Vai Jūs flirtējat ar apziņu, ka "es ar viņu flirtēju, darīšu to un šito, cerams, ka es viņam iepatikšos" .... vai arī tas ir vienkārši process, pie kā Jūs nepiedomājiet un tas notiek pats no sevis?
Ja pirmais variants, tad vēl viens jautājums - Vai tas prasa kaut kādu drosmi...?!
Vai Jūs flirtējat ar apziņu, ka "es ar viņu flirtēju, darīšu to un šito, cerams, ka es viņam iepatikšos"
nu ir bijis tā. vienmēr vēlamais ir it kā sasniegts, bet galarezultāta nekad sakarīga nav bijuša.
tomēr man labākie varianti ir bijuši, kad tas notiek pats no sevis vai tomēr vīrietis ir tass, kas mēģina mani savaldzināt.
protams, ka arī flirtēšana, cenšanās pievērst uzmanību prasa drosmi. kuram tad tā nav?
Cik man daudzi ir teikuši un, cik pati esmu pamanījusi, man tas notiek dabīgi. Citi saka, ka es pievelku vīriešus, nezinu, sava veida taisnība tajā ir, tākā laikam jau tiešām esmu no tām,kurām tas notiek dabīgi
Sievietes ir emocionālas, virieši stratēģi!
Ja sievietē uzdarbojas "maitas" gēns, tad virietim nav kur sprukt, jo mēs apzināmies, kā ar Jums manipulēt. ( bet tas jau ar rūdijumu, ka mēr jaunas tikmēr vairāk emocionālas un jūtigas)
710
