Narcistiski vīrieši

Es arī vienu tādu tepat forumā zinu. Neminēsim, protams, kurš tas ir :D

Nepatīk tādi un viss.

tādus izteikti narcistiskus vīriešus laikam neesmu satikusi.
viens bijušais klasesbiedrs laikam bija nedaudz narcistisks.
manuprāt, tādi cilvēki labi saprotas tikai ar sev līdzīgiem

Ko jūs domājat par tādiem vīriešiem ?

Neko labu.

Sievišķīgi.

Pazistu daudz gejus un parsvara visi vini tadi ir Kaut kur sava zina loti iedomigi, parmilejusies sevi un parnemti ar sevi un savu izskatu. Smiekligakais ir tas, ka vini centsas pat konkuret ar sievietem. Jauna apgerba, un kosmetisko lidzeklu zina.
Var taisit scenas par jaunam kurpem, zaketi kas redz "isti" nesez, bet ir pedejais trends un vajag vilkt.

Bet ir ari tadi viriesi, stradaju vieta, kur parsvara apgrozas turigi cilveki. Ari viresus biezi gadas redzes narcistiskus. Un biezi ir ta, ka patiesiba no vina ir tikai "suna s....", bet iedomajies nez ko.

Neko nedomāju, ja vien ir spējīgi strādāt fizisku darbu, neraudot un neuztraucoties, ka novārtīs maigās rociņas.

Patīk, bet ne kā mani brūtgāni. Attiecībās ar vīrieti es plānoju būt skaistākā pusīte :)

Manuprāt, saprātīgs narcisms ir labs un pozitīvs, jo mudina cilvēku (neatkarīgi no dzimuma) rūpēties par savu ārieni, stāju, kopt sev un savu vidi. Savukārt pārmērīgs narcisms liecina par personības infantilismu, vērtību trūkumu un trulumu. Man šķiet, ka var vilkt paralēles starp narcismu un egocentrismu - ne visi egocentriki ir narcisi, bet gandrīz visi narcisi, manuprāt, ir izteikti egocentriķi.
Vēlējos pafilozofēt par narcismu nedaudz plašāk. Aplūkosim to, piemēram, pašapziņas kontekstā. Vai tad nav patīkami apzināties, ka pats (pati) esi gudrs, izglītots, veiksmīgs un skaists cilvēks? Protams, ir patīkami, un tas, manuprāt, ir tikai dabiski! Problēma sākas mirklī, kad mēs vairs neievērojam citus cilvēkus, jo esam pārāk aizņemti ar tīksmināšanos par sevi.

man būtu briesmīgi tajā brīdī, kad pusdzīvi esmu iedomājusies, ka esmu labāka par visiem citiem, bet pēc tam saprastu, kādu iespaidu īstenībā par sevi radu un kāda esmu.

Ir jau ļaudis, kas, iespējams, pat vēlētos apprecēt paši sevi - galējības pastāvēs vienmēr. Mums katram taču jāapzinās arī savi trūkumi, nepilnības. Kā jau iepriekš esmu uzsvēris - šeit, manuprāt, galvenais ir līdzsvars starp paškritiku un iedomību, sevis nīšanu un narcismu, galēju pašaizliedzību, altruismu un egoismu.

Drauga draugs ir kas līdzīgs. Kā cilvēks foršs un tā, bet dažas nianses man tā besij un atgādina geju, ka es priecājos,ka mans vīrietis ir kā vīrietis. sev blakus tādu negribētu.

Starp citu, izteikts narcists skaitās pie personības traucējumiem un var radīt nopietnas problēmas dzīvē, gan attiecībās ar cilvēkiem, gan profesionālajā jomā, jo cilvēks dzīvo ilūziju pasaulē.

Vēlējos pafilozofēt par narcismu nedaudz plašāk.

Varbūt uztaisi jaunu disksuiju. sen neesi taisījis.

