Cilvēki un dzīvnieki.

Esmu ļoti liela dzīvnieku mīle.
Kad man nomira kaķītis, ar ko kopā biju uzaugusi, ļoooti skumu.., brālens pateica: ko skumsti, dzīvnkiek ir tikai lieta.
Bļīn, kā es saniknojos.

Un jā, ari mūsu kaimiņš necieš dzīvnikus. Kopš vecāki nopirka suņuku, viņš ar mums vairs nesveicinās :D

Alerģijas nav.

Vajag pabrīdināt, ka ir dzīvnieki mājās, ka arī informēt kā rīkoties attiecīgajās situācijās.

Okei, ja ir suns, īpaši lielāks šim noteikti piekrītu par visiem 100%. Kā arī piekrītu, ka nedrīkst ļaut dzīvniekam uzbāzties ciemiņiem.

Bet nu kaķis, kā informēt - ja tev kaķis iet garām, tad nevajadzētu viņu spārdīt? :D

Man noteikti mainītos uzskats par cilvēku. Zinu ka manam puisism nevisai patīk dzīvnieki, bet šorīt pabrīnijos par savu puisi kurš pats man lika suni steidzīgi vest uz klīniku, jo bija viss purniņš sapampis un pat interesējas ko arsts teica, patīkami pārsteigta biju par šdu gājinu no viņa puses.

Vega, nē, bet brīdī, kad rodas doma par ciemošanos pateikt, ka ir mājās kaķis, ja ir alerģijas, tad labāk tikties citur. Ja nu ir izcils kaķu nīdējs, ciemos neies.

Piemēram, es visiem vienmēr saku - ja ir problēmas ar manu suni, sauc mani. Agresīvi izturēties, audzināt un dot negatīvas komandas neviens cits nedrīkst. Punkts.

Man arī nepatīk suņi un kāmīši, piemēram, un es no viņiem izvairos, tādēļ esmu slikts cilvēks? Spīdzināt nespīdzinu, labāk redzu ejam nekā nākam manā virzienā. :D
kā vispār izpaužas tas, ka viņam vnk. riebjas dzīvnieki?

Labi pateicu...

nē, es neizturos agresīvi pret savu suni :D

Man visas šitās žurkas kaitina, drauga radu mājās, visi man liek viņas klēpī utt., bet man riebjas. tāpēc nemetu viņas zemē un nesaukāju. pasaku,ka man nav ērti ar to žurku klēpī un lai labāk liek viņu atpakaļ būrī. bet parasti draugs mani veikli atpestī.

Tā izteikti neviens agresīvi nav izturējiesi pret maniem dzīvniekiem, bet ja tā būtu noteikti vairs nelūgtu pie sevis.
Manam kaķim ir riebīgs raksturs vienmēr ciemiņiem klēpī ielīst un piespalvot klēpi, ja aizdzīs viņš divtik mēģinās tikt klēpī.

Nu, ja dara pāri, tad vienkārši ir jāparāda durvis uz izeju. Kur problēma?

Man piemēram nepatīk mazsunīši, bet ja eju ciemos kur tāds ir es jau viņu nesperšu prom ja atnāks samīlļoties samīļošu paspēlēšos un viss.

es pret dzīvniekiem esmu jūtīgāka nekā pret cilvēkiem. tā vien gribas izglābt visus nelaimē nokļuvušos zvēriņus. Tas, ka mēs dzīvniekus lietojam uzturā, tas ir cits strāsts, es pati to arī daru un ietekmēt cūku nokaušanu gaļai nevaru, bet palīdzēt kādam sunītim ar naudiņu operācijai, to es varu. Jocīgi, bet pret slimiem cilvēkiem man tādas žēlastības nav... laikam dziļi sirdī ienīstu cilvēci. ;D un tas, ka cilvēki izturas nežēlīgi pret dzīvniekiem, kuri neko nav nodarījuši tas vispār ir kaut kas neiedomājams. Tos cilvēkus pašus vajag palaist mežā un nošaut. Tas, ka kāds ir mazāks, neaizsargāts un viegli ievainojams nav iemesls, lai uz viņu izgāztu personīgās problēmas un dusmas (attiecas arī uz cilvēkiem). Katrā ziņā, ar cilvēku, kas necieš dzīvniekus man galīgi nebūtu pa ceļam.

kā vispār izpaužas tas, ka viņam vnk. riebjas dzīvnieki?

