Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Sajūta - ir pieļauta kļūda!

 
10 gadi
Reitings 3244
Reģ: 18.12.2012
Speciāli nepieliku šo tēmu ne pie kā konkrēta, jo jautājumu vēlos attiecināt uz jebkuru dzīves situāciju.
Vai mazums ir piedzīvotas reizes, kad sirds/saprāts/apziņa/sauciet kā gribat, pēkšņi sāk runāt un saka, ka kaut kas ir izdarīts nepareizi. Vai jums ir bijusi kāda situācija dzīvē, kad pēkšņi saprotat, ka tieši to vienu soli spērāt nepareizi? Vienalga, skolas izvēlē, attiecībās, nepareizos komentāros utt. Bet nevis tā, starp citu, bet tā, ka šī sajūta galīgi neliek mierā? Pat ja notikums ir bijis sens, ne vienmēr mēģināts ir zaudēts... Kāda ir bijusi jūsu rīcība? Centāties kļūdu labot? Mācījāties ar to sadzīvot? Labprāt uzklausīšu pieredzi no jebkurām dzīves situācijām.

Jautāju tāpēc, ka mani pašu šobrīd pirmoreiz dzīvē ir pārņēmusi tāda sajūta. Pietam - ļoti, ļoti spēcīga. Un man nav ne jausmas, ko darīt. Nekad nenožēloju nevienu lēmumu, nekad neskatos atpakaļ. Kas padarīts, padarīts. Laiks dziedē visas rētas un tamlīdzīgi. Tikai šoreiz uz spēles ir daudz vairāk un tas man nopietni liek padomāt, vai necensties labot pagātnes kļūdas. Es nebaidītos mēģināt, bet šoreiz baidos, jo neesmu pārliecināta, vai man to vajag...

Lai nu kā - uzklausīšu jūsu viedokļus augstākminētajos jautājumos! :) Iespējams citu cilvēku pieredze palīdzētu redzēt situāciju no cita skatupunkta.
07.08.2013 19:21 |
 
Reitings 11996
Reģ: 15.03.2013
Ir bijušas situācijas, kuras vēlāk nožēloju. Ja ir iespēja - cenšos labot. Ja visu pārdomājot nav iespējams neko labot - nu tad atliek samierināties...

Un kādu tad lēmumu tu nožēlo?
07.08.2013 19:26 |
 
10 gadi
Reitings 3244
Reģ: 18.12.2012
Sākumā uzklausīšu neatkarīgus viedokļus, tad varbūt pastāstīšu :)
07.08.2013 19:30 |
 
Reitings 2829
Reģ: 06.07.2010
Uz brīdi tāda sajūta var būt, var sāpēt, var mocīt ,tas "brīdis" var būt gads vai gadi pat. Negribu runāt par konkrētām lietām, negribas tiešām atklāt...

Bet zinu vienu, ar laiku es izmainu savu uztveri un esmu iemācījusies sevi pieņemt ar visu savu pagātni + un - un droši dzīvoju nemokoties ,JO drošību rada doma - nākotni es varu veidot pati kādu gribu un viss ir manās rokās. Un ja reiz agrāk darīju tā ,tad tas likās pareizi. Vienmēr tomēr cenšos rīkoties pēc sirdsbalss vai kaut kādiem spēcīgākajiem instinktiem.
07.08.2013 19:36 |
 
Reitings 3350
Reģ: 29.01.2009
Vispar esmu tads pofigistisks cilveks un tadas lietas nepardzivoju TIK loti. Jo galu gala tas bija mans lemums, mana pieredze un varbut mana kluda. Kadel sevi tirdit par to, ka esi pienemis lemumu, kas TOREIZ likas pareizs. Neviens jau nezin, vai ja tu daritu savadak, tad viss butu labi un nestu veiksmi.
Es vispar dzivoju pec moto, ka notiek tas kam janotiek, lai mes macitos. Un ja notiktu savadak, tad varbut butu sliktak.


Man ir tads mazs piemerins par so temu – sen atpakal, kad augstkola ar pirmo piegajienu nesanaca, sakraju naudu un gribeju iet vizazhistu kursos. Bet mani saka atrunat, bija spiediens, ka vajag augstako utt, bet man tiiiik loti gribejas izmacities par vizazhisti. Es aizgaju atkal studet un pec gada parvacos uz citu valsti, reali pazaudejot to sakrato tujstoti. Macibas mani galigi neaizrava ari dzen. Pagaja jau 5 gadi, es vel joprojam gribu grimmet, tikai tagad tas man maksa $15 000, kas ir nereali. A toreiz pa Ls600 vareja iziet 9 meneshu kursus. Tad nu es no ta macijos – neklausi citos, vienmer klausi savaj sirdsbalsij, jo tikai tu zini, ko patiesam velies.
Nu kaut ka ta :)
07.08.2013 20:01 |
 
