Rudens man ir mīļākais gadalaiks, kuru gaidu katru gadu un rudens nevis New Year mani vienmēr iedvesmo kaut kam jaunam un radošam :) Tikai rudenī parasti rakstu sentimentālo dzeju, kaut ko zīmēju, patīk Mārtiņdienas gadatirgi un mazpilsētu tirdziņu smarža -āboli, karstvīns, piparkūkas, medus, bērnības spilgtākā atmiņa diena rudens gadatirgū :) Pati nezinu kāpēc tik spilgti atceros to smaržu :) Patīk rudens kompozīcijas no krāsainām lapām, pīlāžu zariem un vīnogu vītnēm, patīk Hellovini kā svētki, tie ir vienīgie Rietumnieciski svētki, kurus es pieradināju svinēt arī savu ģimeni līdzās Mārtiņdienai, kuru arī pati atsāku svinēt un kaut ko interesanti izdomāt.
Daudziem nepatīk, bet man arī patīk novembris ar kapusvētku svecītēm, mieru, pēlēkumu, Latvijā arī pēlēkais ir silatajā tonī. Matīk 11. un 18. novembris un pēc Latvijas svētkiem man sākās Ziemīšu gaidīšanas laiks, pirms tām nē.
Brūnā un oranžā ir manas rudens krāsas...
Par sveciem, plediem, adījumiem, tējām un pastaigām pat nerunāšu. Esmu rudmate, tāpēc tas ir mans gadalaiks :)
Bet tagad drusciņ brīnos par rudenī vasarā, jo man rudens sajūta rodas ne agrāk par augusta beigām, bet šogad viss kaut kā āgrāk notiek mūsu dabā.
Jauku visām rudensmīlēm rudens sajūtu vēsmu :)