Kāds sakars gejiem ar narcismu? Vai tad visas ar savu izskatu apsēstās cacas arī uzskatāmas par homoseksuāli orientētām?
Nedomāju, ka man pazīstamie geji būtu vairāk pārņemti ar savu ārieni, salīdzinot ar heteroseksuāļiem.

Klusais smaids, nu gan sasmīdināji. Sievietēm ir raksturīgi pucēties, tas ir sievišķīgi, bet vīriešiem nē! Tāpēc tos uzskata par gejiem! Sievietes par lezbietēm atkal uzskata, ja tās nepucējas.

Narciss un iedomīgs vīrietis ir divas dažādas lietas.
Ego piemīt gandrīz visiem cilvēkiem, tāpēc to labāk nepīt iekšā.
Par tēmu- man ļoti fascinē un pievelk narcistiski vīrieši. Viņi apzinās savu pārākumu, pamatojoties uz sasniegumiem. Viņi apbrīno sevi un spēj izdarīt tā, ka citi apbrīno viņus. Viņi nekad nenoliks kādu citu vīrieti zemāk, lai pierādītu savu pārakumu, viņi vienkārsi apzinās,ka ir pāraki un ar to pietiek. :) esmu kopā ar vienu, kas ir uz robežas starp narcisu un parastu puisi un teikšu godīgi, ir viegli dzīvot ar tādu, kuram ir pašapziņa.

iedomīgs vīrietis ir tā saucamais gailitis. Bļaustās, ka visu var, saka cik viņš pats ir kruts, noliek citus vīriešus, lai sevi uzlielītu.Bieži sabiedrības dvēseles. Tādi eksemplāri man riebjas, jo viņi ir ne tikai tukši, bet pēc novērojumiem , arī sirdī dzili nelaimīgi vai neveiksminieki.
Bija man tāds klasesbiedrs, kurš kačājās katru dienu, stāstīja meiteņu stāstus, stāstīja, cik viņš kruts utt. katru reizi paejot garām skatlogiem noskatījās uz sevi.
Viņam tas bija sācies no tā, ka bērnība viņs bija resns, bet tad izauga un sāka apmeklēt zāli.

Navigator, narcisi apzinās savu "pārākumu", balstoties uz ārišķībām, kas varbūt pat nav pamatotas. Viņi sev piedēvē īpašības, kuru viņiem nav, piemēram, kaut kādas īpašas spējas, īpašu izskatu, lielu varu pār cilvēkiem, bet patiesībā varbūt ir neveiksminieki.
Tavs piemērs par cilvēkiem, kas apzinās savu pārākumu, balstoties uz sasniegumiem, attiecas uz pašapzinīgiem cilvēkiem, nevis narcisiem, jo narcisms kā tāds ir novirze.

Zinu vienu tādu. Cik var saprast, par to narcisa būšanu viņam ieborējusi mamma ar tekstiem: smuks, stalts, vislabākais, smukākais visā pagastā, tā meitene nav tevis vērta, šitā arī utt :D
Ir redzēts,ka braucot mašīnā bieži skatās uz sevi spogulī :D
Ko domāju? - Neko, čalis nav vainīgs, māte tur cītīgi pastrādājusi..

Nepatīk tādi,bet jā iedomīg tas ir pavisam kkas cits..

Ui, kā sasmējos! :D Atceros, ka bijušo vīrieti vienmēr, pielavījusies procesā, kaitināju ar frāzi "Spogulīt, spugulīt, saki man tā, kura no mums ir visskaistākā?", jo viņš tiešām spoguļojās izteikti daudz.

Tādi mīkstpēdiņu tipa, pārspīlētie sevismīļi kā pretējais dzimums mani neinteresē, pat, ja ir heteroseksuāli, bet kopumā ir forši, ja vīrietis par sevi rūpējas. Viņiem taču arī ir smukums, ko izcelt, ne tikai mums.