Koleegu neizdariiba

Atkarībā no tā, kāds darbs. Ja man ir dots uzdevums, kas man ir jāizdara, tad rakstu e-pastu vadībai, ka diemžēl nepaspēsu laikā un būs aizkavēšanās, jo bija uz xx.datumu plānots, ka tiks izdarīts tas un tas, bet par cik tas nav izpildīts, tad arī mans darbs kavējas. Neminot kolēģu vārdus. Ja priekšniekam ir interese (un parasti ir), tad nāk prasīt kas un kā.
Piebildīsu, ka šādui rīkojos, ja man uzdotais projekts ir svarīgs un zinu, ka prasīs no manis. Bet par citu kļūdām maksāt negribu. Turklāt esmu atrāvusies pa ausīm, ka neinformēju vadību, ka kāds kaut ko ne tā dara vai nedara vispār. Bet normāls priekšnieks visu tāpat redz un zina
Kaut kādās parastākās situācijās es nevis aizrādu, lai strādā rūpīgak, bet saku skaidri un gaiši, kur ir problēma. Pasaku, ka "man tavas neizdarības dēļ nav jācieš, nav jācieš arī manai algai un laikam". Ja esmu negarastāvoklī, tad gana rupji arī varu pateikt

Un, kas Tu esi, lai kolēģei dotu padomus vai norādījumus - priekšniece? Protams, ka kaitinātu šāda neizdarība, bet tam ir domāta priekšniecība, kas strostē savus padotos.

skaya Ja es peec vinjas visu izdaru, tad prieksnieciiba nemaz neredz, ka kaut kas nav kaartiibaa. Man likaas cilveeciigaak vinjai aizraadiit privaati, nekaa uzreiz skriet un prieksniekam suudzeeties. Toties, ja nebuutu aizraadiijusi, tad lietas labaa nekas nemainiisies un vinja turpinaas straadaat pavirsi.

Ja cieš mans darbs, mans laiks, mana alga, tad norādīšu tieši tik, cik vajag. Un man vienalga, ka mani pēc tam par bitch saukā vai kā citādāk.
Protams, es varu sēdēt un mierīgi darboties tālāk un ja kāds prasa, kas un ka, tad paskaidrot, ka, redz, kolēģis nav izdarījis, ko vajag. Bet man besī čammāšanās un algas saņemšana par krēsla deldēšanu ofisā. Man patīk strādat operatīvi, nevis gaidīt brīnumus.

Turklāt, atkārtošos - es runāju par situācijām, kad mana alga ir atkarīga no otra cilvēka neizdarības.
Ja man tas neko nemainītu, tad principā būtu vienalga.

ja tu esi priekšniece, tad vari aizrādīt. kāpēc tev kaut kas ir jāpārbauda? lai tik nes priekšniecībai un lai tur skatās. viss.

Nu, ja kolēģe tiešām ieklausās un turpmāk rīkojas atbilstoši saviem darba pienākumiem, tad viss ir ļoti jauki. Personīgi es savus nervus un muti nedzesēju, lai skaidrotos ar kolēģiem - ja viņu dēļ neiekļaujos termiņos, dodos pie priekšnieka un saku konkrēti, kādas lietas (ne)notiek un viņš tālāk risina problēmas.

Piekrītu Liiderei, man darbā vienmēr bijušas lieliskas attiecības ar kolēģiem, iespējams man veicies ar kolektīviem, vai arī pati es esmu jauks cilvēks, bet NEKAD es neskrietu par tādām lietām pie priekšniekiem, neesmu stukača, drīzāk palīdzēšu no sūdiem tikt laukā un mācība būs visiem, nekā iešu stučīties, un kā pēc tam var būt draudzīgas attiecības kolektīvā?
Tad kad aizgāju no iepriekšējā darba, man meitene zvanīja raudādama, ka viņas kolēģe par katru lietu sūdzas priekšniekiem, par to ka draugos ieiet un vēl kaut ko, es to nesaprotu.