NERVI ! Lūdzu, iesakiet!

Es arī ātri aizsvilstos, bet labi gan ka tikai mājās. Sevi mierinu ar domu tuliņ nervu lēkme sāksies, un tā pamazām nomierinos. Vēl vakar pa tv redzēju kā izskatās no malas, kad ir nervu lēkme, tad pie tā piedomāju. :D
Pastaiga nevienmēr palidz, var uzskriet virsū mašīnai. :D un ziemā kur likties? un kad lietus līst.

āa sorry tad. tad nu atkal ir'otra galējība. ja tev dabra vietā ir jāsastrādājas ar cilvēkiem, kas tevi nepārtraukti ēdīs un būs nejauki, tas nav labi ilgtermiņā nevienam. tev nav jāatrodas vidē, kas tevi morāli vsp sadragātu.
kad tevi kāds aizskāris vai tu domā, ka aizskāris, padomā, vai tas tiešām ir bijis vērsts pret tevi un vai tu pie tā esi vainīga, ko tev saka? ja jūti, ka taisnība ir tev, tad cīnies un neļauj sev vnk kāpt uz galvas :) turklāt, katru sīkumu vai izteikumu nedrīkst ņemt pārāk pie sirds. nepiesienies tik daudz vārdiem, ja tev visu laiku šķiet, ka tevi visi abižo. daudzkārt cilvēki rīkojās tā kā viņi rīkojas un tam var nebūt nekāda sakara ar tevi pašu.

nifnif, protams, varu iedot izlasīt, bet diemžēl neesmu rīdziniece. :(

I.Prisjolkova man likās pārāg gudra kundzīte

Man tieši viņas grāmatas patīk ar to, ka tur ir reāli padomi, (arī grāmatu saraksti, kuras vērts izlasīt), reāli soļi visās jomās (darbs, māja, attiecības, veselība, iekšējais skaistums, ārējais skaistums utt.), kurus palēnām var ieviest savā dzīvē.

kad lietus līst.

ideāli kad aizsvilstas galva :D
dodies lietus gāzē tieši pa vidu un baudi kā vēsais ūdens dzesē sakarsušos deniņus :D

Kad lietus līst.



ideāli kad aizsvilstas galva
dodies lietus gāzē tieši pa vidu un baudi kā vēsais ūdens dzesē sakarsušos deniņus

Sasmējos! :D

Varbūt šī arī nebija "mana diena", bet to, ka man ir parādījusies problēma un tā traucē, to saprotu! Patiesībā pat šī diskusija nedaudz palīdzēja, laikam nepieciešami draugi blakus!

Esmu lasījusi dažādas grāmatas, bet to iedarbība ir īslaicīga un pārejoša.
Atradu savu metodi - uzturēties tādu cilvēku sabiedrībā, kas mani netiešā veidā iedvesmo, kurus es augsti vērtēju, kuri palīdz (netiešā veidā) man kļūt par tādu personu kā vēlos būt.
+ dažādi dzīves triecieni, kas nobradā visu līdzšinējo līdz ar zemi. Un smagi ir jāpamaina attieksme un uzvedība, lai tiktu no tā visa ārā.

Ir divas lietas. Pirmā - ja cilvēks ir agresīvs un izsaka tev azivainojošas frāzes, vai jebkādā veidā ir vērsts pret tevi, ir jāatceras, ka problēmas ir viņam, nevis tev. Šeit būtu derīgi padomāt par empātiju. Iekāpt otra ādā, varbūt viņam ir mājās smagas problēmas vai bērnības trauma, tāpēc viņš savu problēmu nomākto dzīvi gāž uz tevi caur agresiju un aizvainojumiem. Līdz ko tu šajās situācijās sapratīsi, ka cilvēkam ir savas problēmas un tas uz tevi neattiecas, neatkarīgi no tā, ko viņš tev bļauj virsū, tu juties labi un nesabruksi šādās situācijās. Vienkārši pavēro to cilvēku, kas grib tev uzbrukt, vēro ar vēsu prātu un tu sapratīsi, ka viņš bļauj uz sevi un redz citos savas problēmas.

Otra lieta - vienmēr atceries, ka nav jēga uztraukties par lietām, kuras ir nenovēršamas, kurās tu neko nevari mainīt. Piemēram, tu tagad pārdzīvo, ka izgāja tā tajā darba intervijā, taču tu tur vairs neko nevari mainīt, situācija ir pagājusi, tu esi guvusi kādas atziņas no šīs situācijas, bet tas arī viss, sevi šaustīt un pārdzīvot nav jēgas, jo tā ir pagājusi situācija.

