Psihoterapeiti

Galvenais runātājs ir klients.
Terapeits tikai motivē klientu uz sarunu.

Tātad terapeitam maksā par to, ka viņš uzklausa + iespējams, izraksta zāļu recepti? Vai tiešām nedod sākumā kaut kādus testus, nejautā pats kaut ko, lai saprastu problēmu nopietnību, nedod kaut kādus uzdevumus, norādījumus vai tml.?

Protams, ka dod, ja jūt nepieciešamību.

Hmm, skaidrs. Ceru dzirdēt vēl kādu pieredzi. :)

Ļoti līdzīgi kā darbojas psihoterapeite Dr.Melfi Soprano seriālā. Parasti terapeits pielāgojas. Sākumā kad ienāksi, apsēdīsies-neko neteiks, gaidīs, ka Tu sākšu sarunu.Svarīgi atrast savu īsto cilvēku-terapeitu.Viena man gadījās nevisai, bet otrā palīdzēja uz visu mūžu.Es pati, kad iesāku-runàju nepārtraukti, aizgūtnēm, kad klusēju-tad runāja viņa.

neesmu bijusi, bet pieļauju, ka psihoterapeiti arī ir dažādi tāpat kā jebkuri citi profesiju pārstāvji. ja tu vēlies rīcību no psihoterapeita puses, tad tā arī 'viņam pasaki. kā arī pasaki, ka vēlies veikt testus. arī tad ir variācijas. cits piedāvās, cits mēģinās tomēr runāt un cits uzskatīs, ka testi tev vsp nav nepieciešami.
cik vienmēr esmu dzirdējusi, klients ir galvenais runtājās, bet psihoterapeits ir klausītājs. viņš vērtē pie sevis tavus izteiktos spriedumus, viedokli un savā lietā pieraksta savus secinājumus.

jā, runā tikai klients, psihoterapeits, uzdodot īstos jautājumus īstajā laikā, palīdz klientam pašam atrast atbildes, saprast savu motivāciju, kāpēc ir te, saprast sevi u.taml. vizīte darbojas pēc pilnīgi cita principa, kā, teiksim, cosmo.lv forums. psihoterapeits nekad neteiks, ka jā, tu rīkojies nepareizi, pareizi ir rīkoties tā vai es rīkotos pavisam citādāk. psihoterapeits ir tikai tāds papildus līdzeklis un instruments, lai tās pārdomas un atbildes nāktu tikai un vienīgi no tevis, nevis no psihoterapeita. piemēram, ja vīrs krāpj sievu, sievai ir depresija, bet pēc terapijas kursa sieva jūtas labi un ir gatava dzīvot ar vīra dubulto dzīvi, pilnībā akceptēt to, psihoterapeits ir izpildījis savu darbu. psihoterapeita uzdevums nav pateikt, kā ir pareizi dzīvot, jo katrs pats to izlemj.
vēl svarīgi ir tas, kādā virzienā psihoterapeits specializējas. piemēram, kustību, smilšu, dejas.

Vai tad psihologs nebija tas, kurš atbilst jūsu raksturojumam? Man ģimenē ir psihoterapeite, viņa tieši saka, ka ar to atšķirās no psihologa, ka tomēr runā mazliet vairāk, reāli palīdz, ne tikai uzklausa. Bet varbūt kļūdos.

margo, uzdevumi ir nepārtraukti. piemēram, ja terapija ir vienu reizi ned., tās ned. laikā parasti tev pašai ir jāveic kādi iekšēji novērojumi, reizēm psihoterapeits var ieteikt situācijā, kurā līdz šim rīkojies tā, tagad rīkoties citādāk - pārkāpt sevi. tas patiesībā ir milzīgs darbs ar sevi.

_paris, vēl nav izdomāts cits konsultēšanas princips, kā uzklausīt, starp citu, tas reāli palīdz. ;D

:D ai, es vienmēr visu sajaucu :D Piedodiet.

Nu skaidrs. Man tagad ir bijušas tikai pāris vizītes pie terapeita un nav ar ko salīdzināt, tāpēc nesaprotu, vai tas ir normāli vai nē - runāju tikai es, viņa uzdod lielākais pāris jautājumus, kuri man neko daudz neizsaka. Nekādi testi, uzdevumi vai tml. netiek doti. Nesaprotu arī, vai tas mainīsies ar laiku vai nē.

