Nezinu ar ko lai sāk, kas ir svarīgi... Jo patiesībā man visa dzīve liekas nesvarīga. Es nezinu atbildi uz jautājumu -kāpēc man dzīvot?
Man ir pilnīgi vienalga vai mani šonakt nogalinātu vai es mierīgi gulētu gultā. Man jebkurā gadījumā liktos tas- ok. Man ir tikai 18. Es vienmēr esmu jutusies ne gana laba. Ne pietiekami skaista , nepietiekami seksīga, ne pietiekami gudra. Ne šis ne tas. Ja vien man būtu skaidrs nākotnes plāns vai lietas ko patiktu darīt... Nē ,nav! Viss kas ir licies īpašs ir - iemīlēties. Un beigās vienmēr saprast- ka tas bija muļķīgi , jo ko gan viņš vairāk par seksu var gribēt. Un es cerēju stulbi uz ko vairāk. Sēžu mājās, jo nav jēgas iet ārā. Tērēt naudu? Kāpēc? Kamēr nav skola atsākusies, tad sēžu ar. Nav lietas ko es varētu iet darīt ,kas man sagādātu prieku. Ar vien biežāk pēdējā laikā uzsmēķēju, kaut neredzu arī tam jēgu. Tas ir aiz gara laika un domām ..."Cik nožēlojama ir mana dzīve, varbūt uzpīpēt tāpēc labāk ?. " bet protams tas neko nelabo un tikai tērē naudu un veselību.
Esmu jutusies sāpināta un tad vēlējusies padarīt galu. Bet šobrīd ienāk doma prātā par nāvi ,jo viss ir tik vienaldzīgs un nekam nav jēga. Bet nav ne mazāko sāpju jeb asaru... Vienkārši nekā nav.
7
