Tām kas atbild uz Klusā smaida bloga palagiem

Kubiete, manuprāt, ir atšķirība starp diskusiju, kas veidota, lai tīši provocētu kādu dalībnieku, un tādu, kurā tiek apspriests konkrētais dalībnieks.
Starp citu, nekliedz, lūdzu! Es Tevi dzirdu.
Un vēl - pamācies, lūdzu, latviešu valodas gramatiku, pareizrakstību un interpunkcijas lietošanu!

Mani uzjautrina, ka dažas dalībnieces nežēlo ne laiku, ne spēkus, lai man oponētu - jāsecina, ka, acīmredzot, mana necilā personība viņām šķiet tā vērta. :)

Par vīriešu veselību

Kādā dzīves periodā arī jauns, vesels un aktīvs vīrietis var sastapties ar situāciju, kad uzbudinājums ir, bet dzimumloceklis atsakās sadarboties. No Nacionālā veselības centra datiem izriet, ka 20% impotences gadījumu rada psiholoģiskie faktori.

Uzbudinājumam neseko erekcija
Ja dzimumnespēju rada psiholoģiskie cēloņi – stress, bailes, vainas apziņa, neveiksmes darbā, nogurums, neveiksmīgs pirmais dzimumakts, nepatika pret partneri, depresīvs noskaņojums, bailes no neveiksmēm gultā –, vīrietis uzbudinājumu parasti neizjūt un arī nespēj sievieti iekārot. Citādi, ja dzimumnespēju radījis fizisks cēlonis – trauma, dažādas slimības. Tad vīrietis, iespējams, uzbudinājumu jūt, taču erekcijas nav.

Seksuālo attiecību eksperts Arvīds Deģis mudina sievietes meklēt atbildi uz jautājumu – kas pāra savstarpējās attiecībās nav pietiekami labi? Vīrieša seksuālās disfunkcijas iemesli var būt sievietes valdonīgums, statuss, karjera vai nauda. Nekādā gadījumā nevajag vīrietim pārnest, jo tas var novest pie viņa noslēgšanās sevī un tālāka emocionāla atsaluma. Lai risinātu ar erekcijas traucējumiem saistītās problēmas, vīrieši visbiežāk ir gatavi izrunāties ar partneri. Protams, lielu kļūdu pieļaus sieviete, ja par šo situāciju izteiksies nievājoši vai izturēsies agresīvi. „Tas vīrieša problēmu tikai padziļinās, un viņš var sākt meklēt risinājumu ārpus mājas,” uzskata ārsts. Latvijā veikts pētījums par paradumiem erekcijas traucējumu risināšanā, un tas diemžēl atklāj, ka aptuveni ceturtā daļa vīriešu atbalsta mīļākās meklēšanu šādā situācijā. Jāpiemin, ka sānsoļi ne vienmēr palīdzēs potences atjaunošanā, jo neuzticības dēļ radusies vainas apziņa erekcijas problēmas var pastiprināt. Kā vēl vienu iespēju vīrieši min izvairīšanos no tuvības jeb izlikšanos par beigtu. Daļa vīriešu par labākajām zālēm uzskata samierināšanos un – aizmiršanu par seksu. Šādu viedokli visbiežāk pauda kungi vecumā virs 60 gadiem.

Erekcija ir sievietes ziņā
Vīrieši bieži vien ir gatavi risināt problēmu, ja blakus ir mīloša un ieinteresēta partnere, kurai dzimumdzīve ir būtiska. Sieviete var atbalstīt un noskaņot uz intīmām attiecībām kaut vai tik vienkāršā, bet ļoti nozīmīgā veidā kā emocionālā fona radīšana. Arvīds Deģis skaidro, ka emocionālo fonu neradīs ne Kāmasutras pozu rokasgrāmatas un ne kārdinošas tikko iegādātās erotiskās veļas izrādīšana. Lai cik dīvaini šķistu, to radīs patiesa interese par vīrieša iekšējo pasauli, viņa dzīves uzlabošanas sapņiem, nosliecēm, erotiskām fantāzijām.

Uzmanība būtu jāpievērš mājoklim – iespēju robežās atdalot guļamistabu jeb mīlēšanās buduāru no pārējās dzīvojamās telpas un pilnīgi noteikti no tās izmetot ārā televizoru. Var palīdzēt relaksējošas vai pacilājošas mūzikas atskaņošana, tonizējošu un uzbudinošu smaržu izsmidzināšana un mobilo telefonu atslēgšana. Ārsts uzskata, ka pats galvenais – sieviete nedrīkst pārspriest viņas intīmās attiecības ar radiem vai draudzenēm, jo katrs gadījums ir individuāls un nav vienota padoma.

Ne tikai mīlestība iet caur vēderu
Libido paaugstināšanai var palīdzēt ar afrodīzijiem bagātu ēdienu baudīšana. Gatavojot kārtējo maltīti, ēdienkartē der iekļaut kaut ko no šiem pārtikas produktiem.
* Šokolāde. Tas ir brīnumlīdzeklis ar zinātnisku pamatojumu. Šokolāde satur teobromīnu, kas ir kofeīnam līdzīgs alkaloīds, un feniletilamīnu, ko uzskata par vielu, kura atbildīga par iemīlēšanos.
* Banāni. Satur bromelaīna fermentus, kas svarīgi libido paaugstināšanā un vīriešu impotences novēršanā.
* Avokado. Šos augļukokus acteki sauca par sēklinieku kokiem. Tie satur folijskābi, kas organismam dod enerģiju, B6 vitamīnu un kāliju, kas paaugstina libido.
* Selerija. Ļoti veselīgs dārzenis, satur arī androsteronu – hormonu, kas izdalās arī ar cilvēka sviedriem un uzbudina pretējo dzimumu.
* Vīģes. Satur daudz aminoskābju, pozitīvi ietekmē libido un uzlabo seksuālo izturību.
* Mandeles un citi rieksti. Būtisks taukskābju avots, paaugstina vīrišķo hormonu izdalīšanos.
* Olas. Lai gan nav pārāk juteklisks ēdiens, taču tajās ir daudz B5 un B6 vitamīna, kas novērš stresu un uzlabo hormonu balansu organismā. Daudzās kultūrās olas tiek uzskatītas par auglības simbolu.

Informācijas nesēja – sperma
Pēdējo gadu laikā ievērojami mazinājusies vīriešu auglība – samazinās ne tikai spermatozoīdu skaits, bet vērojamas arī citas spermas kvalitātes pārmaiņas. Piemēram, spermatozoīdi ir mazkustīgi un nevar aizkļūt līdz olšūnai; tiem ir nepareiza forma, tāpēc tie nevar izpiesties cauri olšūnas apvalkam.

Sperma ir vīrieša ķermeņa produkts, ko ietekmē trīs mēnešu laikā piedzīvotais, ieelpotais, apēstais un izdzertais, jo tas ir laika sprīdis, kurā izveidojas spermatozoīds. Šā laika ēdienkarte, dzīvesveids un uzņemtā alkohola daudzums iespaido spermatozoīdu kvalitāti. 90% spermas sastāvā ir auglīgs šķidrums, tai skaitā fruktoze, proteīns, dažādi minerāli nelielā daudzumā un barības vielas. Ejakulācijas laikā izdalītajā vielā ir tikai 1% spermatozoīdu, pārējais sastāv no vairākiem proteīniem, vitamīniem, cukura, sāls un ūdens. Tās ir vielas, kas aizsargā un baro spermu tās ceļojuma laikā. Arvīds Deģis skaidro, ka sperma atjaunina sievietes maksts mikrofloru un sniedz viņas organismam tonusu.