Vēl domāju par nākotni - kā jūs pateicāt saviem terapeitiem, ka vairs nevēlaties nākt? Pēdējā vizītē, telefoniski? Kā pamatojāt?

Es kaut kad biju pie psihoterapeites, jo ļoti pārdzīvoju šķiršanos no sava drauga. No sākuma viņa izjautāja par to, kas noticis utt. un tad uzdodot pareizos jautājumus, lika man ierakties savās jūtās un pašai saprast, ko īsti jūtu, ko darīju pareizi vai nepareizi un ko darīšu tālāk.
Īstenībā pēc tām vizītēm parasti bija pacilājošs noskaņojums, jo viņa prata pacelt manu pašapziņu un skatīties uz nākotni pozitīvā gaismā.
Viņa nedeva man baigos padomus, vienkārši palīdzēja pašai tikt ar sevi galā :)
Biju uz 6 vizītēm, jo psihoterapeite pati teica, ka vairs nav nepieciešamības nākt.
Kopumā man patika šī pieredze.

Ā, un runāšana manā gadījumā man neko daudz nepalīdz, jo visu pati esmu analizējusi u.tml. Vēlējos sagaidīt kaut kādu palīdzību, nevis uzklausīšanu.

Es domāju ne visas metodes ir vienādas. Manuprāt viņi no sākuma skatās uz situāciju un novērtē, vai tu pati varēsi kaut kā tikt back on track, vai viņiem vajadzēs vairāk palīdzēt ar ieteikumiem.
Man konkrēto psihoterapeiti ieteica paziņa-vīrietis, kas iepriekš pie viņas bijis. Pēc viņa teiktā man likās, ka terapeite man izstāstīs visas dzīves patiesības, bet bija pavisam savādāk. Droši vien katram tā terapija ir citāda.

tas nav vienas dienas darbs. varbūt trūkst saikne ar psihoterapeitu, līdz galam nejūties labi un komfortabli. tas ir normāli, tas nozīmē, ka jāmeklē kāds cits. psihoterapeits to sapratīs. rezultāti lielā mērā atkarīgi no tā, kā klients un psihoterapeits mijiedarbojas. ja nav, tad nav. varbūt vari terapijas laikā pateikt, kas tevi neapmierina, ko tu gribi sagaidīt, ierosini kaut ko!

visu pati esmu analizējusi

mēs bieži vien neredzam to, ko negribam redzēt. īstenībā jebkurš, arī meitenes no cosmo.lv, tev var palīdzēt uz lietām paskatīties no tāda skatupunkta, kādu nekad nebūtu ieraudzījusi. labs psihoterapeits, manuprāt, var tev palīdzēt sevī ieiet tā pa īstam iekšā, ja vien tu to gribēsi. ja tu negribi, ja tu domā, ka tas nav iespējams, tad tas tiešām nav iespējams.
starp citu, esmu dzirdējusi labas atsauksmes par kustību terapeitiem. tas jau būs kaut kas vairāk tikai par sarunu.

Es šobrīd apmeklēju psihoterapeitu. Biju jau kādos 12 seansos. Pirmos 7 stāstiju visu savu dzīvi no sākuma līdz galam, viņš precizēja detaļas un retu reizi komentēja. Tad viņš uztaisija rezumē, kas ar mani ir un kas ir jālabo. Tagad es stāstu to, kas uz sirds, viņš komentē. Es tā saprotu, ka kamēr stāstu un ieklausos viņa komentāros, es mainos pati. Ja viņš man liktu darīt "tā un tā" stresa situācijā es vienalga rīkotos kā pieradu, bet šādi izzinu sevi un lēni mainos. Bet man pateica ka tas ir ilgs process -1-2 gadi. Patīkams nav, jo garīgais lec un domas arī lēkā līdzi.

Nekādi testi, uzdevumi vai tml. netiek doti.

Ar testiem un uzdevumiem nodarbojas psihologi.. tādējādi viņi izzina Tavu personību :)