Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Vai es deru šai profesijai?

 
Reitings 547
Reģ: 04.03.2009
Esmu izmācījusies mārketingu un sabiedriskās attiecības un nu jau vairāk nekā piecus gadus strādāju savā jomā. Šobrīd esmu sabiedrisko attiecību vadītāja vienā kompānijā. Darbu it kā daru labi, esmu zinoša šajā jomā. Bet ir viens liels bet :) Es pilnīgi un galīgi neesmu sabiedriska, komunikabla un atvērta, kā cilvēkam šajā profesijā vajadzētu būt. Liekas, ka uzņemums vairāk gaida, ka es aktīvi kaut ko rīkošu, zvanīšos, būšu uzņēmuma dvēsele, bet es vairāk tā vienītī pie sevis kabinetā kaut ko klusi čubinos tikai ap kompi. Un es sāku pārdomāt, vai es vispār esmu piemērota šai profesijai. Visu bērnību, skolas laiku esmu bijusi savrupa, ne īpaši patīk komunicēt. Laikam šo profesiju izvēlējos, jo cerēju, ka tā mani atvērs. Bet tā nenotiek. Personību laikam izmainīt tomēr nevar :) Ko jūs darītu manā vietā, iegūstot šādu atklāsmi?
05.08.2013 10:03 |
 
Reitings 33
Reģ: 28.07.2013
Lieliski Tevi saprotu, pati arī esmu izteikti nekomunikabls un nesabiedrisks cilvēks. Ko lai saka, vai nu centies mainīties vai nu izvēlies citu profesiju. Īsti laimīga laikam nebūsi, darot darbu, kas Tev pašai nepatīk.
05.08.2013 10:07 |
 
10 gadi
Reitings 10290
Reģ: 29.01.2009
Es laikam nevaru iedomāties, kā nesabiedrisks cilvēks var būt sabiedrisko attiecību vadītājs.

Ja manā uzņēmumā būtu šāds postenis, es sagaidītu, ka sabiedriskās aktivitātes un komunikācija iet uz urrā.
05.08.2013 10:12 |
 
Reitings 547
Reģ: 04.03.2009
piparene, nu redz kad var :D

Es nezinu, kā lai izmainos. Nē nu esmu mainījusies kopš bērnības, kad vispar nevarēju ne muti atvērt, nevienam neko pateikt. Gāju uz pulciņiem, iesaistījos publiskās aktivitātēs, sāku uzstādies uz skatuves, šīs visas prasmes attīstību. Es protu gan uzstādies, gan vadīt pasākumus, gan prezentēt utt. BET tīri iekšēji es komfortablāk jūtos viena pati aiz aizvērtām durvīm savā nodabā un nekomunicējot ar cilvēkiem. Nevaru to pat aprakstīt, laikam neviens mani nesapratīs :)
05.08.2013 10:17 |
 
Reitings 3328
Reģ: 14.02.2013
Man arī uznāk brīži, kad šķiet, ka esmu nošāvusi greizi ar profesijas izvēli:D Lai gan savā jomā strādāju jau 7 gadus.....
05.08.2013 10:17 |
 
Reitings 374
Reģ: 04.08.2013
Es domāju, ka tev vajadzēja izvēlēties kaut ko ar datoriem saistītu! :)
05.08.2013 10:19 |
 
Reitings 949
Reģ: 15.04.2013
miranda, bet varbūt ir ok? darbs nav sadzīve, tev nav ne ar vienu jādraudzējas, bet jāsadarbojās un, ja darba pienākumus pildi labi, tad kāpēc gan nē?
05.08.2013 10:19 |
 
Reitings 547
Reģ: 04.03.2009
Gangsters, kas tieši tev nepatīk savā darbā?

Nu man tas pats, tur jau tā lieta, man šajā jomā ne tikai bakalaurs, bet pa jau maģistrs, liela pieredze, augsti vadoši amati :) Bet pēc personības es neesmu tāds cilvēks, kāds tradicionāli vajadzīgs šai profesijai
05.08.2013 10:19 |
 
Reitings 4628
Reģ: 06.07.2013
miranda, es īsti nesaprotu, tev nepatīk savs darbs vai vienkārši liekas, ka neesi tipiskais sabiedrisko attiecību cilvēks?
05.08.2013 10:23 |
 
Reitings 547
Reģ: 04.03.2009
Kitija, patiesībā vēl viens atklājums sevī ir tāds, ka man ļoti nepatīk strādā birojā un pie datora. Es to, protams, daru labprātāk nekā zvanos pa telefonu vai staigāju pa tikšanām, labāk tad tiešām nolienu viena pati savā kabinetā pie datora. Bet tīri tā dators un biroja vide man arī nepatīk. Nē nu super atklājums cilvēkam 26 gados ne? :D Kurš to vien darījis kā visu izglītību un darba pieredzi būvējis tieši darbā birojā pie datora...

