Es pieturos pie tā, ka viss notiek ar iemeslu - lai kaut ko iemācītu, dotu mūsu dzīvei. Ja runa par cilvēkiem,kas ir mūsu dzīvē, tad arī tā uzskatu, ja būs lemts, tad cilvēks paliks mūsu dzīvē, ja nē, tad jāiemācās no šī cilvēka, attiecībām paņemt visu iespējamo - pieredzi, labas atmiņas, kādu mācību. Būtībā es parasti nemēģinu veidot kaut kādas mākslīgas attiecības - ja nav, tad nav, ar varu nevienam sevi nepiespiedīsi mīlēt. Grūtāk ir pateikt kādam,ka tev nav ne mazākās intereses, tā, lai otru nesāpinātu.
Protams, ir bijušas reizes,kad domāju, kāpēc darīju tā un ne šitādi, bet tad saprotu, ka tajā brīdī, kad pieņēmu lēmumu, tā uzskatīju par pareizu. Tāpēc mācos sadzīvot ar sekām, pat ja dažreiz galīgi garām viss iet. :)