Es tā esmu nonākusi pie secinājuma ka ja man kādreiz būs bērni viņi sabiedrībai nemaz patiesībā nav vajadzīgi.
Paskatāmies, darbā ja tev ir bērni uz tevi darba devējs jau skatās ar skābu ģīmi kā uz kaut kādu problemātisku cilvēku. Atbalsts no valsts, ir vienkārši smieklīgs. Ja es nonākšu problemātiskā situācijā soc. Dienesti tikai noraustīs plecus. Iedos psihologu numuriņu parunāt zin.
Bet visiem ir skaidrs, ka vienīgais problēmu cēlonis kāds var būt jaunām ģimenēm ir tikai un vienīgi naudas trūkums psihologs tur var aiziet paanalizēt uz poda no tā ne silts ne auksts. Turklāt ja paskatās bērnu dārzu jautājumu tur atkal jāmaksā.
Visur tikai nauda, nauda, nauda tavi līdzekļi laiks tiek šķiesti kāda cēla mērķa vārdā? Lai kārtējam uzņēmējam uzaudzinātu labu vergu kuru viņš nenovērtēs ? Un tepat cosmo forumā palasi liela daļa tik brauc prom, kaut kur pašas kalifornijā, kaifo zem saules kamēr māte te Latvijā zin slimnīcā guļ, laika pat atbraukt ciemos nav. Bet kā mēs tak tev sūtām naudu, priecājies labāk.
Uz ceļiem attieksme cilvēkiem vienam pret otru ir pavācies malā tu mani, kavē man jāsteidzas zin. Gatavi pa trotuāru ar mašīnu braukt, lai apbrauktu viens otru, un jo lielāka mašīna jo krutāks Range Rovers jo vairāk var izrādīt savu es.Un ar elkoņiem visiem tik pa priekšu.
Šajā modernajā egoistiskajā naudas rausēju sabiedrībā visiem mīļākais teiciens ir nu katrs jau pats savs laimes kalējs. Nu tad lūk es arī pakalšu savu laimi nekad neapgrūtinot sevi ar bērniem, nākotnē būs mazāk mašīnu uz ielām mazāk sastrēgumu vairāk vietas pārējiem. Visi būs ieguvēji.