Ļoti intīmi. Būsim atklāti, daudzas sievietes uztrauc spermas smarža un garša. Spermas kvalitāti var noteikt arī mājas apstākļos. Ja vīrietis lieto pareizu uzturu, spermai ir patīkama salda riekstu un medus smarža un arī pēc garšas tā atgādina saldu medu. Spermas garša labāka ir vīriešiem, kuri nelieto alkoholu, nesmēķē, veģetāriešiem un tiem, kas uzturā lieto daudz šķidruma. Ievērojot pāris uztura un dzīvesveida norādījumu, var būtiski uzlabot ne tikai spermas garšu un smaržu, bet arī vīrieša veselību un enerģiskumu. Diētas pamatprincipi:
* atteikties no alkohola un nikotīna;
* dienā izdzert vismaz divus litrus ūdens;
* ēst daudz augļu. Spermu saldu padara āboli, bumbieri, ananasi, dzērvenes, melones un mango;
* ēst daudz dārzeņu. No kāpostu dzimtas dārzeņiem gan vēlams izvairīties, jo spermai specifisku garšu var dot, piemēram, ziedkāposti un brokoļi;
* atteikties no gaļas. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kas padara spermu sāļu. Ja bez gaļas nekādi nevar iztikt, labāk izvēlēties vistu vai tītaru;
* samazināt siera un citu sāļu piena produktu lietošanu uzturā;
* izvairīties no asām piedevām, piemēram, sīpoliem un ķiplokiem, jo tie būtiski maina garšu;
* izmantot spermu saldinošas garšvielas – kanēli, kardamonu, piparmētru, pētersīli un seleriju;
* izvairīties no ātrajām uzkodām, jo tās ir pārpilnas ar ķimikālijām un koservantiem, kas piesārņo ķermeni un spermu;
* nevalkāt apspīlētas apakšbikses un ilgstoši nesēdēt karstā vannā;
* ievērot mērenu fizisko slodzi, jo pārmērīga slodze, piemēram, ļoti garu distanču veikšana skriešus vai ar velosipēdu, spermas kvalitāti var pazemināt.

Vīrieša spermas kvalitāti ietekmē arī ikdienas stress. Stresa laikā virsnieres producē adrenalīnu, sagatavojot organismu cīņai vai bēgšanai. Šī organisma aizsargreakcija sākotnēji paredzēta, lai cilvēks varētu izvairīties no draudošajām briesmām. Briesmu gadījumā citas funkcijas tiek apslāpētas, un tieši tas notiek ar reproduktīvo sistēmu un apaugļošanas spēju. Tāpēc ļoti svarīgi ir iemācīties atslābināties.

Jāņem vērā, ka stipri smakojoša sperma var liecināt par infekciju. Ja tomēr, mainoties uzturam un dzīvesveidam, spermas garša un smarža nemainās, noteikti vajadzētu vērsties pie ārsta.

Tikai drosmīgajām!
Arvīds Deģis skaidro, ka „spermas izšļākšana sievietei mutē, uz sejas vai matos pieder pie seksuālām rotaļām, kas liek noticēt tam, ka sieviete ļaujas pilnīgi un līdz galam”. Pēc dabas vīrieši ir orientēti uz rezultātu, arī seksā. Vai šis process tīri tehniski beidzas mutē, uz vēdera vai salvetē, nav svarīgi. Taču apziņa, ka tas darīts uz ķermeņa, var sniegt morālu gandarījumu. Vīrietis domā: sieviete man ļoti uzticas,” skaidro A.Deģis

Tieši tāpat ir ar spermas rīšanu. Vai vajag norīt? Vai izspļaut? Brīdī, kad vīrietis ir sasniedzis kulmināciju, daudzas lietas uz pasaules kļūst mazsvarīgas, arī tas, kas notiek ar viņa sēklu. Protams, morāli vīrietis būs gandarītāks, ja sieviete spermu ar prieku norīs, nevis aiz riebuma savilks seju un ātrāk meklēs vietu, kur to izspļaut, uzskata Arvīds Deģis. Taču vīrietim būtu jāapzinās, ka, lietojot alkoholu, smēķējot un ēdot gaļu, neko baudāmu savai partnerei viņš piedāvāt nevar. Tāpēc tāds neparasts ieteikums – mest aizspriedumus pie malas un vīrietim pašam nogaršot savu spermu, lai zinātu, kā tā garšo, un vairāk iejustos sievietes ādā.

Autores piezīme: šis raksts nebija domāts, lai publiski apspriestu dažādu cilvēku fantāzijas vai rīcības, taču šādas situācijas notiek mūsu dzīvē. Un labāk par to runāt, nevis pārdzīvot, partneriem klusējot.

3 iemesli vizītei pie urologa

Konsultē P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Uroloģiskās nodaļas vadītājs Dr. med. Ivars Smiltens.

Ginekologus tautā mēdz saukt arī par „sieviešu ārstiem", turpretī urologus - par „vīriešu kaišu speciālistiem". Tam jāpiekrīt tikai daļēji, jo urologu pārziņā ir ne vien vīriešu dzimumorgānu sistēma, bet arī ar urīna veidošanās un izvades sistēmu saistītās problēmas, kas, protams, var būt arī daiļā dzimuma pārstāvēm.

1. Jaunu sieviešu kaite - cistīts

Šādi dēvēt cistītu nav īsti korekti, jo tas ir urīnceļu iekaisums, kas var būt abu dzimumu pārstāvjiem, tajā skaitā arī bērniem. Tomēr šī ir biežākā problēma, kas liek jaunām sievietēm doties pie urologa. Cistīts izpaužas kā diskomforts vēdera lejas daļā un starpenes apvidū, ko papildina bieža un sāpīga urinēšana. Sievietes ķermeņa anatomija ir tāda, ka urīna izvadkanāli ir novietoti tuvu zarnas izejai, tādēļ 80% gadījumu slimību izraisa inficēšanās ar zarnās mītošajām baktērijām jeb zarnu nūjiņām. Līdzīgi kā iesnas, cistītu var izraisīt arī apsaldēšanās - nepiemērots apģērbs un peldes aukstā ūdenī.

Ko parasti dara? Vizīte pie ģimenes ārsta vai ginekologa seko tad, ja bezrecepšu zāles nepalīdz. Agrāk, kad daudziem medikamentiem vēl nebija nepieciešamas receptes, cilvēki vienkārši nopirka apriekās atbilstošus antibakteriālos līdzekļus, un nereti sāpes pēc to lietošanas arī mitējās. Taču jāiegaumē, ka diskomforts vēdera lejas daļā un sāpīga urinēšana iespējama arī bez iekaisuma, tādēļ antibiotiku lietošana var būt nepamatota.

Kas būtu ieteicams? Šīs problēmas sākotnējos simptomus drīkst ārstēt arī ginekologs un ģimenes ārsts, veicot urīna analīzi un izrakstot zāles, taču, ja cistīts periodiski atkārtojas, kļūstot hronisks un iegūstot „sezonālu raksturu", nepieciešams doties pie urologa un veik padziļinātu slimības izpēti un ārstēšanu.