Reitings 155
Reģ: 06.03.2012
Tagad mani arī nomoka domas par iespējamu pieļautu kļūdu, bet es tomēr nesaprotu vai kļūda ir tā, kas pieļauta pagātnē vai tomēr mana iespējamā lēmuma sekas, kas var negatīvi ietekmēt manu nākotni.
Šī vasara vispār man ir lielu pārmaiņu laiks - notiek daudz pozitīva un daudz negatīva, bet viss izraisa ļoti spēcīgas emocijas, kas liek dzīvot nepārtrauktā spriedzē, līdz ar to bail pieņemt kādu konkrētu lēmumu, jo es nesaprotu, vai tas būs pietiekami pārdomāts vai tomēr tikai visa šī stresa rezultāts.
07.08.2013 20:13 |
 
Reitings 7781
Reģ: 12.11.2010
attieciba uz studiju izveli man ir daleja nozela, jo diploms stav, bet esmu optimistiska. domaju, ka zinasanas gan jau kaut kur kadreiz noderes vai vismaz atvieglos dzivi.
attieciba uz cilvekiem-domaju, ka ta sajuta, ka ir pielauta kluda, piemeram, saistiba ar otru pusiti, dida tevi tik ilgi lidz tu to labo.
07.08.2013 20:17 |
 
Reitings 1603
Reģ: 07.02.2011
Šogad esmu pieļāvusi ļoti daudz kļūdu,ja ne uzreiz,tad tagad tiešām visas nozēloju. Bet tas man palīdz virzīties uz priekšu,labot tās kļūdas vismaz mēgināt kko darīt,jo ja es nemēģinu tad atkal nožēla ir klāt,ka neesmu centusies pietiekami stipri.
07.08.2013 20:24 |
 
Reitings 9917
Reģ: 24.05.2012
uztveru dzīvi līdzīgi , kā Dominika. Kam jānotiek notiks un viss, kas notiek notiek uz labu. Ja būtu rīkojusies tā vai šitā, tad rezutātā būtu savādāk, bet nav jau skurstenī kalts, ka labāk ...
07.08.2013 20:24 |
 
Reitings 524
Reģ: 28.05.2013
es drīzāk terminu "pieļauta kļūda" pārveidotu par "veikta izvēle"
es saprotu var kļūdīties ciparos vai pieberot tortes maisījumam par daudz cukura. bet dzīvē? katra izvēle ko veic, tas nerodas ne no kā, tā ir apdomāta rīcība vai zemapziņas izpausme. un katrs cilvēks pats izdara savu izvēli. kā var teikt, ka ir kļūdījies? visas izvēles jebšu kļūdas notiek tikai uz labu. tā ir ievirze kaut kam jaunam.
tāpēc es neatbalstu tādu izteicienu kā "pieļaut kļūdas", jo uzskatu, ka tas ir katra paša ziņā
07.08.2013 20:45 |
 
10 gadi
Reitings 2152
Reģ: 02.04.2011
O, jā, es pirms laika pieļāvu riktīgu hard core kļūdu - attiecību ziņā. Domāju, ka esmu baigā beibe, bet patiesībā sacūkojos, visvairāk jau pret sevi. Es centos to labot. Vairākkārt. Nesekmīgi. Tagad, ar mazliet citām acīm paskatoties uz lietām, es saprotu, ka ilgtermiņā šī mana kļūda patiesībā ir svētība, bet šad tad tomēr vēl kremt - eh, kā būtu, ja būtu... Ja man liktos, ka gribu ko labot tik ļoti kā augstākminētajā situācijā, es mēģinātu.
07.08.2013 20:50 |
 
Reitings 8171
Reģ: 14.01.2013
Jā,ir viena lieta par ko joprojām dzīvē šaubos.
07.08.2013 20:50 |
 
Reitings 246
Reģ: 08.07.2013
Dazreiz tas ir bijusas izteiktas frazes, ko labak butu pierurejusi pie sevis, bet situacijas, skiet tadi lemumi nav bijusi! Ja ari sakuma ir skitis, ka ta bija kluda, tad velak viss sakartojas un redzu ka tas bija istais cels!
07.08.2013 21:35 |
 
Reitings 246
Reģ: 08.07.2013
Autorei- meitenem butu vieglak tev dot padomus konkretaja situacija, ja tu pieminetu kas par lietu Tev!
07.08.2013 21:37 |
 
Reitings 4775
Reģ: 18.03.2012
attieciba uz studiju izveli man ir daleja nozela

+++
07.08.2013 21:47 |
 
Reitings 488
Reģ: 18.04.2013
Es pieturos pie tā, ka viss notiek ar iemeslu - lai kaut ko iemācītu, dotu mūsu dzīvei. Ja runa par cilvēkiem,kas ir mūsu dzīvē, tad arī tā uzskatu, ja būs lemts, tad cilvēks paliks mūsu dzīvē, ja nē, tad jāiemācās no šī cilvēka, attiecībām paņemt visu iespējamo - pieredzi, labas atmiņas, kādu mācību. Būtībā es parasti nemēģinu veidot kaut kādas mākslīgas attiecības - ja nav, tad nav, ar varu nevienam sevi nepiespiedīsi mīlēt. Grūtāk ir pateikt kādam,ka tev nav ne mazākās intereses, tā, lai otru nesāpinātu.

