Mantu krasana!

Noteikti esmu ārā metēja, protams, visādus sirdij tuvus krāmiņus var glabāt, bet tad tā, lai netraucē un nelien acīs. Ja vēl ir vieta, kur to visu paslēpt no ciemiņu acīm, ir ok, bet ja viss stāv nomests kaut kur pa stūriem un istabas vidū - neciešu.
Ir gadījies būt pie cilvēkiem, kuriem visa māja piekrauta ar miljons gadus vecām lietām, drēbēm, apaviem, šausmīgi kaitinoši, gribās aiziet ciemos pie tiem cilvēkiem un sakārtot viņu māju :D
Man jau šķiet, ka šāda problēma ir cilvēkiem, kuriem kādu brīdi dzīvē klājies slikti un nav bijis nekas, tāpēc, kad ir iespēja, jāpērk pilnīgi viss un jākrāj.

man ir tieši pretēji - man ir ārā mešanas mānija. Draugs ir tāds vācējs - visādus vadus, tehnikas, ārā nemet, jo var taču noderēt ;D

Riry un meitenes kura kraja apsveikumu kartinas vai davanu maisinus, tas viss ir ok. Man piemeram, nagu lakas ari daudz. Bet tas ir gliti sakrametas vannas istaba uz plukta un tas izmantoju.

Man pat traucē, ja man ir 2 dušas zēlejas. vienmēr ātri izlietoju tuksāko, lai plauktā stāv tikai viena. :D

čāča, tavs draugs nav vēzis pēc horoskopa? :D
zinu trīs vēžu,kas visi krāj dekoratīvas kastītes :D

Es esmu tikai skaistu drēbju krājēja. Un grāmatu, bet tikai izlasīto ,interesanto un mani saistošo.
Bet ta visādi citādi, man patīk minimālisms, ļoti daudzās jomās. Lai gan istaba ir dekoratīva, bet mantu nav daudz un visas vienmēr perfektā kārtībā. Neciešu mantu haosu, atslēgas vienmēr vietā, ķemmes saliktas, kurpes kastēs.

Atdodot, vai izmetot, jūtos daudz patīkamāk, nekā krājot. Pārņem tāda viegla atbrīvotības sajūta. Un vienmēr pieturos pie viena likuma, uz katrām trim izmestām mantām jānopērk viena vietā, nevis trīs vietā. Par mani jau smejās, ka beigās es palikšu bez mantām vispār.

Visgrūtākais ir dzīvot kopā ar krājēju, man mamma ir krājēja tips(kurs gan veiksmīgi mācas par tādu nebūt) un draugs. Viņa geo, vēstures, autobilda un dari pats, kalni mani kapā iedzīs. Bet nu mums ir sarunāts, ka viņa istabā viņš drīkst visu ko un kā vēlas likt, bet pārējā mājā tas nedrīkst atrasties :D

Bet, nu trakākais gadījums, kuru es zinu ir manas vecmāmiņas brālim. Viņs bija kara laika cilvēks un ,kad atgriezās mājās no kara, viņš bija nedaudz sajucis. Un tad viņš sāka lielo mantu krāšanu.Avīzes, visādi atkritumi, metāllūzņi, vāzes, kurpes pa vienai. Punkts uz i bija, kad viņš atstiepis mājās maza puisīša apakšbikses, kuras atradis ezermalā.
Un tad nu tā istaba izskatījās līdz grieztiem piekrauta ar avīžu kalniem u.c. sū. Pats , viņs vairs negulēja, bet bija iekārtojis krēslu uz kura aizmidzis sēdēja, šauras ejas galā. Un vislabāk situācijas nopietnumu parādīja mūsu suns, viņs iegāja istabā, aizgāja pa eju līdz galam, un saprata, ka nevar apgriezties un atmuguriski virzījās uz izeju :D

Navigator, arī man ir pazīstams vēzis, kas krāj un krāj un neapstājas... :D

Man mammai ir nenormāla krāšanas mānija, nu - ok, ne tik traki kā rāda tajos raidījumos, bet tomēr, tad man no bērnības palicis prātā, ka nedrīkst mest laukā - var noderēt. :D Kastes no sadzīves tehnikas mums arī stāv istabā, diemžēl, redzamā vietā, bet - ne krāšanas mānijas dēļ - praktisku un citādu iemeslu dēļ - ja nes uz garantiju, precei jābūt oriģināliepakojumā. :D Kā arī - vismaz pāris reizes vēl būs jāpārvācas, loģiskāk liekas saglabāt iepakojumus nevis tv pārvest kā porcelānu.
Nē, es godīgi varu pateikt - man vēl visādu ārā metamu lietiņu ir daudz, bet es nespēju saņemties, nesen gan uztaisīju normālu revīziju, atbrīvojos apmēram no puses.