2. Vīriešu problēmas - STS un potence

Vīriešiem visas urīnceļu infekcijas ir komplicētas, tādēļ jau sākumā vīrieši ir jāizmeklē. Jauniem vīriešiem, kuriem ir aktīva dzimumdzīve un bieži mainās partneres, visbiežāk problēmas dzimumorgānos ir saistītas ar seksuāli transmisīvām slimībām (STS). Urologi veiksmīgi ārstē arī erekcijas un priekšlaicīgas ejakulācijas problēmas. Reizēm tās var izraisīt arī tikai psiholoģiska rakstura problēmas, un, ja urologs citus iemeslus neatklāj, pacientam tiek rekomendētas psihoterapeita konsultācijas.

Ko parasti dara? Pirmkārt, ārsta uzdevums ir veicināt pēc iespējas vaļsirdīgu sarunu, cenšoties iegūt informāciju par veselības novirzes sākumu un iespējamiem iemesliem. Ja ir aizdomas par STS, no urīna izvadkanāla tiek ņemtas uztriepes uz visām STS un nozīmēta terapija vai arī pacients tiek nosūtīts pie dermatovenerologa. Ja STS neatklājas, tiek izmeklēts prostatas stāvoklis un izpētīta urīna un asinsanalīze.

Uzmanību! Ja vīrietim urinēšanas laikā izdalās asinis bez sāpju simptomiem, nekavējoties jādodas pie urologa. Sasniedzot 50 gadu vecumu, visiem vīriešiem ik gadu profilaktiskos nolūkos būtu jāapmeklē urologs.

3. Urīna nesaturēšana

Tā ir ļoti delikāta liksta, kas ir arī sociāla problēma. Iemesli šai slimībai var būt dažādi, bet būtiski ir tas, ka ar to iespējams veiksmīgi cīnīties. Agrāk valdīja uzskats, ka ar šādu urīnceļu nepareizu darbību ir vienkārši jāsadzīvo, taču pēdējo desmit gadu laikā šajā jomā ir progress. Tagad ir pieejamas modernas izmeklēsanas metodes, ar kurām var precīzi noteikt urīna nesaturešanas iemeslu, kā arī to, kuru muskuļu darbība ir traucēta, bet galvenais, ir daudz dažādu veidu, kā to uzveikt.

Ko parasti dara? Masu informācijas līdzekļi plaši reklamē dažādus biksīšu ieliktnīšus, kas paredzēti urīna nesaturēšanai, it kā tas būtu tikpat dabiski kā atsvaidzināt elpu ar košļājamo gumiju. Urīna nesaturēsana noteikti nav normāla parādība, un tā vietā, lai aptiekā iegādātos dažādus urīna necaurlaidīgus ieliktņus un apakšbikses, būtu noteikti (!) jādodas pie urologa.

Tas nav grūti! Labā ziņa ir tāda, ka tad, ja urīna nesaturēšanas pamatā ir tikai vāja muskulatūras darbība, 80% gadījumu to var veiksmīgi novērst pats, apgūstot īpašus vingrinājumus.

Urology (from Greek οὖρον - oûron, "urine" and -λογία, -logia "study of") is the branch of medicine that focuses on the surgical and medical diseases of the male and female urinary tract system and the male reproductive organs. The organs under the domain of urology include the kidneys, adrenal glands, ureters, urinary bladder, urethra, and the male reproductive organs (testes, epididymis, vas deferens, seminal vesicles, prostate and penis).
The urinary and reproductive tracts are closely linked, and disorders of one often affect the other. Thus a major spectrum of the conditions managed in urology exists under the domain of genitourinary disorders. Urology combines the management of medical (i.e., non-surgical) conditions such as urinary tract infections and benign prostatic hyperplasia, with the management of surgical conditions such as bladder or prostate cancer, kidney stones, congenital abnormalities, traumatic injury, and stress incontinence.
Urology has traditionally been on the cutting-edge of surgical technology in the field of medicine. Urologists are well-trained in minimally-invasive techniques, employing real-time ultrasound guidance, fiber-optic endoscopic equipment, and various lasers in the treatment of multiple benign and malignant conditions. In addition, urologists are pioneers in the use of robotics in laparoscopic surgery. Urology is closely related to, and often collaborate with the medical fields of oncology, nephrology, gynecology, andrology, pediatric surgery, colorectal surgery, gastroenterology, and endocrinology.
Urology is one of the most competitive and highly sought-after specialties to enter for physicians, with new urologists comprising less than 1.5% of U.S. medical school graduates each year. Urologic surgeons, or urologists, undergo a rigorous post-graduate surgical training period for a minimum duration of five years, of which 12 months must be completed in general surgery and 36 months must be completed in clinical urology. The remaining 12 months are spent in general surgery, urology or other clinical disciplines relevant to urology. Upon successful completion of a residency program, some urologists choose to undergo further advanced training in a sub-specialty area of expertise through a fellowship lasting an additional 12 to 36 months.

Kas ir urologs, to jau tev aptuveni pateica... taču ārstē ne tikai urīnizvadsistēmas orgānus, bet arī urīnrades orgānus- nieres un ne tikai ārstē bet arī, protams diagnosticē, kas īstenībā ir pirmais solis.
Kā jau jebkuram ārstam, urologam jaapskatās kāds ir pacients, jāuzklausa sūdzības, jāizmeklē- japatausta vēders, jāpaklausās nieru artērijas, jāizperkutē (jāizklauvē) un jāizpalpē (jāiztausta) nieres un urīnpūslis, jāpārbauda sāpju sindromi, jānozīmē analīzes, fizikālie izmeklējumi ( ultrasonoskopija, rentgens, datortomogrāfija).. Nu un tad atkarībā no tā, kāda ir diagnoze, nozīmē terapiju.

uikas neraud, puikas pacieš... Izaug lieli un atkal cieš. Bet veltīgi! Ir situācijas, kad sāpju gadījumā nepieciešama tūlītēja palīdzība, īpaši intīmajā ķermeņa daļā.



