Vēlējos uzzināt, cienījamās dāmas, cik no jums savā ikdienas leksikā izmanto vulgārismus, profanāciju - vienkārši sakot, cik no jums (rupji) (no)lamājas? Vai šie vulgārismi jūsu valodā parādās tikai emociju uzplūdos vai arī ikdienas sarunās? Kādas izcelsmes profanācijai dodat priekšroku - krievu, angļu, latviešu vai varbūt citai? Kādi ir "rupjākie" vārdi, kurus atļaujaties pasacīt skaļi? Varbūt pieprotat arī slāvu "mātišķos" izteicienus? Protams, tie šeit nav jāraksta pilnā apjomā - rusicismiem pietiks ar burtu skaitu, kamēr anglicismus un latviešu lamuvārdus varat uzrakstīt, aizstājot dažus burtus ar zvaigznītēm.
Manā leksikā šādiem vārdiem nav vietas; aizskarošākais, ko esmu kādam pateicis, ir apzīmējums "muļķis". Starp citu, uzskatu, ka jāapvaino cilvēka prāta spējas, nevis kādas citas ķermeņa daļas vai viņa radinieki.
893
