Vecāku mājā ir daudz visa kā nevajadzīga, kas man ļoti nepatīk. Es par to, lai būtu tikai vajadzīgās lietas, kā arī pietiekami daudz visādu skapīšu, plauktiņu, kur var sakārtot visu, kur katrai lietai vai lietu grupai ir sava vieta.
Bet dzīves īstenība ir tāda - ja kaut ko atstāj ar domo "kaut kad noderēs", tad tā lieta tā arī stāvēs neaiztikta, bet, ja liekas, ka varbūt kaut kur noderētu, bet tomēr drīzāk nē, pienāks diena, kad būs jādomā "bļāviens, žēl, ka izmetu, tagad noderētu". Bet tie otrie gadījumi parasti nav uz dzīvību un nāvi, un var bez tām lietām iztikt, tāpēc es par to, ka jāmet ārā viss, kas "varētu noderēt kaut kur", bet tagad, šajā brīdī, nav vēl skaidrs, kur tieši.