Konsultēja medicīnas sabiedrības "ARS" urologs Ivars Smiltens.
Lai novērstu sāpes, ir jānoskaidro iemesls un jānovērš cēlonis. Tas var būt saistīts ar dažādām orgānu slimībām vai nervu vadīšanas traucējumiem. Bet izmeklējumos sāpju iemeslu var arī neatrast. Tad ārstēšana der tikai sekām – simptomu novēršanai. Tādas sāpes ir saistītas ar kancerofobiju – bailēm no vēža. Ja ārsts pēc visiem izmeklējumiem secina, ka nekas neliecina par audzēju un par to pārliecina arī pacientu, sāpes mazinās vai pāriet pavisam.
Grūti paciešamas ir nierakmeņu lēkmes. Tas ir kā organisma sauciens pēc skābekļa, jo rodas spazmas asinsvados, tādēļ pieplūst mazāk asiņu un līdz ar to mazāk arī skābekļa. Izmeklējuma metožu ir daudz: urīna analīzes, ultrasonogrāfija, datortomogrāfija... Likvidējot nierakmeņus, var novērst arī sāpes.
Kā labdabīgas prostatas hiperplāzijas jeb priekšdziedzera adenomas komplikācija mēdz būt akmeņi urīnpūslī. Šajā gadījumā sāpes saistītas ar urināciju, bieži strūkla spēji apraujas, mainās arī krāsa, bet analīzēs redzams asiņu piejaukums. Nepieciešams ultrasonogrāfijas un datortomogrāfijas izmeklējums.
Sāpes oliņās var būt neatkarīgi no vecuma. Tās ir diezgan grūti ārstējamas un bieži rodas urīnceļu iekaisumu vai labdabīgas prostatas hiperplāzijas ietekmē. Ja sāpes izraisa iekaisums, tad ir arī apsarkums, izteikta jutība kustību laikā, iekaisusī oliņa vai abas pietūkst. Meklējot cēloni, jauniem vīriešiem veic seksuāli transmisīvo slimību izmeklējumus.
Dažādos vecumos pēkšņas akūtas sāpes oliņās var būt, tām negaidīti sagriežoties ar savu sēklas saiti. Nav skaidri zināms, kādēļ tā notiek, taču nav šaubu, ka šajā situācijā nepieciešama ātra rīcība un steidzama operācija.
Dažkārt var sāpēt tikai viena oliņa, un šo diskomfortu izraisa paplašinātas vēnas un pretēja asins plūsma sēkliniekā. Lai par to pārliecinātos, nepieciešams ultrasonogrāfijas izmeklējums un dažreiz pat operācija. Šis veselības traucējums ir vienīgais attaisnojums, kādēļ pieļaujama ciešas, bet ne spiedošas apakšveļas valkāšana.
Diemžēl arī ļaundabīgie audzēji nemet līkumu oliņām, tādēļ vēlams reizi 3 – 6 mēnešos veikt pašizmeklēšanu un iztaustīt, vai tajās nav iepriekš nebijuši blīvi veidojumi. Diemžēl sēklinieku vēzis ir ļoti agresīvs un strauji augošs. Apvienojot lietderīgo un patīkamo, oliņu iztaustīšanu var veikt kopā ar partneri kā savdabīgu erotisku spēli. Starp citu, izteikts diskomforts var būt pēc ilgstošas atturēšanās no dzimumdzīves! Ja ir aizdomas par audzēju, ir jāveic hormonu analīzes, ultrasonogrāfija. Ja tās, par nelaimi, apstiprinās, nepieciešama kompleksa ārstēšana.
Ja nav citu diagnožu, var gadīties, ka sāpes oliņās izstarojas no muguras, tāpēc ir jāapmeklē traumatologs vai vertebrologs. Taču arī seksuāli traucējumi (pārtraukts dzimumakts, nenotikusi ejakulācija uzbudinājuma gadījumā) mēdz izraisīt tādu pašu diskomfortu.
Pārāk cieša, pieguloša apakšveļa un šauras bikses arī rada nepatīkamas sajūtas sēklinieku apvidū.
Dzimumlocekļa sāpes ir retākas, taču dažkārt erekcijas laikā mēdz rasties tā nedabiska izliekuma dēļ (Peirona slimība). Ārstēšanu sāk ar medikamentiem, taču, ja nav cerētā rezultāta, nepieciešama operācija.
Ja sašaurināta priekšādiņa, ko nevar pietiekami atvilkt (šo stāvokli sauc par fimozi), to var traumēt, radot sāpes un piepampumu. Konstatējot šādu stāvokli pēc dzimumakta vai apmazgāšanās, priekšādiņa pēc iespējas drīzāk jāatbīda, lai tā atkal pārklāj locekļa galviņu, un jāvēršas pēc palīdzības pie speciālista. Pretējā gadījumā tas var notikt erekcijas laikā, un tad būs daudz nepatīkamāk. Ja priekšādiņa neklausa, rada diskomfortu un sāpes, 4 – 6 stundu laikā vēlams nokļūt pie urologa, lai nerodas iekaisums un audu atmiršana. Diemžēl šis ir objektīvs iemesls, lai veiktu apgraizīšanas operāciju.
Īsa priekšādiņas saitīte izraisa ne mazākas sāpes, un dzimumakta laikā var pat pārtrūkt. Protams, plīsuma vieta ar laiku saaug, rodas rēta, bet katrā nākamajā reizē tā rada papildu problēmas. Tādēļ ķirurģiski to iespējams pagarināt.
Sāpes urīnizvadkanālā var būt un arī nebūt saistītas ar urinācijas traucējumiem. Seksuāli aktīviem vīriešiem iespējamais iemesls – seksuāli transmisīvās slimības, vecākiem kungiem – labdabīga prostatas hiperplāzija vai urīnceļu infekcijas. Anatomisko atšķirību dēļ vīriešiem urīnceļu sistēmas iekaisumi ir krietni retāk nekā sievietēm, taču nav identificējami bez papildu izmeklējumiem. Tādēļ diagnozes precizēšanai nepieciešama urīna analīze, prostatas specifiskā antigēna noteikšana, ultrasonogrāfija, digitālā rektālā izmeklēšana.


SVARĪGI
• Pie ārsta obligāti jādodas, ja vienlaikus ar sāpēm ķermeņa lejasdaļā ir paaugstināta temperatūra, urinācijas traucējumi vai diskomforts turpinās jau nedēļu. Noteicoša ir arī sāpju intensitāte.
• Vispirms jāapmeklē ģimenes ārsts, kurš nozīmēs analīzes un varbūt arī citus izmeklējumus, jo diagnozes uzstādīšanai urologam šie dati būs nepieciešami tik un tā.

Sieva nikna, pats – neizgulējies. Nereti šis populārais reklāmas sauklis patiesi īstenojas dzīvē. Biežos čurātājus doties pie ārsta mēdz mudināt tuvinieki, jo šis netikums traucē arī apkārtējos.

Vienu tualetes apmeklēšana naktī ļoti apgrūtina, cits pēc tam ātri aizmieg, tādēļ par to pārāk neuztraucas. Iedomāsimies divus vīriešus: advokātu un pensionāru, kurš dzīvo laukos, aicina urologs Egils Vjaters.
Abi iet uz mazmājiņu ik pēc pusotras stundas. Laucinieks, pabarojis vistas, turpat aiz kūts stūra pačurā, pie reizes novērodams laika apstākļus. Ja vien kungs biežo vajadzību urinēt neizjūt kā lielu traucēkli, nav jēgas viņam izrakstīt dārgas zāles vai operēt, bet advokātam gan. Kādu iespaidu viņš atstās, ja tiesas sēdes laikā vairākas reizes nāksies atvainoties, ka jāiziet?

Agrāk vīrietim, kurš naktī cēlās tualetes apmeklējumam, gandrīz vienmēr mēdza pierakstīt prostatas slimību.
Pēdējā laikā urologi vairs runā ne tik daudz par priekšdziedzera, bet gan par apakšējo urīnceļu kaitēm, kurām pieder arī vīrieša otrās sirds vainas.

Laucinieks, pabarojis vistas, turpat aiz kūts stūra pačurā, pie reizes novērodams laika apstākļus. Ja vien kungs biežo vajadzību urinēt neizjūt kā lielu traucēkli, nav jēgas viņam izrakstīt dārgas zāles vai operēt, bet advokātam gan. Kādu iespaidu viņš atstās, ja tiesas sēdes laikā vairākas reizes nāksies atvainoties, ka jāiziet?