Patiesībā - ar veco mantu mešanu laukā nav tik vienkārši, tur arī apziņas līmenī tas viss ir, nespēšana atvadīties no pagātnes, pieķeršanās utt., tādēļ, lai ietu uz priekšu, nepieciešams atbrīvoties no pagātnes tīri fiziskā veidā. Es gan nemāku tik smuki pastāstīt, jāpameklē gudru cilvēku teiktais par šo lietu. ;)

aprikoze.... re, sāk jau novākties bariņš ar krājējvēžiem. Nē tiem trim tiešām apsēstība uz lielākām un mazākām kastēm tieši ir.

Man ir jautājums visām ārā metējām - cik bieži jūs esat nožēlojušas, ka kaut ko esat izmetušas?
Es tieši nekad, kas pierādāto to, ka tās mantas nu nav vajadzīgas.

Man vispār ir daudz stāstu par drauga mammu :D
viņai leduskapis bija aizkrāmēts ar visādiem konserviem- par termiņu derīgumu protams, ka ir lieki teikt :D ar zālēm tāpat..

Vienus zābakus, kas pēc sezonas bija saplīsušas viņa aizstiepa pie meistara, lai salabo. Kaut es viņus grasījos mest laukā. Un ko domā? Viņa viņus ir piesavinājusies :O vienkārši bez vārdiem, unikāls cilvēks.

Man nav nekā tāda, kas nebūtu vajadzīgs. Mantas nekrāju, sūdos neieaugu.
Mana vīrieša tēvs krāj visu, sākot no saldējuma kastītēm, olu kastītēm, kaķu barības kastēm(?) beidzot līdz miljoniem celofāna maisiņu utt. Tas ir normāli? Manuprāt, nē. Ja es ik pa laikam pa kluso visu neielidinātu konteinerā, tur visa māja būtu izlietotajās ēdienu kastēs.

Navigator arprats!!!

Es esmu noželojusi vienu reizi, jo izmetu aiz pārskatīšanās, vai iespējams neizmetu, bet tā manta vnk pazuda. So, es iespējams, esmu noželojusi vienu reizi :D

Bet ja kādai interesē, ir baigi foršā grāmata- Kārena Kingstona "Kā atbrīvoties no krāmiem". Tik ātri , viegli lasās, un tur pat ir plāna punkti uzrakstīti pēc kuriem visvieglāk ir visu škirot un mest ārā.

Dārta

Izskatās, ka mums būtu viena un tā pati drauga mamma :D

aprikoze- nebiedē :D es pirms rakstīju padomāju vai nebūs kādi pazīstamie! Cik tavai drauga mammai bērni (dēli, meitas) ?

colombiana saldejuma un olu kastes :D :D Cilveki medz but apbrinojami.

Neesmu neko no izmestā nožēlojusi, īsti pat neatceros, ko un cik izmetu, tik zinu, ka bija smagi maisi. :D
Vēl jau ir cilvēki, kuri no visādām nevajadzīgām lietām uzmeistero ko skaistu, tad nu - es arī krāju, krāju, kamēr saprotu, ka nekad mūžā neko tik skaistu neuzmeisterošu un visu izmetu. :D

Dārta

2 dēli, bet nav iespējams, ja nu vienīgi manam vīram ir draudzene - tu :D

aprikoze- tfūuu sabijos pirmo reizi izlasot tavu atbildi, manā gadījumā viņai ir 3 dēli :D

Nepatīk man minimālisms, man ir daudz lietu, daudz atmiņas saistītas ar konkrētām lietām no kurām es nekad neateikšos ... :) Vannas istabā pilnas malas ar šampūniem , koridorī skapītis brūk no smaržām... Man patīk , ka ienākot mājās uzreiz var redzēt, kas te dzīvo :)