Nepatīk darbs

Man liekās ka 90% cilvēku savs darbs nepatīk, respektīvi no 10 cilvēkiem 9 pateiks jā besī savs darbs un 1 atradīsies, kas pateiks man gan darbs ir savā sapņu profesijā un viss apmierina un viss tik fantastiski.

Un tad tie 9 cilvēki visi skatīsies uz viņu līdz viens neizturēs un metīs viņam ar kurpi !

Petra, par ko strādā?

Man arī riebās iepriekšējais darbs. Vieta skaista un forša, bet darbs - ilgas stundas, nodzen kā zirgu līdz putām, alga maza. Ilgi tur nenostrādāju, vienkārši riebās tā sajūta, ka nākamajā dienā atkal jāiet, dienu knapi novilku - izliekot enerģiju un tēlojot maija saulīti. Pats interesantākais - darba vadītāja bija sasodīti forša sieviete, bet tā ko viņa iecēla par vecāko - viņa gan bija iemesls nr.1 kāpēc aizgāju.

studijas ari nepatika, ja reiz darbs besi?

studijas ari nepatika, ja reiz darbs besi?

vajadzēja papīru. Lai vismaz kkur darbu atrastu, kkur neatradu, vajadzēja vien iet savā specialitātē. :D

ir tāds labs teiciens...............

Bija viena darbavieta, kuraa visi ljoti tenkoja un pina intrigas. Pie pirmaas izdeviibas nomainiiju.

Pievienojos tām, kam nepatīk savs darbs.

strādāju kantorītī, kur klienti nāk visu laiku negatīvi noskaņoti ar savām problēmām, alga varētu būt lielāka pie darba apjoma un šefs piedevām visu laiku bāž acīs, ka es varētu darīt komplicētākas lietas, ja vien man būtu attiecīgā izglītība, ar manu pāris gadu pieredzi attiecīgajā jomā nepietiekot, tā vietā viņš ņem tikko no augstskolas iznākušas studentītes, ko pēc īsa posma atlaiž, jo redz, šīm neesot nekādas prakses. Darbs galvenokārt nepatīk, jo man besī strādāt ar cilvēkiem un nav nekādu izaugsmes iespēju, toties kolektīvs ir foršs un varu darbu apvienot ar mācībām, līdz ar to, kamēr man beigsies skola esmu nolēmusi šajā darba vietā diemžēl palikt.

Man patiik mana izveeleetaa profesija un visi darbi ,kuri ir bijusi saistiiti ar to arii patikusi-nekad nevareetu teikt -viegli,bet man darot tiesi taadu gruutu darbu ,ir loti laba sajuuta peec tam-taads gandarijums,ka es to varu!:)

Man arī nepatīk savs darbs. Katru dienu ar nepatiku tur eju un solos sev, ka iešu prom...

Man vienmeer ir bijis zeel tos cilveekus ,kuri uz darbu iet "sakostiem zobiem"!Ta tomeer ir dala no muusu dienas.Daziem cilveekiem pat visa diena...tas noteikti iespaido visu cilveeku negatiivi kopumaa.

Man visi darbi (amati) kā tādi ir patikuši, bet ir bijis, ka nepatīk kolēģi, priekšniecība, atmosfēra kopumā...

Man vienmeer ir bijis zeel tos cilveekus ,kuri uz darbu iet "sakostiem zobiem"!Ta tomeer ir dala no muusu dienas.Daziem cilveekiem pat visa diena...tas noteikti iespaido visu cilveeku negatiivi kopumaa.

Tieshi taa! Atkal atausa atminjaa KS apraksts par to, kaada ir karjera - milziiga piepuule, smags darbs utt. Taa ir tikai tad, ja cilveeks dara to, kas nav vinja aicinaajums. Ja ir aicinaajums un talants attieciigajaa sfeeraa, karjeras veidoshana padodaas viegli un darbs nav piepuule, jo tas vienlaikus ir arii hobijs un sirdslieta. Manupraat, nav veerts naudas deelj, kuru pat nav laika noteereet, izteereet pusi muuzja. Tikai tad, kad dari miilamu darbu, speej to izpildiit uz visiem 100%, ja ir jaastraadaa caur piespieshanos, tur pat pie vislabaakaas gribas nesanaaks vairaak kaa 90% atdeves.

Īstenībā man ir ļoti grūti atbildēt,vai man patīk mans darbs vai nē...
Lai gan,ja tā padomā,tomēr patīk. Man ir tāds darbs,kuru daudzi nevar izturēt,bet es esmu cilvēks,kas visu ņem vieglāk un neiespringst. Tad arī pats darbs un attieksme mainās,kas attiecīgi atmaksājas. :) Laikam mans besis uz darbu rodas no dažiem čīkstošiem kolēģiem,kurus nekas neapmierina dzīvē-ja par daudz saklausos,tad pašai sanāk besis. Ja nedaudz no tām negācijām atkāpjas,pasmejas ar citiem kolēģiem,paskatās ar vēsu prātu,tad jā-man patīk mans darbs. :)
No 5 darba vietām viena man ir bijusi tāda,uz kuru gāju (braucu) ar asarām acīs. Nevarēju pieciest. Kad ņēmu balto lapu,mani pierunāja palikt,jo piedāvāja citu departamentu. Beigās tāpat aizgāju.

Visi darbi,kuri man nepatīk tiek nomainīti :D

Laipni lūdzu manā klubiņā! :D

Katram savs krusts jānes.
Mēģini saksatīt labo un patīkamo darbā (ne tikai piekdienas pēcpusdienā)
Gan jau kāds stariņš spīd arī tur.

Es gan mīlu savu darbu,ar prieku eju lai arī pavadu tur visu dienu. Iepriekš bija darbs kuru ciest nevarēju,vnk nu tā riebās,kaut arī vajadzēja strādāt 8h. Ilgi tur nenostrādāju par laimi

Zinu kā tas ir, kad riebjas darbs... man tā bija, kad strādaju savā pirmajā, nopietnajā darbā.
No sākuma viss bija ok, pēc tam, kad bija nostrādāts teju gads jau vairs nevarēju tur izturēt. No rita cēlos uz darbu ar riebumu, jo negribeju tur atrasties...viss kas bija saistīts ar to vietu, mani tracināja un vienigais, kāpec es tur tik ilgi izturēju bija suprīgais kolektivs. Drīz pēc šīs atklāsmes es atradu jaunu darbu, kas man arī nepatika, jo priekšnieks bija briesmīgs...tur arī nostrādaju tik mēnesi, jo piedāvāja tagadējo darbu, kas man ļoti patīk un uz darbu iet nav problēmas, tik tas, ka grūti piecelties :D

Lasot šo diskusiju un esot darba meklējumos šobrīd palīdzējāt man nostiprināt domu sevī par to, ka labāk meklēt ilgāk, bet to, kas tiešam patīk nekā ķert pirmo, kur ņem. Brrr, kā es negribu to moku sajūtu.

Katru nakti pēc vakara maiņas vel ar vien sapņoju, ka skrienu un daru un, ka kādu kaut kas neapmierina. :D