Urinēšanas traucējumi, tāpat kā erekcijas vājums, ir biežākie speciālista apmeklēšanas iemesli mūža otrajā pusē. Tie nav sveši apmēram 40 procentiem vīriešu, kuri vecāki par 50 gadiem. To vidū, kuriem palaimējas nodzīvot līdz 90 gadiem, šāda problēma ir jau 90 procentiem senioru.
Svarīgi noteikt diagnozi, lai vīrietis pats izvēlētos: ārstēties vai ne. Ja skraidelēšana uz labierīcībām pārāk netraucē pašam un mājiniekiem, nereti var mierīgi dzīvot tālāk, nelietojot zāles.
Tiesa, dažkārt šīs problēmas mēdz progresēt, izraisot nieru darbības traucējumus, nierakmeņus, urīnceļu infekciju, urīna aizturi. Ja pūslī pastāvīgi uzkrājas neizdalījies urīns, kas rada spiedienu, pūslis ar laiku paliek vājš un vairs nespēj savilkties. Tad no čurāšanas traucējumiem neizdodas izvairīties arī pēc prostatas operācijas.

Vēl nesen uzskatīja, ka pārlieku aktīvs urīnpūslis ir izteikta sieviešu kaite, taču patiesībā tā tikpat bieži ir vīriešiem.
Parasti, kad pūslis piepildījies apmēram līdz pusei, tas dod ziņu smadzenēm, ka drīz būs vajadzība to iztukšot. Ja orgāns ļoti aktīvs, tas signālu raida arī tad, ja tajā nav daudz urīna, un rodas neatliekama vajadzība čurāt. To veicina kofeīnu saturoši, alkoholiski un gāzēti dzērieni, kam piemīt urīndzenošs un urīnpūsli kairinošs efekts.
Baktēriju izraisītu iekaisumu var izārstēt ar antibiotikām, nierakmeni saskaldīt, prostatu – izoperēt, un sūdzības pāriet. Ar pāraktīvu urīnpūsli ir daudz sarežģītāk. Šajā gadījumā, lai uzlabotos dzīves kvalitāte, nepieciešami divi priekšnoteikumi – gudrs ārsts un motivēts pacients, atzīst dakteris Vjaters.

Savulaik, kad nebija skaidra diagnoze, ārsti mēdza rakstīt slēdzienu prostatīts.
Tādēļ tautā radies aplams priekšstats, ka tā ir bieži sastopama kaite. Taču, mūsu urologiem pēc dzelzs priekškara krišanas aizbraucot pieredzes apmaiņā uz ārzemju klīnikām, bijis pārsteigums, ka citur ar to slimo vien retais.

Baktēriju izraisīts prostatas iekaisums izpaužas diezgan vētraini – ne vien ar biežu un sāpīgu čurāšanu, bet arī augstu temperatūru. Parasti to var viegli izārstēt ar antibiotikām. Dažkārt jāveic operācija strutu drenēšanai.

Baktēriju izraisīts prostatas iekaisums izpaužas diezgan vētraini – ne vien ar biežu un sāpīgu čurāšanu, bet arī augstu temperatūru. Parasti to var viegli izārstēt ar antibiotikām. Dažkārt jāveic operācija strutu drenēšanai.
Čurāšanas traucējumiem var pievienoties arī sāpes oliņās un starpenē. Ja tām neatrod iemeslu, nosaka diagnozi mazā iegurņa sāpju sindroms. Diemžēl efektīvu zāļu, ko lietot šajā gadījumā, nav.

No prostatas palielināšanās hormonālo izmaiņu ietekmē nav pasargāts neviens vīrietis.
Pubertātes laikā priekšdziedzeris sver ap 25 gramiem, vēlāk 40–60 gramus, taču novecojot prostatas šūnas vairojas arvien aktīvāk. Dažkārt tā palielinās pat līdz 350 gramiem.
Problēmas sākas, ja orgāns sāk nospiest caur to ejošo urīnizvadkanālu un pūslī sakrājas tā sauktais atlieku urīns. Ja tas ir 200 mililitri, bet pūšļa tilpums 400 mililitri, uz tualeti būs vajadzība doties divreiz biežāk, nereti – pēkšņi un neatliekami. Var būt grūtības uzsākt urinēšanu, citkārt strūkla kļūst vāja vai pārtrūkst, bet, beidzot čurāt, turpina izdalīties pilītes. Tiešas sakarības starp prostatas lielumu un traucējumu izteiktību nav. Liels dziedzeris, kas aug uz ārpusi, urīnizvadkanālu var neskart, turpretim citkārt problēmas mēdz radīt daudz mazāka prostata. Tomēr kopumā – jo šis dziedzeris prāvāks, jo var vairāk traucēt.

Par priekšdziedzera palielināšanās pakāpi ļauj spriest prostatas specifiskais antigēns (PSA).
Ja šis rādītājs 50 gadu vecumā ir augstāks par 1 nanogramu mililitrā (ng/ml), pastāv lielāka problēmu rašanās iespēja. Atkarībā no šī skaitļa nosaka, vai jālieto zāles un – kādas.
Ja dakteris vīrietim vaicās, kā ar čurāšanu, un viņš sacīs: vairs nav kā jaunībā, nopietnus secinājumus nevar izdarīt. Tāpēc, lai taupītu laiku un naudu, pirms urologa apmeklējuma vajadzētu sagatavoties: veikt urīna analīzes un aizpildīt čurāšanas dienasgrāmatu, ko var izdrukāt no interneta. Vai arī trīs dienas jāpieraksta uzņemtā šķidruma un izdalītā urīna daudzums, kā arī citas ar čurāšanu saistītas problēmas.
Iespējams, ārsts lūgs aizpildīt arī starptautiski atzītu testu (internacionālo prostatas simptomu skalu IPSS) – tas palīdzēs noteikt diagnozi.

Nereti ir veltas vīrieša bažas par vāju strūklu.
To var vērtēt ārsts, ņemot vērā izdalītā urīna daudzumu. Protams, tā atšķirsies atkarībā no tā, vai pūslī būs 150 vai 50 mililitri izvadāmā šķidruma. Strūkla ir vāja tad, ja prostata nospiež urīnizvadkanālu. Nepieciešamības gadījumā urīna plūsmas mērījumu jāveic medicīnas iestādē, rezultātu analizējot ar datora palīdzību.

Ja vīrietis ar labdabīgi palielinātu prostatu apmeklē ārstu, uz kuru paļaujas, vai lieto preparātus, kuru iedarbībai tic, pašsajūta uzlabojas par 30 procentiem.
Ja nepieciešama nopietnāka ārstēšana, lieto zāles. Daļa no tām atslābina muskulatūru prostatā un urīnpūšļa kaklā, uzlabojot urīna strūklu un mazinot simptomus. Efekts būs jūtams pēc pāris nedēļām.
Citas grupas medikamenti neļauj testosteronam iekļūt prostatā, tādējādi kavējot tā hormonālo ietekmi. Tad priekšdziedzeris vairs nepalielinās, dažkārt – pat ievērojami samazinās. Uzlabošanos panāk trīs līdz sešu mēnešu laikā, taču, lai problēma neatkārtotos, medikaments jālieto ilgstoši. Apmēram desmit procentiem vīriešu pirmā gada laikā vājinās vēlme mīlēties, taču vēlāk tā atkal atjaunojas.
Visefektīvākās ir zāles, kas apvieno abu grupu medikamentu īpašības, taču arī tās jālieto regulāri.