Principā aizsperot (nu tā stiprāk grūžot) manu kaķi, kurš vienkārši gāja garām.
Un nav tā, ka nebūtu zināms, ka man mājās ir kaķis. Man vienkārši liekas, ka tā ir necieņa pret mani arī, zinot, ka man tas dzīvnieks ir mīļš.

Nu, ja dara pāri, tad vienkārši ir jāparāda durvis uz izeju. Kur problēma?

Principā, līdzīga doma bija. Tāpēc jau izliku savu domu šeit, lai uzzinātu vai es vienīgā tāda, kurai pēc sliktas attieksmes pret manu dzīvnieku, tādas domas nāk galvā. :)

Aizrādīji par rīcību?


Atceries par kontrolšāvienu gaisā - aizrādījumu. Ja neņem vērā, tad durvis.

Aizrādīji par rīcību?

Uzšņācu, bet bija stipri jāsavaldās, lai nekļūtu rupja. Kaķi pēc tam aiznesu un iespundēju, lai vairāk viņam neviens nepieskartos, tā kā nezinu vai aizrādījums būtu ņemts vērā. Atbilde uz manu neapmierinātību bija pasmiešanās: "Kas tad tur tāds?"

Es nezinu kāpēc, bet nespētu dzīvot kopā ar cilvēku kuram ir riebums pret dzīvniekiem, jo nespēju savu dzīvi iztēloties bez dzīvniekiem! es viņus ļoti mīlu un tie man ir bijuši visu manu dzīvi.
Pat tagad vēl neesmu ar draugu sākusi kopdzīvi atsevišķi no vecākiem, bet jau plānojam, ka mums būs smuks pelēks runcīts, vai kāds šunelis :D
Mīlu kaķus, suņus, žurkas, rāpuļus.. visus.. tikai ne zirnekļus un tarakānus :D

Ja manam sunim vai kaķim kāds iespertu, dabūtu 2x stiprāk pretī un tad tiktu izlikts aiz durvīm.

Ļoti patīk dzīvnieki, bet sveši kaķi reti un atsevišķas suņu suga arī ne. Īpašniekiem to nesaku, vienkārši dzīvnieku ignorēju.

Esmu laikam viens no tiem retajiem cilvēkiem, kuriem dzīvnieki vairāk nepatīk, nekā patīk. Varu paskatīties, papriecāties, bet neesmu sajūsmā. Labāk bez, nekā arī.

Un jā, tas jau no bērnības.

rupju attieksmi pret savu dzīvnieku uztvertu kā personīgu apvainojumu. varbūt pēc priekšrakstiem nepareizi, bet mani dzīvnieki ir tieši tādi paši ģimenes locekļi un cilvēki kā es. līdz ar to attieksmi un cieņu gaidu līdzvērtīgu. visi, kas ierodas pie manis mājās ir informēti par divu diezgan neaudzinātu suņu esamību un viņu sveicināšanās paradumiem. ja sekotu kāda neqadekvāta rīcība - visticamāk - pateiktu lai savāc sevi rokās vai dodas prom.
visā visumā pievienojos topmodele's uzskatiem, dzīvnieciņu, bieži vien, ļooooti žēl. līdzīgi kā Heartkiller - nebūtu ar otru pusīti pa ceļam, ja nepieļautu domu par mājdzīvniekiem. Esmu suņu cilvēks, vīrietis - kaķu, vienojāmies, ka vienu dienu būs abi divi :D un U Mirin' ? - nē, man nav dubulto standartu attiecībā uz gaļu uzturā - nelietoju ;)

Atbilde uz manu neapmierinātību bija pasmiešanās: "Kas tad tur tāds?"

es atbildētu,lai panāk šurp un es viņam ar kāju iespertu, paskatītos-kas tur tāds..