skūpstīšanās

PS .. Man nepatīk, ka man mēli bāž mutē .. un, ja tas notiek par dziļu un par biežu - es kožu .. pavisam nopietni (bet ne pārāk sāpīgi .. vienkārši saķeru mēli ar zobiem). Vispār, te bija diskusija kkad atpakaļ, kad liela daļa vīriešu nefiga nemākot skūpstīties .. es te tā padomāju un nonācu pie secinājuma, ka arī visas sievietes, kas man bijušas, sākumā bija "jāpieradina" pie manām lūpām .. viena tikai bija tāda, kuras skūpstu es vēl šodien nespēju aizmirst, kaut tā bija tikai viena reize .. tik juteklisku un sievišķīgu skūpstu .. eh .. lašara es jaunībā biju ..

"Bet rīt vai parīt tas notiks un es negribu puisim, kas ir krietni vien pieredzējušāks, likties pēc pilnīgas nemākules."
Patiesībā tam mirklim jābūt negaidītam, tad tas notiek, pat nedomājot par detaļām, vienkārši skaists mirklis.

Atceros sevi 15 gados, mani noskūpstīja puisis, kurš man ļoti patika, bet par pretsimpātijām nedomāju. Tas bija negaidīti, bet likās, ka laiks apstājas. Ir pagājuši gandrīz 10 gadi, bet tas bija īpašs mirklis manā dzīvē.

Es arī uztraucos par to, pirms nebiju nekad mēģinājusi. Bet as jau pats kaut kā notiek no sevis. Nekādas tehnikas izstāstīt, manuprāt, nevar.