Sveikas Cosmo meitenes! Vēršos pie Jums pēc padoma.
Ir puisis,esam kopā gandrīz 4 gadus. Ir bijuši kāpumi un kritumi,bet nu kopā jau turamies. Es pēc dabas esmu mīļuma iemiesojums,ja tā var teikt :D Bet puisis gan pēc horoskopa,gan pēc izturēšanās ir kārtīgs lauva. Tas izpaužas tā,ka viņam patīk,ka viņam izdabā,saka komplimentus utt. Pats viņš neizrāda nekādas jūtas pārsvarā. Retu reizīti tiek kāda buča man,bet tā viņam mīlināšanās nav pa prātam un ja lienu klāt,tad viņš dzen prom un sāk kašķēties. Vienvārdsakot ar viņu JĀMĀK sadzīvot. BET! Dēļ viņa negantā rakstura (piebildīšu,ka viņš ir vienīgais bērns ģimenē,mamma uzaidzināja viņu viena,viņš ir izlutināts diezgan,bet tieši saskarsmē ar citiem ) mums sanāk un sanāca diezgan bieži kašķēties. Tad viņš ir teicis,ka nemīl mani,jāšķiras,pēc tam atkal tā kā pielien,uz vienu dienu labojas varbūt,bet tas arī viss. Ā un vēl ir tā,ka mēs parasti savā dzīvoklī (dzīvojam kopā,bez vecākiem) sēžam katrs savā istabā. Viņš pie Tv,es pie datora :D Nu un es jau kaut kā pieradusi esmu pie tā. Nu bet pagājušo gad mums spalvas gāja pa gaisu pamatīgi. Bijām uz šķiršanās robežas. Viņš protams klusē kā ūdeni mutē ieņēmis un tā arī lietas nav atrisinātas pilnībā. Nu vot,un tad nejauši mani draugos.lv uzmeklēja kāds svešs puisis. Viņš bija ļoti pieklājīgs,vēstules nesāka ar-čau,ko dari,gribi iepazīties utt :D Un mani kaut kā šis puisis `paņēma`. Satikāmies arī pēc laiciņa. Tiešām jauks,feins,attieksme patīkama,nav vispār neviena kaitīga ieraduma,nu labi tas tā. Bet nu fakts kā tāds,ka sākām tāpat tikties un viņam sāka parādīties jūtas pret mani un man pret viņu. Protams,ka manam `mīļumiņam` bija pilnīgi vienalga,kur vakaros pazūdu,mājās valdīja saspringta situācija (kā vienmēr) un tā kaut kā palēnām sāku padoties šim otrajam puisim. Varētu jau izšķirties ar pirmo,jo no stāstīta un vēl jo vairāk no piedzīvotā,liekas,ka mūsu starpa nekas nav,bet SASODĪTS! Es to nespēju izdarīt :( Esam ilgi kopā bijuši,ļoti pieradusi esmu pie viņa,un pašai negribot to otru puisi sāku salīdzināt ar pirmo. Jo mans draugs mācēja mani tā forši palutināt,kad zināja,ka kaut kā vaina jāizpērk,man ar viņu tajās pašās retajās reizēs bija ļoti jautri. Bet no otra arī negribu tikt vaļā,jo pie viņa es jūtos mīlēta un viņš mani ciena. Bet ar prātu saprotu,ka nevaru dzīvot dubultu dzīvi. Agrāk vai vēlāk izvēle būs jāizdara... Tagad ar pirmo puisi mums praktiski nekā nav. Atbraucu mājās (saku,ka esmu pie draudzenēm vai kur citur,bet viņu tas īpaši neuztrauc ) un viņš ir īgns kā vienmēr pēc darba,neko īpašu nerunā.Pilnīgi velk atpakaļ pie otrā puiša. Bet ,kad esmu prom tad pirmais zvana man un tā mīļi runā,pēc zvaniem saprotu,ka gaida mājās. Ļoti nepatīk šī situācija :( Tad nu tā..meitenes palīdziet izlemt. Protams 100 % lēmumu es izlemšu pati (cerams ātri ),bet jūsu viedokļi arī daudz ko dos. Jo savā apjukumā vairs nespēju domāt un paskatīties uz šo visu no malas. Piebildīšu,ka ar pirmo pusi es neskaitāmas reizes mēģinājusi atgūt to dzirkstelīti,runājusi ar viņu,raudājusi uz pleca,lūdzoties pēc atbildes kas starp mums notiek,bet nekā... Reizēm pat rakstīju vēstules uz draugiem.lv,lai viņš no rīta izlasa,jo protams runāt jau negrib,bet viņš arī tad neko neatbild. Pagājušo gad Ziemassvētkos gan pateica,ka tādas vēstules viņam nepatīkot lasīt,tagad vairs nerakstu. Ā un vēl viņš vairāk ir mīļs tad,kad ir kopā ar mani un draugiem,vai tad kad iedzer,bet kas tas ir :( Tad man jāizvēlas-cilvēks,kurš mani patiesi mīl,ir mēŗki nākotnē attiecībā uz mani un kopā ar mani,sirsnīgs,jauks,ciena mani,lutina,tā varētu turpināt vēl un vēl.. Vai arī mazais `nelaimes putniņš`,kuru es nekādīgi nevaru piedabūt runāt,jūtas neizrāda,varbūt,ka viņam nemaz tādu nav?! Bet šķiries nešķiras,ir reizēm draudējis,ka ies prom,bet tā arī nekur nav aizgājis. Viņš arī daudz pāri ir darījis,ir piedots,bet aizmirsts noteikti ne. Varbūt,ka man vienkārši žēl viņu pamest? Jo esmu arī viņam pašam teikusi,ka ar tādu raksturu,reti kura meitene turēsies pie sāniem,bet viņa po,tik sēž un taisa neapmierinātu seju.Līdz ar to es arī palieku īgna un nervoza. Pie otra puiša smaidu un priecājos,bet sirsniņa kaut kā velk atpakaļ uz mājām..:( Piedodiet,ka tik gari,bet pa šo laiku (gandrīz gads ) bija sakrājies pamatīgi viss. Cerams,ka daudz maz skaidri visu uzrakstīju,lai varam sniegt padomus. Ar nepacietību gaidīšu!
83