Operāciju, atbrīvojot nospiesto urīnizvadkanālu, veic, ja slimība ir ielaista, strauji progresē, radījusi komplikācijas, zāles nepalīdz vai arī vīrietis pats to vēlas.
Ļaundabīgs audzējs veidojas prostatas kapsulā, taču labdabīga palielināšanās notiek dziedzera iekšējā daļā. Pirmajā gadījumā to pilnībā izņem laukā, pēc tam var attīstīties erekcijas traucējumi un urīna nesaturēšana.
Operējot labdabīgi palielinātu priekšdziedzeri, tā centrālo daļu izgriež kopā ar iekšējo slēdzējmuskuli. Pēc tam sēklas vadi atveras prostatā un, notiekot ejakulācijai, sperma ieplūst urīnpūslī un vēlāk tiek izčurāta. Tas nozīmē, ka dabīgā ceļā vīrietis vairs nevar radīt pēcnācējus.
Pēc šīs operācijas var rasties urīna nesaturēšana, bet tas gadās ļoti reti. Apmēram desmit procentos gadījumu dziedzeris palielinās atkārtoti.

Bieži vien čurāšana normalizējas, mainot dzīvesveidu.
Dažkārt pietiek, ka vīrietis lieto mazāk kofeīnu saturošus, alkoholiskus un gāzētus krāsainos dzērienus.
ASV veiktā pētījumā tika atklāts, ka 30 procentos gadījumu sūdzības par biežu urinēšanu ir saistītas ar bagātīgu šķidruma lietošanu, nevis kādu prostatas vainu.


Bieži vien čurāšana normalizējas, mainot dzīvesveidu. Dažkārt pietiek, ka vīrietis lieto mazāk kofeīnu saturošus, alkoholiskus un gāzētus krāsainos dzērienus.

Lai mazinātu nepieciešamību čurāt naktī, būtu prātīgi censties lielāko daļu šķidruma uzņemt dienas pirmajā pusē. Arī zāles ar urīndzenošu efektu labāk dzert no rīta.
Jācenšas novērst miega traucējumus – ja vīrietis pamostoties nevar aizmigt un sāk domāt par grūto dzīvi, ienāk prātā doma, ka vajadzētu pačurāt. Pašam šķiet, ka problēmas cēlonis ir vajadzība urinēt, kaut gan patiesībā var būt otrādi.
Dažkārt palīdz urīnpūšļa trenēšana, cenšoties aizkavēt vēlmi atviegloties. Kad sagribas čurāt, pirmo mēnesi šo vajadzību atliek uz piecām minūtēm, bet pēc trim nedēļām – jau uz desmit. Ar laiku pūslis kļūs izturīgāks un spēs paciesties ilgāk.
Ja vīrietim ir palielināta prostata, jāuzmanās ar alkohola un miega zāļu lietošanu. Tad pūslis pārpildās un izstiepjas, pašam nejūtot, un beigās vairs nespēj izspiest sakrājušos šķidrumu, tādēļ kungs nereti nokļūst slimnīcā.

Urinēšanas traucējumi var būt pirmā ļaundabīga audzēja pazīme, tādēļ vienmēr vajadzētu noskaidrot to iemeslu.
Prostatas audzēju agrīni iespējams atklāt, nosakot PSA, taču ne vienmēr paaugstināts rādītājs liecina par ļauno slimību.
Daudzi priekšdziedzera audzēji nav bīstami. Tad nav vērts zaudēt dzīves kvalitāti, ārstējot slimību, kuru var droši atstāt bez ievērības.
Savukārt viens no urīnpūšļa audzēja pirmajiem simptomiem mēdz būt asiņu piejaukums urīnam.
Laikus atklājot, abu veidu audzēji ir veiksmīgi ārstējami.


Traucējumu cēlonis var būt arī:
* nierakmeņi;
* tā sauktā nakts poliūrija, kad nieres vairāk urīna izdala naktī;
* sirds un asinsvadu slimības, kuru dēļ veidojas kāju tūska;
* cukura diabēts;
* nieru nepietiekamība;
* seksuāli transmisīvas saslimšanas, kas izraisa urīnizvadkanāla iekaisumu.

Kas ir impotence?

Kādā dzīves periodā gandrīz katrs vīrietis sastopas ar situāciju – uzbudinājums ir, partnere ir fantastiska, bet dzimumloceklis negrib sadarboties. Erekcijas nespēja tad var būt sarūgtinoša, tomēr par to nav jāuztraucas, ja vien tā nekļūst par pastāvīgu problēmu. Apmēram 10 miljoni amerikāņu vīriešu ir impotenti – tas nozīmē, ka viņiem ir problēmas ar erekcijas sasniegšanu vai tās pietiekami ilgu noturēšanu.

Kas izraisa impotenci?

Erekcija aizsākas prātā. Kad skats, skaņas un pieskārieni uzbudina vīrieti, smadzenes dod signālu peņa artērijām atvērt vārtus. Artērijas atslābst, asins pieplūde dzimumloceklī palielinās par 7 reizēm vairāk, nekā parasti, un erekcija ir iestājusies. Šīs papildus asinis turpina cirkulēt penī, kamēr vīrietis ir uzbudinājies vai līdz ejakulācijas brīdim. Protams, process jebkurā brīdī var apstāties. Ja smadzenes nesūta artērijām pareizos signālus vai artērijas nespēj uz tiem atbildēt, erekcija neiestājas. Erekciju ietekmēt var vairākas lietas.

Ja ciešat no impotences, iespējams, pie vainas ir kāds no sekojošiem iemesliem:

Kardiovaskulārā slimība : augsts asinsspiediens, arterioskleroze (artēriju nosprostošanās) un citas problēmas ar sirdi un asinsvadiem var izraisīt impotenci, traucējot asins pieplūdi penim. Masačūsetsas Vīriešu veselības centra (ASV) pētījumā noskaidrots, ka apmēram 15% procenti no vīriešiem, kas cieš no hipertensijas, ir pilnībā impotenti.

Medikamenti. ASV Nacionālais Veselības institūts ziņo, ka daudzi medikamenti var izraisīt impotenci, ieskaitot antihistamīnus, antidepresantus, trankvilizatorus, apetītes apslāpētājus, kuņģa čūlas medikamentu cimetidīnu, kā arī asinsspiediena regulētājus, piemēram, diurētiskos medikamentus u.c. Jāatceras, ka pie vainas var būt arī pati slimība, nevis tikai medikaments, kas tiek lietots tās gadījumā.

Diabēts. Ja diabēts ir radījis ievērojamus nervu un asinsvadu bojājumus, tas ietekmēt asins plūsmu. ASV Nacionālais Veselības institūts ir aprēķinājis, ka apmēram 40% no diabēta slimniekiem vīriešiem cieš no impotences.

Psiholoģiskie faktori. Saskaņā ar Nacionālā Veselības centra datiem, psiholoģiskās ciešanas vainojamas 10 līdz 20% impotences gadījumu. Ja jūs ciešat no impotences, bet erekcija jums iestājas no rīta vai miegā, ir liela iespēja, ka jūsu problēma ir psiholoģiskas dabas. Faktori, kas var novest pie impotences, ir stress, bailes, zems pašnovērtējums, vainas apziņa, depresija un citi. Pie vainas var būt arī aizvainojums, ko izraisījis seksa partneris, nicīgi izsakoties par impotenci.

