Okroška
Okroškas priekšrocība ir tāda, ka tās pagatavošanai var izmantot jebko – vistas vai jebkuru cita veida gaļu, zivis, vārīto desu, jebkurus dārzeņus, olas, zaļumus. Okroškai katrā ziņā nepieciešams pievienot arī svaigus pētersīļu zaļumus, dilles un lociņus. Sevišķu garšu jūsu virums iegūs, ja tam pieliksiet sagrieztus lakšus, taču tie ieteicami vienīgi tad, ja jums garšo asi ēdieni.
Jāievēro tikai daži noteikumi. Dārzeņiem un olām jābūt jau novārītiem. Izņēmums ir tikai gurķi, redīsi un tomāti. Visas sastāvdaļas sīki sagriežamas. Daudzas no manām draudzenēm gaļas vietā okroškā liek "Doktordesu" Tieši "Doktordesu" bez taukuma "piešprices" , jo no "Iecienītās" vai kādas citas šāda tipa desas kvass iegūst "speķainu" garšu. Dažiem patīk pievienot arī konservētu kukurūzu vai pupiņas. Nepieciešamais biezumu daudzums ir apmēram divas glāzes uz litru kvasa. Patiesībā gan biezumu daudzums ir atkarīgs no tā, kā jums labāk garšo. Visi zaļumi ir ļoti sīki jāsasmalcina, jāapsāla, viegli jāsaspaida ar koka karoti un tikai tad jāliek okroškā, var pievienot arī sinepes pēc garšas. Ja gatavojat zivju okrošku, noteikti pielejiet tai citrona sulu – vienu tējkaroti uz litru kvasa.
Siltajās zemēs, piemēram, arābu Austrumos, pastāv savs krievu okroškas variants. Biezumi ir tādi paši, bet kvasa vietā tiek izmantots lābans – mūsu kefīram līdzīgs produkts. Paši saprotat, ka šādam ēdienam zivis neder.
Okrošku pasniedz aukstu. Visus dārzeņus sasmalcina tad, kad tie atdzisuši. Nekad nepārlejiet ar kvasu vēl siltas sastāvdaļas, jo tad ēdiens būs negaršīgs.
Krievijā to pārsvarā gatavo ar pašu raudzētu kvasu.