Vēl var ari vērot sevi satraucošās situācijās. Kā jūti, ka tūlīt "aizies" ciet, tā it kā apklusti un pavēro sevi no malas. Vai tu gribi tāda būt un tā reaģēt vai tomēr gribi rīkoties savādāk?

Shanon:

Tev ir taisnība, bieži, pieķeru sevi pie domas, ka šaustu par to, kas jau bija un neko mainīt nevaru, bet kā tikt no tā vaļā.. tiešām pamēģināšu, palūkot uz sevis no malas. Paldies!

Man jau arī liekas, ka tas ir tikai un vienīgi tāds darbs ar sevi. Mācēt novilkt robežu aiz kuras tu nekāpsi. Līdzīgi kā audzinot bērnu - "es šobrīd vairs neuztraukšos par to, ka vakardien notika tas un tas."
vai arī - šobrīd ir problēmas - ko es varu darīt, lai tās risinātu, nevis "plosītos"
Plosīšanās ir baigā :D
bet reizēm smieklīgi arī:D

Apturi sevi! :)

Shanon++

Mana lielākā problēma ir tā, ka man ļoti jauzlabo pašvērtējums. Tas ir neizturami. Vienmēr uztraucos, ko par mani padomās citi. Piemēram, ejot viena pa ielu un satieku pazīstamus cilvēkus, domāju, ko gan viņi padomāja, ka eju viena utt. Tas ir tiešām smieklīgi, rakstot tagad to, pati saprotu. Taču tas notiek manā galvā. Vienmēr uztraucos, ko domās citi. Nezinu, kam jānotiek manā galvā, lai būtu normāla. ;D

1) Vienmēr būs cilvēki, kas spēs izvest no 0 līdz 100 un izdarīt to minūtes laikā. Ja tādus laiku pa laikam satiec, nesaspringsti, gadās. Ja Tev katrs trešais sāk tāds likties, Tev tiešām ir problēmas.

2) Dzīve skaista, bet pati kā ar elektrību dabūjusi? Hmmm... Kāda ir Tava labākā draudzene? Itkā jau mīļa, izpalīdzīga un priecājas par Tevi, bet izmet pa brīdim piezīmes, kas dzen Tevi izmisumā? Man tā ir bijis, bija forša, kamēr man nekā nebija, bet dienā, kad uzzināja, ka man ir ne tikai kāds ar ko bieži tiekos, bet es jau dzīvoju pie viņa mājā (un nevis dzīvoklī), man uzradies jaunāks, labāks auto, nekā bija un uz visa tā pozitīvā fona, arī darbā paaugstinājums, sākās.. Tā jau priecājās itkā, bet pa brīdim frāzītes :"Tev neliekas dīvaini, ka viņš (ko nu viņš kurā reizē), domā, ka tas viss ir labi?" Kādu pusgadu nomocījos ar to, arī biju jau palikusi nenormāla gandrīz, jo aizķērās draudzenes teiktais, bet īsta pamata ar to uzbāzties vīrietim nebija. Tagad man nav tās draudzenes. Ir mierīgāk.
Tev nav labākās draudzenes? Tā arī nevar. Sievietes daba tādas radījusi - viņām vajag pārī visu - gan vīrieti, ar ko būt kopā, gan draudzeni, ar kuru dalīties sajūtās, jo ne jau visu savam vīrietim izstāstīsi.

3) Grāmatas ir laba lieta, bet neko daudz Tev tās nedos, ja nebūs blakus cilvēka (Vienalga, vai tas ir Tavs vīrietis vai Tava draudzene), kas iedrošinās. Bez tāda cilvēka, pat visa iespējamā literatūra Tev nepalīdzēs.

4) Ja visu laiku uztraucies, ko par Tevi padomās, sāc domāt, no kura Tev ir tāda paranoja, ka vienmēr gribas būt ideālai. To cilvēku vajag atmest pa visam, vai, gadījumos, kad tas nav iespējams (Mamma, piemēram), samazināt tā cilvēka ietekmi uz Tevi. Izvairies kādu brīdi no tā cilvēka. Runā ar viņu tikai par to, ko rāda TV, liec noprast, ka šī cilvēka jaukšanās Tavā privātajā dzīvē Tev ir nevēlama.

P.S. Cilvēki nemēdz neko padomāt par to, ka esi uz ielas viena, viņus tas neuztrauc. Viņus vairāk interesēs uz kurieni aizgāji un kāpēc mugurā tas vai šis. Tas, ka esi uz ielas viena, kļūst satraucoši tad, ja esi pusnaktī uz Maskavas ielas un apakšveļā. Jā, tādu skatu ieraugot, pat es apdomātos un apjautātos pat nepazīstamam cilvēkam, lai gan citādi cilvēki uz ielām mani neuztrauc.

Paldies, Alexxa! Jāstrādā ar sevi, savām domām.