Prostatas operācija. Vēl pavisam nesen daudziem vīriešiem prostatas operācijas vārdā nācās šķirties no potences. Šodien, pateicoties jaunām ķirurģijas tehnoloģijām, kas vairs netraumē peņa nervus un asinsvadus, no impotences var izvairīties. Vašingtonas Universitātes Medicīnas skolas ķirurgi nesen apkopoja informāciju un secināja, ka 68% no vīriešiem, kam bija veikta prostatas vēža operācija, erekcija joprojām iestājās. Tiesa, tikai 48% no šiem 68% erekcijas spējas atguva visā pilnībā.

Smēķēšana. Cigaretes nopietni var ietekmēt jūsu artērijas, turklāt sekas ir tik smagas, ka par to jādomā ikvienam vīrietim. Saskaņā ar faktiem, ko izplatījis ASV Slimību kontroles centrs, smēķētājiem vecumā no 31 līdz 49 ir par 80% lielāka iespēja iedzīvoties impotencē, nekā nesmēķētājiem šai pašā vecumā.

Riteņbraukšana. Lai arī šis fakts ir visai pretrunīgs, daži eksperti saka, ka regulāras riteņbraukšanas nodarbības ir viens no impotences cēloņiem. Nesens Bostonas Universitātes pētījums aplūkoja apmēram 1000 vīriešu kārtas riteņbraucējus, un 4% konstatēja potences problēmas. Nav šaubu, ka velosipēda sēdekļa spiešanās kājstarpē rada milzīgu spiedienu uz nerviem un asinsvadiem, kas apgādā peni ar asinīm. Ja braukājat ar velosipēdu, neaizmirstiet reizi pa reizei iztaisnoties, pārnesot svaru uz sēžamvietu. Tāpat ieteicams ir iegādāties tādu sēdekli, kas ir speciāli veidots, lai radītu mazāku spiedienu uz cirkšņiem. Ja pēc riteņbraukšanas nodarbībām bieži jūtat, ka jūsu penis ir nejūtīgs, konsultējieties ar ārstu.

Citi faktori. Alkoholisms, iegurņa savainojumi, multiplā skleroze un nesamērīgs testosterona līmenis organismā ir iemesli, kas var izraisīt impotenci.

Kā impotenci ārstēt?

Ja jums ir impotence, dodieties pie ārsta. Ar dažādiem jautājumiem jums un testiem ārsts noteiks problēmas cēloni un ieteiks jūsu gadījumam atbilstošu ārstēšanu. Ja jūs lietojat recepšu zāles, iespējams, ka no impotences atbrīvosieties, vienkārši nomainot medikamentus. Citiem gadījumiem ir vairākas ārstēšanās iespējas.

Viagra. Kā jau esat dzirdējuši, šī tablete var palīdzēt vīrietim sasniegt erekciju. Sildenafils, kas apzīmēts ar nosaukumu Viagra, darbojas, sekmējot asins pieplūdumu penī. Tā nepalielina uzbudinājumu un izraisa erekciju tikai tad, ja vīrietis iz uzbudinājies. Nesenā pētījumā, ko veica Džona Hopkinsa universitāte, piedalījās 267 vīrieši, un 65 procenti no Viagras lietotājiem ar rezultātu bija apmierināti. Visai apmierināti bija arī tie, kam bija nopietnas problēmas ar potenci. Mazāku labumu guva diabēta slimnieki un tie, kam bija izoperēts prostatas vēzis. Ir informācija, ka sildenafils var būt bīstams sirds slimniekiem. Tomēr, lai arī zināms riska līmenis pastāv, ASV Kardioloģijas žurnāls ziņo, ka vairākums sirds slimnieku var lietot Viagra droši. Vienīgie, kam pilnībā jāizvairās no Viagra lietošanas, ir tie, kas sirds slimību ārstēšanā lieto nitrātu medikamentus : sildenafils kombinācijā ar nitrātiem var izraisīt strauju asinsspiediena krišanos. Tāpat jāuzmanās tiem vīriešiem, kas lieto hipertensijas medikamentus un cieš no koronārās išēmijas. Tiem sirds slimniekiem, kas piekopj mazkustīgu dzīvesveidu, sekss var būt vēl bīstamāks, nekā Viagra.

Citi medikamenti. Vīriešiem šodien ir pieejami vairāki medikamenti, no kuriem izvēlēties – vardenafils (Levitra), sildenafils (Viagra) un tadafils (Cialis). Vairākums no tām darbojas gluži kā Viagra, palielinot asins pieplūdumu penim, lai erekcija būtu iespējama. Ir medikamenti, kuru lietošana ir kas vairāk par vienkāršu tabletes norīšanu. Tādi medikamenti kā papaverīns un fentolamīns arī palīdz iestāties erekcijai, bet tie ir jāinjicē penī. Bailes no adatas dūriena vēl nav lielākais risks šajā gadījumā – dažiem vīriešiem no šīm injekcijām iestājas tāda erekcija, ko var izbeigt tikai ar medicīnisku iejaukšanos. Vēl viena metode –alprostadila lodītes ievadīšana urīnizvadkanālā, pēc kuras 8 līdz 10 minūšu laikā iestājas 30 līdz 60 minūšu ilga erekcija. Šī metode gan var izraisīt sāpes penī un sēkliniekos.

Testosterons. Kad impotenci izraisa zems testosterona līmenis organismā, hormona ievade var palīdzēt nekavējoties.

Ginkkoka ekstrakts. Ginkkoka lapu ekstrakts var sekmēt potenci, kuru nomākuši antidepresanti (Prozac, Zoloft). Ginkkoku izraksta dažādiem impotences veidiem, tomēr pirms tam konsultējieties ar ārstu, ja lietojat kādus citus medikamentus.

Psihoterapija. Ja pie jūsu impotences nav vainojama kāda fizioloģiska problēma, palīdzēt visticamāk var psihoterapeits, kurš jums iemācīs, ka atbrīvoties seksa laikā. Tāpat psihoterapeits var būt noderīgs arī tiem vīriešiem, kuru impotencei nav psiholoģisks iemesls.

Vakuuma ierīces. Šie rīki var izskatīties dīvaini, tomēr daudziem tie var palīdzēt. Ierīce sastāv no plastikāta cilindra, ko uzvelk penim, un pumpja, kas rada vakuumu. Vakuums sekmē asins pieplūdumu penī, izraisot erekciju. Tad vīrietis izvelk peni no ierīces un ap tā pamatu notin nelielu elastīgo saiti, lai erekciju saglabātu seksa laikā. Ierīces efektivitāte katram pacientam var būt citāda. Holandiešu veiktā pētījumā no 67 impotentiem pacientiem 72% iestājās erekcija, lietojot vakuuma ierīci, turklāt tā saglabājās arī seksa laikā. Savukārt austrāliešu pētījumā piedalījās 43 vīrieši, no kuriem 81% nejuta nekādus uzlabojumus. Parasti tiem vīriešiem, kam nepalīdz citas ārstēšanas metodes, nelīdz arī vakuuma ierīces.

Ķirurģiska iejaukšanās. Dažos gadījumos, kad impotenci ir izraisījis kāds savainojums, ķirurgi var līdzēt, atjaunojot artērijas, kas penim piegādā asinis. Vislabāk šī metode nostrādā ar jauniem vīriešiem ar vidēji smagiem iegurņa savainojumiem. Tāpat ķirurgi var nobloķēt vēnas, kas nodrošina asins aizplūdi no peņa, tomēr daudzi eksperti uzskata, ka tas nav īpaši saprātīgs risinājums. Visbeidzot, ārsti var penī ielikt implantu, kas palīdz veidot erekciju. Implants var būt nedaudz lokans stienītis dažādās formās, piemēram, kā piepūšams cilindrs, ko vīrietis var piepumpēt ar mazu pumpi, kas iestiprināts viņa sēkliniekos. Pateicoties jaunākajiem sasniegumiem, šodienas implanti ir ļoti efektīvi, ar pavisam niecīgu infekcijas vai mehānisku bojājumu risku.

