nav tas.. otra-pašķiroties no vairākus gadus ilgušām attiecībām, iesāka ļoti vieglprātīgu dzīvesveidu, kas īsti neiet kopā ar mani.. arī "draugus" nomainīja pret citiem-tādu dzīvesveidu mīlošiem.

Ja nu kāda liepājniece vēlas iesākumā papļāpāt tepat rakstiski, un tad jau vēlāk redzēs.. tad esmu atvērta sarunām :)
Kaut kas par sevi? Hmm.. Patstāvīga, ilgstošās attiecībās. Izskatos dusmīga, kamēr nesmaidu. Ar ļoti tiešu un atklātu raksturu, patiesa, taču tajā pašā laikā-iejūtīga, patīk uzklausīt. Alkoholu lietoju ļoti minimāli, nesmēķēju. Ar draugiem kino nemēdzu apmeklēt, patīk iziet pusdienās vai pakafijot. Reizi pa reizei varu aiziet pavērot cilvēkus klubos, taču praktiski nedejoju :D

57daus - visur var iet, ja bērni patīk. Un es eju, sakostiem zobiem, bet eju un paciešu, bet tad, kad man uz to klubu gribās, nav nevienas, jo visām sīkie, un draug/vīri arī paši grib tusēt brīvdienās.
Man bērni traucē, JO pārsvarā, kad es kko stāstu, ievēroju, ka draudzenes visu laiku novēršas, lai pačubinātu sīko, skrietu viņam kkur pakaļ. Es no tā ļoti ātri nogurstu, un beigās vispār pazūd vēlme runāt, jo kāda jēga bija tikties, ja tāpat nav iespējams izrunāties.

jāskatas, kas par cilvēku

Es stāstu par savu pieredzi, iespējams, kkur pasaulē ir arī māmiņas, kas apzinās, ka ne visus interesē viņa bērna ikdiena :)

Un es nesaku "nē" mammām. Es izvairos no tām mammām, kas nejūt robežas.

hey meitenes.

arī es esmu gatava draudzēties ar kādu.

Es arī būtu gatava.. :)

Nez, man draugu loks ļoti nomainījās, kad sāku tautas dejas dejot..tur savs kolektīvs, savas intereses un pasākumi. Un vispār tādi jauki un patīkami cilvēki tur apgroza + labs fiziskais trenniņš :)

Cloo
Man tāds virišķīgs sporta veids- motokross

Man arī noderētu atrast kādu draudzeni. Varbūt te ir kāda no Pļavinieku gala? Man 18 :)

Ja, kas es esmu no Teikas puses :)

Izkratot sirdi arī varu apgalvot, ka man principā draudzeņu nav.
Divas tuvākās kas ir, tās aizņemtas ar attiecībām ar saviem mīļotajiem un citiem saviem draugiem un paziņām.
Nereti rodas sajūta, ka vajadzīga esmu tikai tad, kad esmu laimīga un ne par ko nebēdājos. Kad man kaut kas sāp vai ir grūti, tad blakus nav neviena. Tad nu pēdējā laikā vienkārši nocietinos un visas sāpes un sāpītes mēģinu paturēt pie sevis. Grūti jau tā, bet neko darīt. (:

Zoyy - es ar'no centra :)) Man 20, ja nu tas kaut ko izsaka :D Intereses - skriešana, dejas, jūra, meiteņu vakari un pa retam kāds wild one tusiņš nenāk par sliktu :)

P.S. Kāda nedodas rītvakar iekarot Vecrīgu? :) Man kā reiz krājumos ir neizdzerts vinčiks. ;D

Man arī pazīstama situācija,ļoti reti satieku savas draudzenes,jo pārcelos uz citu pilsētu, jūtos pavisam viena. Draugs nespej aizstāt ne draudzenes ne ģimeni!

Es gribētu iepazīties ar kādu jelgavnieci, varēsim iekarot Kreklus :D

Tā ka droši var man rakstīt :)

Njā, man arī ir bijušas draugu pārdomas, bet man šķiet, ka tas tā visiem ir, kad kļūst vecāki, tad ar lielāko daļu paliek tādās paziņu attiecībās - kad kaut ko vajag, tad sazinās...labi ir tad, ja viens otram var palīdzēt vienlīdzīgi.
Draugu kļūst mazāk, jo sāk izveidoties atšķirīgas vērtību skalas, vienam augstākie paliek trakulīgi tusiņi, citam vīrs/draugs un/vai bērns.
Pieaugušo vecumā vispār ir daudz grūtāk iemantot draugus (ne paziņas), vairs nav smilšu kastes variantu - man ir spainītis, bet tev lāpstiņa, tagad davai draudzēsimies. Palikusi vairs tikai viena draudzene ar kuru (un kura ar mani) var rēķināties, kaut vai 3:00 naktī, vienalga vai nākamajā rītā jāceļās uz darbu vai nē. Ir vēl divas, bet burtiskā nozīmē, tāpat kā daudzām no mums, izmētātas pa pasauli, lai gan varbūt neesam bijušas tikušās pat vairākus gadus, pie satikšanās viss ir kā senāk.

Runājot par bērnu tēmu un draudzību - man šķiet, ka tieši kopā ar ģimēnēm, kurām ir bērni ir daudz interesantāk, piemēram, svinēt svētkus - Ziemassvētki, Lieldienas, kad ir jātaisa tas teātris par zaķi vai vecīti, rodas vairāk tā svētku un ģimeniskuma sajūta, kad viss neaprobežojas tikai ar rasola (rosola :D nezinu kā pareizi) bļodu un alko, bet ir tie svētku simboli un cenšanās tos ievērot no visas sirds.

Heh, tiešām tuva tēma - sanāca palags :D

zutila

Man ir hobijs, kurā apgrozās daudz cilvēki. Bet tadi draugi, ar kuriem aiziet kkur ārpus hobija nav

Man līdzīgi, man arī ir vīrišķīgs hobijs. Draudzene līdzi it kā līdzi jūt, bet nu nav tas kā čaļiem. :D