Protams, ir bijušas reizes,kad domāju, kāpēc darīju tā un ne šitādi, bet tad saprotu, ka tajā brīdī, kad pieņēmu lēmumu, tā uzskatīju par pareizu. Tāpēc mācos sadzīvot ar sekām, pat ja dažreiz galīgi garām viss iet. :)
07.08.2013 21:47 |
 
Reitings 7
Reģ: 07.08.2013
Mana spilgtākā pieredze par nožēlu ir bijusi pārcelšanās uz ASV. Būtībā man nebija lielas izvēles, jo visa ģimene pārcēlās, bet man tika piedāvāta iespēja 12kl pabeigt LV. Izdomāju,ka braukšu kopā ar ģimeni, jo nevarēju iedomāties dzīvot bez viņiem, turklāt ar omi man tik labas attiecības pusaudžu gados nebija, tagad esam satuvinājušās kopš viņa pārvācās pie mums :)

Sākumā nožēloju,ka nepaliku LV, jo iedzīvoties amerikāņu skolā sākumā nebija viegli, tiku tādā skolā, kurā nebija daudz internacionāļu - jā, bija visādi melnie, šķībie, bet tie bija pilsoņi un pret viņiem citādi izturējās. Kaut kā ar laiku iedzīvojos un tad jau sapratu,ka tā vēlēšanās palikt LV bija tikai tāda mirkļa iegriba un vājums, tagad neko nenožēloju!
07.08.2013 21:54 |
 
10 gadi
Reitings 3244
Reģ: 18.12.2012
meitenem butu vieglak tev dot padomus konkretaja situacija, ja tu pieminetu kas par lietu Tev!


Pārāk klasiska situācija un es jau nojaušu, kādi būtu komentāri, pietam visus man nozīmīgos aspektus izklāstīt būtu ļoti sarežģīti, tāpēc tēmu gribējās apspriest vispārīgāk :)

Paldies liels par viedokļiem!
Piekrītu tam, ka viss dzīvē notiek ar iemeslu. Arī pēc tā vienmēr esmu vadījusies. Tieši tāpēc mani pašu pirmoreiz tik spēcīgi ir pārsteidzis iekšējais nemiers - jāmaina situācija, kamēr vēl iespējams! Tikai liekas, ka brīdī, kad situācija mainīsies, man atkal gribēsies kaut ko citu. Tāpēc sākumā savas domas jāsakārto, negribas tramdīt mierīgus ūdeņus tikai dīvainu sajūtu dēļ. Un varbūt arī vienkārši jānostiprina pārliecība - viss kas notiek, notiek uz labu.
07.08.2013 21:56 |
 
Reitings 692
Reģ: 02.12.2012
Es pieturos pie tā, ka viss notiek ar iemeslu - lai kaut ko iemācītu, dotu mūsu dzīvei. Ja runa par cilvēkiem,kas ir mūsu dzīvē, tad arī tā uzskatu, ja būs lemts, tad cilvēks paliks mūsu dzīvē, ja nē, tad jāiemācās no šī cilvēka, attiecībām paņemt visu iespējamo - pieredzi, labas atmiņas, kādu mācību.



Precīzi manas domas, tāpēc nekad nevienu cilvēku savā dzīvē nesaucu par kļūdu, bet gan tikai par pieredzi, jo, lai cik īss brīdis manā dzīvē viņiem bijis, viņi ir paspējuši man - kaut ko pateikt, izdarīt un kādu mirkli padzīvot man blakus, tas viss ir it kā nieki, bet tas var dot, iepriekš nosauktās 3 lietas - pieredzi, atmiņas un mācību.
bet nu jā, pat, ja es jūtu, ka kaut kas ir paveikts ne tā, kāda izvēle (biežāk), tad es tā pozitīvi skatos, jo vienmēr ir arī labais, ko paņemt!
07.08.2013 21:59 |
 
Reitings 13796
Reģ: 23.10.2010
Estere, vai tu vari vēl izmainīt konkrēto situāciju? Ja vari, tad rīkojies, jo reizēm mēs tiešām kļūdāmies. Noteikti labāk rīkoties, nevis ierauties stūrī un cerēt, ka pats no sevis pāries, varbūt tā ir tava intuīcija, kas saka - tu rīkojies nepareizi? Bet jā, jāskatās kontekstā, ir reizes, kad uznāk tāda sajūta. Pati vakar tā jutos, bet zinu, ka tomēr pieņēmu pareizu lēmumu. Ceru.
07.08.2013 21:59 |
 
Reitings 1613
Reģ: 09.03.2010
Ir bijusas situacijas, par ko domaju, ka tagad rikotos savadak Piemeram, savas pedejas attiecibas es pielavu daudz kludu. Labot to visu vairs necensos, bet dzivoju ar domu, ka nakosas attiecibas veidosu savadak. :)
07.08.2013 22:05 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!