Impotence - erekcijas traucējumi

Par impotenci runā, ja intīmo kontaktu laikā, vīrietim nav pietiekoša erekcija, kā rezultātā nav iespējams veikt dzimumaktu - ievadīt dzimumlocekli makstī. Impotences gadījumā vīrietim var būt saglabātas vēlmes un intereses par seksu, bet nespēja veikt dzimumaktu, rodas psiholoģiskie faktori, kuru rezultātā sāk mazināties interese un vēlmes pēc seksa. Impotences vai erekcijas traucējumu gadījumos, bieži novēro priekšlaicīgu vai ātru sēklas noplūdi. Mēģinot panākt pietiekošu erekciju, stimulējot dzimumloceklis, tiek panākta sēklas noplūde pie nepietiekoši piebrieduša dzimumlocekļa.

Impotences cēloņi

psiholoģiski - stress, depresija utt. Viens no psiholoģisku faktoru radītiem erekcijas traucējumiem ir situācijas impotence - vīrietim, kuram ikdienā novēro labu erekciju, bet pirms dzimumakta zūd erekcija un viņš nav spējīgs veikt dzimumaktu. Situācijas impotenci bieži novēro jauniešiem uzsākot dzimumaktu, kā arī vīriešiem brieduma gados pie partneres maiņas, pēc ilgstošas seksuālās atturēšanās.
neiroloģiski - dažādu traumu izraisīti, piemēram, mugurkaulāju disku traumas, izkaisītā skleroze, narkotisko vielu un alkohola radīti nervu bojājumi, pēc mazā iegurņa operācijām.
arteriālo asinsvadu bojājumi: cukura diabēts, smēķēšana, hipertoniskā slimība utt.
venozās atteces traucējumi no dzimumorgāniem - bieži novēro riteņbraucējiem.
medikamentozi izraisīti - erekcijas traucējumus var izraisīt preparāti, kurus izmanto citu slimību ārstēšanā, piemēram, antidepresanti, trankvilizatori, apetītes apslāpētāji, kuņģa čūlas ārstēšanas medikamenti, kā arī asinsspiediena regulētāji, piemēram, urīndzenošie līdzekļi u.c.
Kā redzam, impotences vai erekcijas pavājināšanās cēloņu var būt ļoti daudz, bet vadošie tomēr ir: aterosklerozes un cukura diabēta izraisīti asinsvada bojājumi, alkohola un narkotisko vielu izraisīti asinsvadu bojājumi. Šo bojājumu rezultātā asinsvadi zaudē elastību, kļūst trausli, kas arī ir erekcijas traucējumu iemesls.

Normālā situācijā, nervu sistēmas impulsu ietekmē tiek izstrādātas speciālas vielas, kas atslābina dzimumlocekļa arteriālo asinsvadus un dzimumloceklī vairāk ieplūst asinis. Tai pat laikā dzimumlocekļa venozo asinsvadu tonuss pieaug, kas traucēta asins atplūde no dzimumlocekļa. Rezultātā dzimumloceklis uzpildās ar asinīm, kļūst ciets - rodas erekcija.

Rodoties asinsvadu bojājumiem vai nervu impulsu pārvades traucējumiem, šis mehānisms tiek izjaukts - rezultātā rodas nepilna vai nenoturīga erekcija. Daļā gadījumu, sākumā dzimumlocekļa pildījums palielinās, bet pēc brītiņa tas jau ir atslābis un atkārtoti panākt tā pildījumu neizdodas.

Erekcijas kvalitāti (erekcijas stiprumu un noturību) ietekmē daudzu ikdienišķi faktori, tai skaitā vīrieša dzīvesveids, uzturs, ieradumu, dienas režīms utt. Tāpēc, jebkuru erekcijas traucējumu gadījumā, neatkarīgi no vīrieša vecuma ir jākonsultējas ar ārstu seksologu vai urologu.

Saki, lūdzu, Anda, kādēļ viss šis "spams"? Vai nevarēji ievietot tikai saites?

Nesaprotu vienu par VISIEM COSMO VĪRIEŠIEM UN PUSVĪRIEŠIEM.
Kamdēļ vietā, lai konsultētu tiešām meitenes svarīgos jautājumos, kurus labāk zina vīrietis (saplīsis ūdens krāns, pazuda elektrība, nevar atrast datorā, vai vīrietis melo utt) tiek komentēts un ieteikts pretgrumbu krēmi, ovulācijas un citas intīmas tēmas atļaušos atgādināt meiteņu un sieviešu portālā, kuru vecums ir sākot no tīnu gadiem? Šis attiecas uz visiem tiem, kas to dara!!!
Man nudien nav patika lasīt komentārus pie patiešām intīmām lietām, vai tēmām, kur vīriešu viedoklis ir absolūti neinteresants, kur vīrietim vai tādiem, kas sevi par tādu uzskata nav vietas.

lai jau šis raksta,bet kāpēc tas jādara šinī mājaslapā ????

DIO, par citiem nezinu, taču pats piedalos dažādās diskusijās. Manuprāt, šeit ir visai maz tādu, kas saistītas, piemēram, ar tehniku. Kādēļ gan nevarētu komentēt pretgrumbu krēmu tēmu, ja pats tādus lietoju ikdienā?
Nespēju iedomāties nevienu "patiešām intīmu" tēmu šeit; manuprāt, "patiešām intīmas" tēmas nerisina publiski forumā.

Es arī esmu ievērojusi, ka neitrālās(ne sievišķīgās) tēmās, Klusā smaida komentāri nav, kā piemēram, šajā- http://cosmo.lv/forums/topic/146018-problema/
Bet visnotaļ sievišķīgās diskusijās, viņš ir visai aktīvs komentētājs.

Nelasu tā troļļa murgojumus.

Bet visnotaļ sievišķīgās diskusijās, viņš ir visai aktīvs komentētājs

Un ar to arī sevi nodod. Sievietei sievietes vieta - pie krēmiem, mēnešreizēm un katliem un emancipācijas mūžīgo sāpi, šī sieviete acīmredzami apzinīgi pie tā arī pieturās!
Ja nevari mainīt notiekošo - maini savu attieksmi.
Citiem vārdiem sakot, ja šis s*ds te mētājās, tad varam vismaz nekāpt uz viņa!

expedition ++++
:D

Saki, lūdzu, Anda, kādēļ viss šis "spams"? Vai nevarēji ievietot tikai saites?

KS Tad kad tu raksti garos tekstus, vai nevarēji ar roku uzrakstīt piem worda uztaisīt print screen un ielikt bildites.lv un te tik linku ielikt? :D

Citiem vārdiem sakot, ja šis s*ds te mētājās, tad varam vismaz nekāpt uz viņa!

:D :D :D

expedition, kādēļ tik vecmodīgi uzskati? Ja jau sieviete drīkst vadīt transportlīdzekļus, kādēļ vīrietim liegt interesēties par sieviešu dzīvi un komentēt ar to saistītos jautājumus?