pāris dienas iepriekš taisīju diskusiju par omes sunīša midzināšanu. esmu izlēmusi, ka rīt būs tā diena, atradu klīniku, kur to pa lētākām naudiņam izdara. bet nu ir lielais bet, ome bezmaz vai ir pret, suns reāli nu jau nedēļu neko absolūti nav ieēdis, uz kājām grīļodamies knapi turas, visu dienu kkur guļ, tikko iznesu ārā pačurāt, ienesu atpakaļ, šis jau smagi elpo un gārdz, nu es vairs nespēju paciest, ka mans draugs šādi mocas, ome atkal saka, ka viņš jau nesmilkst, tātad nekas nesāp, un vispār, kas man ir devis tiesības kādam atņemt dzīvību, es vispār apgriezos un aizgāju, man vairs nebija ko pateikt, kā ieskaidrot, ka sunītis reāli mocās, un tas, ka nesmilkst, nenozīmē, ka viņam nesāp ... ak.. rīt būs tik smagi to izdarīt, pat nezinu kā vispār pēctam pie stūres varēšu sēdēt :(
57
