Vai parasta dzīve jums šķiet murgs vai nē?

Kad man vēl nebija noplacis jaunības maksimālisms, tad man likās, ka nekad tā negribēšu. Bet neuztraucies, gan jau tev arī hormoni beigs trakot ;)

Nē. Es tā netaisos darīt. Vai nu es kļūšu bagāts vai pakāršos, bet nedod dievs kkādu parasta suņa dzīvi.

kāda ir neparasta dzzive? Strada , vakara restorans un gulta. Brivdienas tusi, uz vecumu viens? jeb kada salā dievdijūrā dzert kokčikus un pīpēt zāli? kaad ir ta sapņu neparasta dzive? :D

Jā, tā visi domā, kad ir dumpīgi piecpadsmitgadnieki. Galvenais tajā vecumā neaizkavēties.

Shitie lielie kaarties gaajeeji :D kad jaakaras, tad uj,kaa dziivot sagribas.

Autore kada ir ta neparastā dzīve??????? pastāsti? Goda vards gribas zinat:D :D :D :D

Taisnībā, drīzāk iedzertu indi, pakārties varētu būt diezgan grūti. Jā, esmu mīkstais atzīstu, man pofig.
Laba dzīve ir kad ir 1)daudz naudas 2)nav jāstrādā 3)nav sievas un bērnu 4)var katru dienu seksot ar citu sievieti, vārdu sakot dzīvot tikai un vienīgi sev.

Autors jūtas ļoti īpašs! Kurš no mums tā nav juties savos 18 gados. Tā ir visiem :D atšķirības ir tikai pēc tam- vai nu cilvēks attīstās (karjera un/vai ģimene) vai paliek tīņu emocionālajā vecumā (no malas tos vienmēr uzskata par ekstraordināriem, bet neveisminiekiem). Autors savos 30 gados jau būs aizmirsis, ka viņam šāds jautājums vispār bija kādreiz radies.

Lai jau tev veicas to sasniegt ;) Es nesaku, ka tu kādu dienu pēkšņi kļūsi par ģimenes cilvēku, bet vairums tomēr tādu "neparasto" dzīvi ilgāk par pāris mēnešiem neizturētu. Izklausās ļoti vientuļi.

Diezvai, esmu jau iekrājis dažus tūkstošus ls. Pakrāšu vēl dažus gadus un tad jau skatīsies ko darīt tālāk, bet sākumā vajag iekrāt lai vispār ir potenciāls. Pofig ka nav nekādas izklaides un ne ar vienu nesatiekos. Labāk padzīvot dažus gadus kā citi negrib, lai pēc tam varētu dzīvot kā citi nevar.

Es nedzīvoju standarta tevis aprakstīto vai tai diži līdzīgu dzīvi.
Ar ko tā atšķiras? Ar to, ka man ir ļoti neformāls darba laiks, es patiešām mīlu savu darbu, lai arī tas nereti mēdz dzīt izmisumā un ne vienmēr spēj pilnīgi nodrošināt. Šobrīd man jau salīdzinoši ilgstoši nav nopietnu attiecību un es dzīvoju visnotaļ laimīgu dzīvi. Vienmēr varu atrast naudu kādam spontānam ceļojumam, veltu daudz laika sev, jo ir iespēja to darīt (darbu varu veikt arī neklātienē).
Nekad nevarētu dzīvot darbs - mājas - darbs. Jau bērnībā/agrā jaunībā sev nosolījos, ka tāda mana dzīve nebūs. Un arī tagad apzinos, ja man būtu/kad būs ģimene, tajā daudz kas notiks citādāk kā 'standarta' variantā.

Galu galā ko es ar to visu gribēju pateikt - nav jāsniedzas pēc bagātības vai vēl nez kā bieži vien neiespējama, lai dzīvotu citādāk. Katrs jau to savu dzīvīti veido, kā pats vēlas :)

jā un katru mēnesi dzīvot citā valstī, ja?

123, bet,diemžēl, tev ir tikai 1) maz naudas, 2) smagi jāstrādā Maximā 3) vientulība, jo ar nabagiem neviens nesaietas 4) dzīve bez seksa vispār, jo sava gailēna rakstura dēļ nevari dabūt nevienu, vārdu sakot dzīvo tikai izdzīvošanai.
Tā kā, lūdzu, ņem vien indi rokās un ej indējies! :)
Apsolam ieturēt klusuma brīdi par aiz cieņas pret aizgājušu dvēseli.

Jebkura rutina kura cilveks dzivo ir vina parasta dzive vai tas ir biroja darbs 9-5 vai izcila make up maksliniece, kura nedelas laika apcelo piecas valstis un satiek desmitiem slavenibu. Pie visa pierod.

Laba dzīve ir kad ir 1)daudz naudas 2)nav jāstrādā 3)nav sievas un bērnu 4)var katru dienu seksot ar citu sievieti, vārdu sakot dzīvot tikai un vienīgi sev.

tas ātrinapnīk tici man:D Tālak ko darītu?

Un kkāda figņa kā ģimene neapnīk ne? kāpēc lielākoties pašnāvības tad taisa ģimenes cilvēki?

Taisnībā, drīzāk iedzertu indi, pakārties varētu būt diezgan grūti. Jā, esmu mīkstais atzīstu, man pofig.
Laba dzīve ir kad ir 1)daudz naudas 2)nav jāstrādā 3)nav sievas un bērnu 4)var katru dienu seksot ar citu sievieti, vārdu sakot dzīvot tikai un vienīgi sev.

Nevajag paļauties gļēvumam.

Pusaudža gadi un domāšna pāries un viss būs normāli.

Un kkāda figņa kā ģimene neapnīk ne? kāpēc lielākoties pašnāvības tad taisa ģimenes cilvēki?

Es savu dzīvi nevarētu iedomāties bez ģimenes.
Tā ir lielākā vērtība uz pasaules, pārējais ir pupu mizas.

Paaugsies sapratīsi

Un kkāda figņa kā ģimene neapnīk ne? kāpēc lielākoties pašnāvības tad taisa ģimenes cilvēki?

Par šito apgalvojumu, lūdzu, oficiālus statistikas datus!

Kā kuram murgs. Ģimenē, kurā piestrādāju par auklīti likās totāls murgs, jo viņi katru dienu kasījās, nolika viens otru, komandēja un visu laiku sūdzējās man cik slikti, nolika viens otru aiz muguras :D utt. goda vārds man jau bija apnicis klausīties.
Bet manai māsai ir tieši forša ģimene, kasās reti, brīvdienās dodas izklaidēties ar bērnu, ceļo, bauda dzīvi kopā. Man šķiet tas ir atkarīgs no sasvstarpējās saticības un līdzīgiem domu gājieniem.
Šobrīd priecājos, ka esmu brīva, jauna un nekam nepiesieta.