Naudas dalīšana jauniešiem

nu jā, mums arī tāpat kā wee minēja. ja dodamies uz pasākumu, katrs kaut ko iztērējam. ja vienam no mums nav naudas- maksā otrs. citreiz ir otrādāk.
arī ja es vēlos iet uz kino es labprāt samaksāju, lai tik atnāk viņš ar mani :D

amarella - Tiesa, visu nevar gribēt. Bet es domāju, ja pati strādāšu, tad šis viņam varētu būt stimuls pašam vairāk padomāt par naudas iespējām un situācija varbūt atrisināsies. Mums abiem vēl jāmācās 3-4 gadi.

Abi dzīvojam kopā un cenšamies galvenos tēriņus dalīt uz pusēm. Viņš apmaksā rēķinus, izņemot internetu, jo tas ir uz mana vārda un tā ir ērtāk, bet es pamata pārtiku. Ja man uz mēneša beigām pietrūkst nauda, lai nodrošinātu to pamata pārtiku - to pērk viņš. Ja ejam paēst ārpus mājas, tad pārsvarā maksā tas, kuram uz to brīdi ir nauda. Mums visbiežāk sanāk tā, ka brīdī, kad es saņemu naudu, viņam ar to ir švakāk, bet tad, kad viņš dabū algu - man nauda ir mazāk.

nu cerams, ka viņam būs pietiekami daudz saprašanas, lai sāktu strādāt pats. bet es domāju, ka viņs to jau sen varēja izdomāt un sākt darīt. protams, ir ērti uz meitenes rēķina ēst... skaties, ka pēc tam neseko kas vairāk - rēķinu apmaksāšana, drēbju pirkšana...

nepārprotiet, es neuzskatu ,ka ir slikti savam draugam nopirkt apģērbu un tā, bet tas normas robežās, ka abi strādā un domā, kur to naudu tērē

es savam puisim esmu pirkusi arī drēbes .... , bet es esmu pārliecināta, ka man "labsidība" nekad nav izmantota ļaunos nolūkos , manuprāt, ir ļoti jāizvērtē cilvēka būtība un viņa attieksme ... :) Es vienozīmigi, varu teikt , ka man tas viss ir atmaksājies....

20-23gadu vecumā jau pieaudzis cilvēks un var pats sev naudu nopelnīt nevis vecākiem uz kakla sēdēt.


Abi gan strādājām, gan mācījāmies un visu paguvām apvienot.

signup, pēc pieredzes varu teikt, ka jo vairāk nauda, jo lielāki arī izdevumi paliek. Ja vēlies iekrāt, iesaku atvērt kartei krājkontu un brīdī, kad saņem naudu, atlikt 10% no tās. Tā ir daļa, kas īpaši neietekmē ikdienas izdevumus. Tā kā krājkontā esošajai naudai grūti tā uzreiz piekļūt, nesanāks to ātri iztērēt. Man arī bija periods, kad visu laiku trūka nauda un domāju, ka nav iespējams neko atlikt, bet tad saņēmos un sāku atlikt tos 10%. Nauda vēl jo projām trūkst, bet nejūtu, ka tie 10% ik mēnesi ir kaut kur noglabāti. Tagad jau esmu sakrājusi 50% no saviem ikmēneša pamata ienākumiem.
Vai drīkstu zināt cik ilgi jau esi ar savu draugu kopā?

Man ir tā, ka ar puisi kopā nedzīvojam, abi esam studenti.
Bet, tā kā viņam māt vairāk naudas dod, nekā man tēvs, tad ir gadījies, ka viņš vairāk iztērē mūsu kopīgajiem tēriņiem nekā es un tas ir pilnībā saprotami.
Citreiz es uzsaucu , piemēram -vakariņas, citreiz viņš uzsauc man kādas izklaides.
Nav tā strikti noteikts, cik lielu daļu katrs sedz.

Piemēram šobrīd man ir diezgan sarežģīta situācija ģimenē , konflikts ar vecākiem, un es nestrādāju, naudu ārstiem iedod draugs, jo viņam studijas ir beigušās, ir prakse un darbs.
Mums attiecībās nav tā, ka katrs skaitam cik santīmi/ lati ir makā/ uz kartes. Kā mīļums izteicās : "Es atsevišķi naudu vairs neskaitu, ja ir, tad tā ir kopīgā. "

Studentiem jau ir cita situācija, ja vecāki dod naudiņu un cilvēks mācās, tad naudiņa ir tik - cik nu ģimenē viņa ir domāju, ka var ari puisim kaut ko ēdamu nopirkt vai kādu kino izmaksāt , nekāds ļaunums jau no tā nebūs. Kad izmācīsies tad puisis varēs rūpēties par ģimeni( tevi un bērniem), bet pagaidām jau savādāka situācija.

manuprāt, studenti dzīvo kopā, tad, ja strādā vai nu abi dzīvo katrs pie saviem vecākiem. uzskatu, ka jādzīvo ķopā tad, kad to var atļauties.
ja abi dzīvo kojās, kādas tur naudas dalīšanas. ja nu vienīgais viens otram kko palīdz.
ar izmaksāšanu, ja dzīvo atsevišķi, tad atkarībā no finansēm. uz pusēm vai viens vienu reizi, otrs otru. ja nav naudas, var taču vnk pa āru pastaigāt vai viens pie otra iet ciemos. ja divi cilvēki satiekas, vai tad svarīgākais nav pati kopā būšana kā tāda, nevis naudas izdošanas. iešana uz kafenēm ir drīzāk tāda izrādīšanās (neiet runa, kad ārā ir mīnus 30 grādi)