Kāpēs toreiz pirms 10 gadiem neizvēlējos kaut ko tādu kā aerobikas trenere, ķīmiķis laboratorijā vai kaut vai dārznieks. Protams, prestižāk jau likās sēdēt birojā pie datora. Un likās, ka PR speciālista amats ir kaut kas daudz aizraujošāks nekā patiesībā ir
05.08.2013 10:24 |
 
Reitings 547
Reģ: 04.03.2009
Elizabete, es, pirmkārt, domāju, ka neatbilstu kā personība šai profesijai. Un, otrkārt, man nepatīk arī darbs. Liekas, ka tā dzīve, ko mērķtiecīgi esmu uzbūvējusi, vienkārši nav priekš manis. Nu tā, ka ir noticis liels misunderstandings un esmu ne tur :)
05.08.2013 10:26 |
 
Reitings 547
Reģ: 04.03.2009
nifnif, es visu daru labi, ko daru, jo esmu tāds cilvēks, kas visu izdarīs pēc labākās sirdsapziņas, kaut tas pat riebtos. Pārāk liela atbildības sajūta.
05.08.2013 10:27 |
 
Reitings 374
Reģ: 04.08.2013
Es arī neesmu īpaši sabiedriska, man nepatīk uzstāties vai arī staigāt uz pasākumiem. Viena jūtos daudz ērtāk. Tāpēc tevi saprotu tajā ziņā. :) Un saprotu arī kāpēc izvēlējies šādu karjeru - jo tu gribēji atvērties un iemācīties komunicēt! Un tev tas noteikti ir izdevies, ja jau esi vadošā amatā! Vai tiešām tik ir tik traki, ka tu pati vēlētos kaut ko mainīt? Man arī dažreiz ir tā, ka es domāju vai tiešām es izvēlējos pareizo ceļu, bet tad saprotu, ka es taču to ļoti gribēju un neko citu īsti negribētu! Protams, dažreiz sanāk domāt kā būtu ja būtu...
05.08.2013 10:38 |
 
Reitings 3328
Reģ: 14.02.2013
Gangsters, kas tieši tev nepatīk savā darbā?


Nav pat konkrētas lietas, kas nepatīk. Vnk jūtu, ka nav mans lauciņš. Viss padodas, darba rezultāti labi, bet nav tāda kā profesionāla piepildījuma. Bet varbūt es tik tā savās fantāzijās esmu izdomājusi, ka darbam jāsagādā prieku, baudu u.t.t.
Bet nu nav pie sirds izvēlētā profesija....
05.08.2013 10:40 |
 
Reitings 547
Reģ: 04.03.2009
Man pilnīgi tāpat kā Gangsters. Man arī viss padodas labi, ir labi rezultāti, tāpēc jau arī esmu augstā amatā. Bet gandarījums par paveikto ir 0. Gribas ātrāk mājās un prom no tā visa, gribas brīvībā, ārā pie dabas, prom no biroja, datoriem, visa tā murga. Tas noteikti nav tas sirdsdarbs :( Bet mainīt arī neko diži neesmu gatava. Nu es attīstu savu biznesu paralēli, bet tas arī diezgan saistīts ar esošo jomu...
05.08.2013 10:47 |
 
Reitings 949
Reģ: 15.04.2013
Tas noteikti nav tas sirdsdarbs Bet mainīt arī neko diži neesmu gatava.

man dažreiz šķiet, ka "sirdsdarbs" ir tik pat nereāls temins kā "otrā pusīte". nu, ka dažiem, tiešām dažiem paveicās un atrod to īsto, to uz visiem 100, bet 99% cilvēku vienkārši dzīvo, pieņem un samierinās ar plusiem un mīnusiem.
05.08.2013 10:54 |
 
Reitings 893
Reģ: 13.06.2013
...man dažreiz šķiet, ka "sirdsdarbs" ir tik pat nereāls temins kā "otrā pusīte".

Nevēlos izklausīties pēc troļļa, tomēr man šķiet, ka vairums cilvēku (neatkarīgi no dzimuma) kā savu "sirdsdarbu" vēlētos rantjē "profesiju". Ja to neizdodas realizēt, tad otra alternatīva (sievietēm, jo vīrieši to praktizē reti) ir aprēķina laulības vai attiecības.
05.08.2013 11:01 |
 
Reitings 949
Reģ: 15.04.2013
Klusais smaids, bet es runāju par sirdsdarbu. Es runāju par darīšanu un darīšanas baudu, nevis peļņas iespējām. un šie, tevis minētie "vairums cilvēku" noteikti nelieto tādu terminu vai, ja lieto, vismaz nesaprot.
05.08.2013 11:05 |
 
10 gadi
Reitings 967
Reģ: 14.09.2009
Es arī nesapratu klusā smaida profesiju
05.08.2013 11:08 |
 
Reitings 478
Reģ: 12.06.2012
Ja pietiek līdzekļu, noalgo kādu vietnieku, kurš būtu īsta sabiedrības dvēsele, lai darītu visas tās "aktīvās lietas", kuras no Tevis prasa. :)
05.08.2013 11:13 |
 
Reitings 1431
Reģ: 09.10.2012
Esmu nedaudz līdzīgā situācijā, strādāju arī līdzīgā amatā. Pagaidām gan tās šaubas vai esmu īstajā vietā norakstu uz to,ka esmu jauna un bez pieredzes. Sāku strādāt bez izglītības, lielā uzņēmumā kurā no manis joprojām prasa kā no pieredzējuša speciālista. Ir pagājis gads, esmu iestrādājusies un daudz pārkāpusi sev pāri, atvērusies, jo arī ikdiena paiet darbā ar cilvēkiem, organizējot pasākumus, runājot ar klientiem, sadarbības partneriem. Cilvēki ir visapkārt man,zvani, e-pasti. Ir dienas kad man tas priecē un ir dienas, kad nogurdina.
Es Tev ieteiktu apdomāties, varbūt tavas šaubas ir nepamatotas un drīz pāries! :)
05.08.2013 11:17 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits